“Nereti aptiekas apmeklētājs vēlas steigšus iegādāties “kaut ko pret sāpēm vēderā” sev vai tuviniekam. Tad mans kā veselības aprūpes personas uzdevums ir noskaidrot kaut ko vairāk un, ja nepieciešams, mudināt nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, tostarp, neatliekamās,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Apendicīts ir aklās zarnas piedēkļa jeb apendiksa iekaisums. Tas ir neatliekams stāvoklis, kas gandrīz vienmēr prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību un ķirurģisku iejaukšanos pēc iespējas ātrāk. Par laimi, bez apendiksa varam gluži labi iztikt.

“Biežākie jautājumi, ko mums, farmaceitiem, uzdod gan aptieku apmeklētāji, gan arī žurnālisti – kas ir jāsakomplektē mājas vai ceļojuma, vai vecāku aptieciņā, proti, kādām zālēm vienmēr ir jābūt pa rokai. Tad, kā galvenos izceļot pretdrudža, pretsāpju preparātus, minam arī medikamentus kuņģa-zarnu trakta traucējumu gadījumos,” saka farmaceite, tomēr nekavējoties piebilst, ka, lai arī mājas aptieciņai ir liela nozīme, dažos gadījumos to vajadzētu atstāt neskartu. Un viens no tādiem ir aklās zarnas piedēkļa iekaisums.

Aklās zarnas piedēkļa iekaisuma pazīmes būtu svarīgi ielāgot katram, jo, piemēram, ASV dati liecina, ka viens no 20 cilvēkiem kādā dzīves posmā saslimst ar apendicītu. Lai gan tas var būt jebkurā vecumā, apendicīts ir reti sastopams bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, biežāk skarot cilvēkus vecumā no 10 līdz 30 gadiem.

Kādi ir apendicīta simptomi?

Klasiskie apendicīta simptomi ir:

• sāpes vēdera lejasdaļā labajā pusē vai sāpes nabas apvidū, kas izstaro zemāk (parasti šī ir pirmā pazīme),
• apetītes zudums,
• slikta dūša un vemšana drīz pēc vēdera sāpju sākuma,
• uzpūties vēders,
• nespēja atbrīvoties no gāzēm,
• drudzis 37-39 C.

Citi, retāk sastopami apendicīta simptomi ir:

• vieglas vai asas sāpes vēdera augšdaļā vai lejasdaļā, mugurpusē vai aizmugurē,
• sāpīga vai apgrūtināta urinēšana,
• vemšana, pirms sākas sāpes vēderā,
• krampji,
• aizcietējums vai caureja ar gāzēm.

“Ja tev vai tavam tuviniekiem vērojams vairāku simptomu kopums, nekavējoties sazinies ar ārstu, jo savlaicīga diagnostika un ārstēšana šādos gadījumos ir vitāli svarīga. Neēd, nedzer un nelieto pretsāpju līdzekļus, kuņģa skābes neitralizējošus preparātus, caurejas līdzekļus, kā arī nekādā gadījumā nesildi sāpošo vietu,” brīdina farmaceite.

9 jautājumi par apendicītu

Lai labāk izprastu slimību, kas to izraisa un kā sevi no tās pasargāt, skaidrojumu sniedz Inga Orleāne, interniste jeb iekšējo slimību speciāliste  Veselības centru apvienībā (VCA), VCA "Aura" Dienas stacionāra vadītāja.

Kas ir aklā zarna un kāpēc mums to vajag?

Šis deviņus centimetrus garais resnās zarnas sākumposms atrodas vēdera apakšējā daļā labajā pusē un, pateicoties limfas tīklojumam, pilda ķermeņa imūnsistēmas atbalsta funkciju. Pašlaik medicīnā tam piedēvē rudimentāra orgāna statusu tāpat, kā, piemēram, astes kaulam. Kaut arī apendiksa lomu var salīdzināt ar mandelēm, kas pasargā cilvēka organismu no kaitīgiem mikroorganismiem, tomēr zinātne vēl joprojām nav radusi izvērstu atbildi, kāda īsti ir tā loma organismā.

Dažiem dzīvniekiem, piemēram, zaķiem, ir īpaši garš un liels apendiks. Tajā var noritēt  rūgšanas  procesi – tā rodas alkohols, kas nonāk asinsritē. Var teikt, ka zaķi ir dabīgi hroniski alkoholiķi.

Kas izraisa apendicītu?

Apendicīts rodas, kad aklā zarna tiek bloķēta ar atkritumvielām, svešķermeņiem (ar kaut ko, kam tur nevajadzētu būt). Dažos gadījumos apendicīta iemesls varētu būt audzējs. Apendicītu var izraisīt arī infekcija.

Kā tiek diagnosticēts apendicīts?

Apendicīta diagnostika var būt sarežģīta. Simptomi bieži ir neskaidri vai līdzīgi citu slimību simptomiem, tostarp žultspūšļa problēmām, urīnpūšļa vai urīnceļu infekcijai, Krona slimībai, gastrītam, nierakmeņiem, zarnu infekcijai un olnīcu problēmām.

Apendicīta diagnostika:

• vēdera pārbaude, meklējot iekaisumu,
• urīna tests, lai izslēgtu urīnceļu infekciju,
• taisnās zarnas izmeklējums,
• asins analīze, lai noskaidrotu, vai ķermenis cīnās ar infekciju,
• datortomogrāfija,
• ultrasonogrāfija.

Kāda ir apendicīta ārstēšana?

Apendicīts gandrīz vienmēr tiek uzskatīts par ārkārtas situāciju. Operācija iekaisuša aklās zarnas piedēkļa izņemšanai, ko sauc par apendektomiju, ir standarta ārstēšana gandrīz visos apendicīta gadījumos. Kaut gan daži pētījumi liecina, ka akūta apendicīta ārstēšana ar antibiotikām var palīdzēt izvairīties no operācijas.

Ir pamats operēt, lai izvairītos no plīsuma un strutu izplūšanas vēdera dobumā.

Kā notiks apendektomija?

Pirms aklās zarnas izoperēšanas jālieto antibiotikas, lai cīnītos ar infekciju. Operācija notiek vispārējā anestēzijā. Aklā zarna tiek izoperēta caur 10 centimetrus garu iegriezumu vai laparoskopiski (ar tievu, teleskopam līdzīgu caurulīti, kam galā ir kamera). Ja ir peritonīts (piedēkļa plīsums), ķirurgs iztīra arī vēdera dobumu, izvada strutas.

Cik ātra būs atveseļošanās?

Celties un staigāt varēs jau aptuveni 12 stundas pēc operācijas. Atgriezties pie ierastās rutīnas – divu, triju nedēļu laikā. Atveseļošanās pēc laparoskopijas notiek ātrāk.

Kam jāpievērš uzmanību pēc operācijas?

Pēc apendektomijas jāsazinās ar savu ārstu, ja ir:

• vemšana,
• pieaugošas sāpes vēderā,
• reibonis, vājuma sajūta;
• asinis vēmekļu masā vai urīnā,
• pastiprinātas sāpes un apsārtums vietās, kur veikts iegriezums,
• drudzis,
• iekaisums un sastrutojums brūcē.

Ar ko draud neārstēts apendicīts?

Neārstēts iekaisis aklās zarnas piedēklis var plīst, kā rezultātā baktērijas nokļūst vēdera dobumā, ķermeņa centrālajā daļā, kurā atrodas aknas, kuņģis un zarnas. Tas var izraisīt peritonītu – nopietnu vēdera dobuma gļotādas (vēderplēves) iekaisumu, kas var būt nāvējošs, ja vien to ātri neārstē ar spēcīgām antibiotikām un/vai ķirurģisku iejaukšanos.

Vai ir iespējams sevi pasargāt no apendicīta?

Nav iespējams novērst apendicītu. Tiesa, tas ir retāk sastopams cilvēkiem, kuri uzturā lieto pārtiku ar augstu šķiedrvielu saturu, piemēram, svaigus augļus, dārzeņus, pākšaugus un pilngraudu produktus.