Kādus vitamīnus un mikroelementus ieteicams uzņemt grūtniecības laikā? Skaidro ginekoloģe

Raksta autore: Līva Ušpele, ārste, rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā

Grūtniecība ir fizioloģisks process, kuras laikā nepieciešamais uzturvielu patēriņš palielinās, tomēr tas nenozīmē, ka sievietei visu grūtniecības laiku papildus jāuzņem multivitamīni. Grūtniecības laikā ir svarīgi, lai ar uzturu (!) uzņemtais un pārstrādātais vitamīnu, mikroelementu un citu uzturvielu daudzums atbilstu pieaugošajām organisma prasībām.

Vislabākais vitamīnu, makroelementu un mikroelementu avots ir pilnvērtīgs uzturs, un veselam cilvēkam ar to ir pietiekami organisma bioķīmisko procesu normālai norisei.

Jāatceras, ka sievietes organisms grūtniecības laikā fizioloģiski pielāgojas un palielina uzturvielu uzsūkšanās spēju. Ieteicams sekot veselīga uztura rekomendācijām grūtniecības laikā un arī atvēlēt finanšu līdzekļus veselīgu, pilnvērtīgu uztura produktu iegādei.

Pētījumos nav pierādīta būtiska multivitamīnu ietekme uz grūtniecības iznākumu, piemēram, spontānu abortu risku, nedzīvu dzimušu bērnu risku. Šī iemesla dēļ profilaktiski ir iesakāms lietot tikai tādus vitamīnu un mikroelementu preparātus, kuru pozitīvā ietekme uz mātes un bērna veselību ir pierādīta, vai arī to lietošanai ir indikācijas. Grūtniecību uzraugošā ārstniecības persona pirmās antenatālās (pirmsdzemdību) vizītes laikā izvērtēs sievietes veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildpreparātus.

Veselai sievietei fizioloģiski noritošas grūtniecības laikā ieteicams papildus uzņemt turpmāk norādītos vitamīnus un mikroelementus.

Folskābe

Autors: zalie_salati

Folskābe pieder pie B grupas vitamīniem, tās lietošana grūtniecības laikā mazina nervu caurulītes defektu risku auglim un ir nepieciešama šūnu dalīšanās procesā, olbaltumu biosintēzē un nervaudu attīstībā. Folskābi uzturā var uzņemt ar zaļajiem lapu salātiem, aknām, nierēm, graudaugiem, riekstiem, daļēji to sintezē arī cilvēka zarnu mikroflora.

Folskābes nepietiekamība grūtniecības laikā saistīta ar paaugstinātu augļa nervu caurulītes defektu risku, proti, biežāk sastop spina bifida jeb mugurkaulāja šķeltni – mugurkaula kanāla daļas nepilnīgu slēgšanos, parasti jostas apvidū. Šādu defektu parasti ir iespējams diagnosticēt prenatāli augļa ultrasonogrāfijas izmeklējumā.

Folskābe ne vien mazina nervu caurules defektu risku, bet arī nedzīvi dzimuša bērna risku, samazina ar iedzimtām anomālijām saistītu jaundzimušo nāves risku, kā arī mazina smagu iedzimtu sirds slimību un priekšlaicīgu dzemdību risku.

Lietošanas rekomendācijas: Folskābi ieteic lietot, jau sākot plānot grūtniecību, un līdz 12. grūtniecības nedēļai.

Rekomendē uzņemt 400 mikrogramus folskābes dienā.

Lielākas folskābes devas – piecus miligramus dienā – rekomendē sievietēm, kam iepriekš dzīves laikā auglim ir diagnosticēts nervu caurulītes defekts vai piedzimis bērniņš ar šādu defektu; ja grūtniecei vai viņas partnerim ir nervu caurules defekts; ja pacientei ir cukura diabēts.

Palielinātu folskābes devu ieteic uzņemt arī sievietēm, kuras lieto medikamentus, kas samazina folskābes līmeni asinīs. Tādus medikamentus izmanto, piemēram, epilepsijas ārstēšanā (barbiturāti, fenitoīns, valproāts), reimatoloģisku un onkoloģisku slimību ārstēšanā (metotreksāts), cukura diabēta ārstēšanā (metformīns), šāda blakne ir novērota arī atsevišķām antibiotikām un, lietojot hormonālās kontracepcijas līdzekļus. Folskābes līmenis asinīs var būt nepietiekams arī sievietēm ar aptaukošanos (ķermeņa masas indekss lielāks par 30), kā arī ja ir zarnu trakta slimības (piemēram, celiakija), kad traucēta folskābes uzsūkšanās.

D vitamīns

Autors: d_vitamins

D vitamīns un tā vielmaiņas produkti ir drīzāk hormoni un hormonu prekursori (priekšteči), nevis vitamīni, jo atbilstošos bioloģiskos apstākļos tie sintezējas organismā. D vitamīnam ir vispusīga loma augļa attīstībā – tas nodrošina ne tikai kaulaudu, zobu un muskuļu veselību, bet tam ir vēl citas īpašības – tas veicina aizkuņģa dziedzera hormona insulīna darbību un sekrēciju, imūno modulāciju un arī plaušu attīstību.

D vitamīns tiek sintezēts ādā, reaģējot uz ultravioleto starojumu, un mazākā mērā to var uzņemt ar ēdienu. Galvenais avots ir saules stari – gaišādainam cilvēkam 30 saulē pavadītas minūtes nodrošina 50 000 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Ņemot vērā aizvien pieaugošās bažas par ultravioletā starojuma saistību ar ādas vēža attīstības risku, lielāks uzsvars tomēr liekams uz D vitamīna uzņemšanu ar uzturu un preparātu veidā.

D vitamīna nepietiekamība grūtniecības laikā var izraisīt bērnam rahītu (parasti attīstās vairākus mēnešus pēc dzimšanas), kā arī tetāniskos krampjus (krampji locekļu muskuļu grupās) jaundzimušajam. D hipovitaminoze grūtniecei palielina paaugstināta arteriālā asinsspiediena, preeklampsijas risku un pirmreizēja ķeizargrieziena risku. Ir atklāta saistība arī ar mātes nepietiekamu D vitamīna līmeni asinīs un augļa augšanas un kaulu attīstības traucējumiem, palielinātu osteoporozes un kaulu lūzumu risku bērnam pieaugušā vecumā, tāpat bērnam ir lielāks risks saslimt ar astmu un elpceļu infekcijām.

Visspecifiskākais skrīninga tests D vitamīna nepietiekamības noteikšanai veselam cilvēkam ir seruma 25(OH)D līmenis. Par D vitamīna deficītu liecina tā līmenis asinīs < 10 nanogrami mililitrā, bet par nepietiekamību 10–30 nanogrami mililitrā.

Lietošanas rekomendācijas: D vitamīnu profilaktiskās devās rekomendē papildus uzņemt rudens un ziemas mēnešos.

Grūtniecēm (arī vēlāk zīdīšanas periodā) diennaktī nepieciešamas 400 SV jeb 10 mikrogrami D vitamīna.

Lielāka D vitamīna profilaktiskā deva – 1000 SV diennaktī – tiek rekomendēta tumšādainām sievietēm, gadījumos, ja ir samazināta iespēja atrasties atklātos saules staros (piemēram, ja ar apģērbu tradicionāli nepieciešams pilnībā aizsegt ķermeni), sociāli izolētām sievietēm un sievietēm ar aptaukošanos.

D vitamīna ārstnieciskās devas ir ievērojami lielākas, tās jālieto saskaņā ar ārsta noteiktām indikācijām un ārsta uzraudzībā.

Jods

Autors: garnele

Jods ir mikroelements, kas piedalās vairogdziedzera hormonu sintēzes procesā un nepieciešams normālai augļa un bērna smadzeņu attīstībai. Ja joda trūkst, attīstās hipotireoze, smagos gadījumos kretīnisms. Grūtniecības laikā joda patēriņš būtiski pieaug, tādēļ nepieciešams nodrošināt pietiekamu uzņemšanu ar uzturu vai kālija jodīda preparātu veidā. Joda avots uzturā ir zivis, jūras un piena produkti, pieejams arī jodētais sāls.

Latvijā veikts pētījums, kurā noskaidrots, ka tikai 19% grūtnieču uzņem pietiekami daudz joda (tas konstatēts, nosakot joda koncentrācija urīnā, kurai normāli jābūt lielākai par 150 mikrogramiem litrā). Šī iemesla dēļ grūtniecības laikā tiek rekomendēts profilaktiski papildus uzņemt jodu tablešu veidā.

Lietošanas rekomendācijas: Jodam būtiska nozīme ir katrā sievietes reproduktīvajā dzīves posmā, tāpēc jodu ieteicams uzņemt, jau plānojot grūtniecību, – dienas deva 150 mikrogrami dienā, grūtniecēm vēlama augstāka deva – 250 mikrogrami dienā, savukārt visu zīdīšanas laiku sievietei ieteic turpināt uzņemt jodu 150 mikrogramus dienas devā.

Sievietēm ar iepriekš diagnosticētu vairogdziedzera slimību joda preparāti jālieto, iepriekš konsultējoties ar ārstu.

Jāuzmanās, lai uzņemtais joda daudzums nav pārlieku liels, tāpēc neiesaka lietot jūras zāļu un jūras aļģu preparātus – šādi iespējams pārdozēt maksimālo pieļaujamo diennakts devu 600 mikrogramus dienā. Vienmēr rūpīgi pārliecinies par norādīto devas lielumu vienā tabletē!

Dzelzs

Autors: gala

Dzelzs preparātus grūtniecības laikā lieto tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem, ja to lietošanai ir indikācijas.

Dzelzs deficīta anēmija un dzelzs deficīts ir viens no biežākiem veselības traucējumiem grūtniecības laikā, kas ietekmē mātes un augļa veselību, un ir indikācija dzelzs preparātu lietošanai. Jāatceras, ka dzelzs deficīta anēmiju nevar koriģēt ar uzturu, bet ir jālieto dzelzs preparāti.

Par dzelzs deficīta anēmiju grūtniecības laikā liecina samazināta hemoglobīna (Hb) koncentrācija asinīs un samazināts feritīna līmenis asinīs < 30 mikrogrami mililitrā. Par normālu Hb līmeni pirmajā trimestrī uzskata 110 gramus litrā un vairāk, otrajā un trešajā trimestrī – virs 105 gramiem litrā.

Ieteicamā elementārdzelzs deva dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanai ir 100–200 miligrami dienā. Izolēta dzelzs deficīta gadījumā, ja feritīna līmenis ir <30 mikrogrami litrā, nozīmē 65 miligramus elementārdzelzs dienā.

Dzelzs deficīta anēmijas riska grupā ir sievietes, kas uzturā nelieto dzīvnieku valsts produktus, kam bijusi asiņošana, vairāk nekā trīs dzemdības anamnēzē, kā arī mazs starplaiks starp grūtniecībām, sievietes ar iepriekš diagnosticētu un ārstētu anēmiju.

B12 vitamīns

Autors: piens__2_

B12 vitamīnu papildus ieteicams uzņemt tām grūtniecēm, kas ievēro veģētāro vai vegāno diētu. Šis vitamīns cilvēka organismā nesintezējas, to ražo mikroorganismi (arī tie, kas atrodas cilvēka zarnu traktā – tomēr nepietiekamā daudzumā), tāpēc B12 vitamīns papildus jāuzņem ar gaļas, zivju un piena produktiem. Diennaktī nepieciešamais daudzums ir viens līdz trīs mikrogrami.

B12 vitamīns nepieciešams asinsradē, epitēlijšūnu veidošanā, nervu sistēmas funkcionēšanā, augšanas un reģenerācijas procesos. B12 vitamīna trūkums būtiski ietekmē bērna nervu sistēmas attīstību, šim vitamīnam ir nozīme arī noteiktas anēmijas formas attīstībā.

Raksta avots: http://arsts.lv/jaunumi/liva-uspele-vitamini-un-mikroelementi-grutniecibas-laika-merenibas-princips