Latvijā zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem, tomēr šī slimība var skart arī agrākā vecumā. Būtiskākie profilakses pasākumi ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids, kā arī regulāra zarnu vēža profilaktiskā testa veikšana. Sīkāk par to stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un "BENU Aptiekas" farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Riska grupas un riska faktori

Lielākā daļa zarnu vēža saslimšanas gadījumu tiek diagnosticēti cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem, ko ietekmē gan dabiska organisma novecošanās un dzīvesveida faktori – mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana un liekais svars, gan arī iedzimtība. Tāpat paaugstināti riski ir cilvēkiem, kuriem pašiem vai ģimenē ir kāda zarnu saslimšana, piemēram:

• cilvēkiem, kam ir resnās zarnas polipi (atkarībā no to veidiem) vai ģimenē kādam ir bijis zarnu vēzis vai zarnu polipi,
• cilvēki, kas slimo ar iekaisīgām zarnu saslimšanām – čūlaino kolītu, Krona slimību,
• cilvēki ar iedzimtiem ģenētiskiem sindromiem, piemēram, ģimenes adenomatoza polipoze, iedzimts nepolipozs resnās zarnas vēzis (HNPCC) jeb Linča sindroms.

Šo slimību gadījumā ir izmainīta zarnu sieniņa, kas var veicināt zarnu vēža attīstību.

Zarnu vēža pazīmes ir atkarīgas no lokalizācijas un slimības stadijas. Agrīnās slimības stadijās simptomu var nebūt, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt zarnu vēža skrīningu. Visbiežākie simptomi ir vēdera izejas izmaiņas (caureja, aizcietējumi), asins piejaukums vēdera izejā, sajūta, ka neiztukšojas zarnu trakts, neizskaidrojams svara zudums, krampjveida vai pastāvīgas sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana un slikta pašsajūta. Tomēr jāņem vērā, ka šie simptomi ne vienmēr norāda tikai uz zarnu vēzi, arī citas zarnu saslimšanas var izpausties ar šādiem simptomiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai vienotos par tālākajiem izmeklējumiem.

Savlaicīgi atklāts – labāk ārstējams

Ģimenes ārste uzsver, ka iedzīvotājiem pēc 50 gadu vecuma reizi divos gados ir jāveic zarnu vēža profilaktiskais tests, kura mērķis ir atklāt zarnu slimības, tai skaitā zarnu vēzi, pirms simptomu parādīšanās. Profilaktiskais tests palīdz atklāt slēptās asinis vēdera izejas saturā, kas pašiem ar aci nav saskatāmas. Zarnu vēzis jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņu asiņošanu. Asiņu piejaukumu vēdera izejas saturam var radīt arī citas, tai skaitā labdabīgas,  zarnu trakta slimības, tādēļ pozitīvs testa rezultāts vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir zarnu vēzis. Zarnu vēža profilaktisko testu iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados apmaksā valsts, bet testa komplektu var saņemt ģimenes ārsta praksē.

Testa veikšana:

1) Testa komplekts ir jājautā sava ģimenes ārsta praksē. Testa komplektā ietilpst testa stobriņš, nosūtījums, parauga savākšanas papīrs, aploksne un instrukcija testa veikšanai.

2) Testu veic atbilstoši instrukcijai, un testa stobriņu un aizpildīto nosūtījumu ievieto aploksnē, to aizlīmē, bet aploksni ievieto maisiņā ar speciālo aizdari. Maisiņu ar aploksni vienas darba dienas laikā nogādā ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā, kas minēta nosūtījumā.

3) Testa rezultāts tiek pacientam nosūtīts e-pastā, īsziņā vai par to var uzzināt pie ģimenes ārsta. Saņemto rezultātu pacienti ir aicināti pārrunāt ar savu ģimenes ārstu!

Ģimenes ārste atgādina, ka pirms testa veikšanas diēta nav jāievēro un tas jāveic no vienas vēdera izejas.

Pēc rezultātu saņemšanas

Pozitīvs testa rezultāts vēl nenozīmē, ka ir vēzis, bet gan to, ka ģimenes ārsts nosūtīs uz papildu izmeklējumiem – uz kolonoskopiju. Pacientam tiek iedots nosūtījums, kurā minēts, ka izmeklējums jāveic, pamatojoties uz skrīninga izmeklējuma pozitīvo rezultātu. Pacientam pierakstoties, jāinformē ārstniecības iestāde, ka kolonoskopija ir nepieciešama pēc veiktā skrīninga izmeklējuma rezultāta. Ārstniecības iestādei jānodrošina izmeklējums ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pierakstīšanās.

Līdztekus profilaktiskajām pārbaudēm farmaceits atgādina par veselīga un aktīva dzīvesveida nozīmi. Lai mazinātu risku saslimt ar zarnu vēzi vai citām slimībām, ieteicamas regulāras fiziskās aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā, dārzeņu, ogu, īpaši dzērveņu un smiltsērkšķu, un citu šķiedrvielu pietiekama lietošana uzturā, kā arī sarkanās gaļas un tauku patēriņa samazināšana. Tāpat ēdienkartē vēlams iekļaut skābpiena produktus, kuri satur bifido un lakto baktērijas, kā arī jāuzņem pietiekami daudz ūdens. Ne mazāk svarīga ir arī svara kontrole, D vitamīna un kalcija uzņemšana, kā arī atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanas un alkohola.