Aktīvs dzīvesveids un pilnvērtīgs uzturs ir veselības formula, ko, ja arī neievēro, tomēr ir dzirdējis ikviens pieaudzis cilvēks.  Taču par  to, kas ir labi veselībai un konkrēti – sirdij, klīst arī maldīgi priekšstati, to sekotājus ievilinot bīstamos slazdos. 

Kā ir patiesībā?

“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza teic, ka aptiekā ar mītiem un aplamiem priekšstatiem par veselīgumu nākas saskarties visai bieži – novērojama pašdarbība zāļu lietošanā, patvaļīga devas mainīšana un nereti arī vēlme iegūt kādu īpašu preparātu, kas noteikti atrisinās visas veselības problēmas, pat nepūloties iegūto informāciju kritiski izvērtēt.

“Ja aptiekā klients prasa kaut kur internetā noskatītu brīnumlīdzekli sirdij, vienmēr jautāju, vai tiešām to ieteicis ārsts. Parasti atbilde ir nē. Toties aptiekās pieejamie produkti ar omega 3, omega 6 un omega 9 gan ir sirds veselībai noderīgi – tas ir zinātniski pierādīts fakts.”

Kardiologu pieredze ar sirds un asinsvadu slimību pacientiem ir dramatiskāka. Kardiologs, profesors Andrejs Ērglis min pat trīs veselībai kaitīgus maldus. “Aplama attieksme mēdz būt pret zālēm holesterīna līmeņa pazemināšanai jeb statīnu medikamentiem, apgalvojot, ka ar ķiploku lietošanu var panākt to pašu. Muļķības! Aplamība ir arī teikt: es visu mūžu dzīvoju ar asinsspiedienu 180! Blaumaņa "Indrānos" viss mūžs bija apmēram 40 gadu.” Tā profesors atgādina par mūža ilgumu cilvēkam ar nekontrolēti augstu asinsspiedienu un piebilst, ka arī izteiciens “jums ir vecumam atbilstošs asinsspiediens” ir mīts. Nav nekādas vecuma normas, ir vienīgi normāls asinsspiediens – 120/80.

Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Veselības centru apvienībā Guna Vītoliņa savā praksē novērojusi ne vienu vien pacientu, kurš atrod, viņaprāt, nopietnu argumentu mazkustīgumam, kas, kā zināms, ir viens no veselības problēmu cēloņiem. “Daudzi cilvēki ikdienas darbu pielīdzina fiziskām aktivitātēm un jautā, kāpēc vēl vingrot, skriet, peldēt. Taču runa ir par to, kādas muskuļu grupas ir iesaistītas un kāds ir šo kustību rezultāts. Ikvienam ir vajadzīga mērena slodze un vismaz 150 minūšu fizisko aktivitāšu nedēļā. Tām jābūt regulārām, nevis tikai brīvdienās, un dažādām – gan spēka, gan lokanības vingrojumiem,” skaidro ārste.

Savukārt internās medicīnas ārsts rezidents Valdis Ģībietis ir kodolīgs: “Neticiet, ja kāds jums piedāvā ātru un vieglu metodi, kā tikt galā ar sirds slimībām! Šis cilvēks melo.”

Kas nāk par labu sirdij?

Foto: Freepik.com/ freepik

Internās medicīnas ārsts rezidents norāda, ka kardioloģijā un internajā medicīnā ir rekomendēta Vidusjūras diēta, kas vērsta uz holesterīna samazināšanu un aterosklerozes profilaksi. Taču, ja, pat turoties pie Vidusjūras diētas, cilvēks ēd divreiz vairāk, nekā vajadzētu, nevar sasniegt vēlamo rezultātu.

Farmaceite atgādina par izrakstīto medikamentu regulāras lietošanas svarīgumu: “Ir labi, ja cilvēks ir fiziski aktīvs un veselīgi ēd, tomēr jāsaprot, ka lietot izrakstītos medikamentus, piemēram, statīnus holesterīna līmeņa samazināšanai, ir profilakse, lai nākotnē nepiedzīvotu kardiovaskulāru notikumu. Profilakse ir plašs un arī individuāli piemērojams jēdziens.”

Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste iesaka pārdomāt attieksmi pret sevi: “Ja gribu dzīvot kvalitatīvi, sevi mīlēdama, lietoju arī zāles, ja tās ir izrakstītas. Tā palīdzu gan sev, gan saviem tuviniekiem.”

Lai cik arī grūti nereti nākas sevi motivēt tai vai citai veselību uzturošai darbībai, jāatzīst, ka neko nedarīšana veselību nevairo. Kardiologs saka: “Veselība ir disciplīna. Tas nozīmē cieņu pret sevi un citiem.”

Pārņemšanas vērtas idejas

Kā sirds veselību uztur paši eksperti?

Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa:

• Ar stresu palīdz cīnīties fiziskas aktivitātes – galva izvēdinās, stress mazinās;
• Cenšos katru dienu noiet 10 tūkstošus soļu un priecājos, ka mans gadžets uzrāda arī anaerobo slodzi;
• Vienreiz nedēļā kārtīgi peldu un vismaz vienreiz – kārtīgi vingroju;
• Reizi gadā – pārbaude visām orgānu sistēmām.

Internās medicīnas ārsts rezidents Valdis Ģībietis:

• Ar stresu cīnoties, svarīgi piekopt veselīgus vaļaspriekus;
• Uz darbu un no darba braucu ar divriteni. Ja ar sabiedrisko transportu, tad var izkāpt divas pieturas agrāk;
• Svarīgs ir draugu un kolēģu piemērs – ja viņi pēc tikpat garas darbdienas tomēr kaut ko vēl dara, tas mani motivē.

Kardiologs, profesors Andrejs Ērglis:

• Auksta duša no rīta – to piekopju gadiem;
• Sportam ir jābūt ikdienai, un anaerobā slodze ir vajadzīga jebkurā vecumā;
• Kāpju pa kāpnēm, nevis braucu ar liftu.

Farmaceite:

• Dejoju divas trīs reizes nedēļā un vēl koncertos. Dejošana ir darbs un liela fiziska slodze. Lai kā vakarā gribas atpūsties, kolektīvu un partneri nedrīkst pievilt. Tā ir arī socializācija citā vidē, pozitīvas emocijas un sirsnīgas sarunas.

Avots: “Mēness aptiekas” organizētā ekspertu diskusija par sirds veselību “Kā laikmets var iebelzt pa sirdi”: https://www.facebook.com/watch/live/?ref=watch_permalink&v=722259632389185