Slikta elpa jeb halitoze – kad vērsties pie speciālista?

Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. Kādas pazīmes liecina par nopietnākām veselības problēmām, kad nepieciešams vērsties pie speciālista un kā cīnīties ar sliktu elpu, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificēta farmaceite Laila Zālīte.

Normālos apstākļos un pie labas veselības elpa ir ar viegli saldenu aromātu, ko cilvēks pats un apkārtējie nekādi nesajūt. Reizēm ne tikai uztura paradumi, bet arī mutes higiēnas iemaņu trūkums mēdz izraisīt halitozi. “Lai nojaustu, kas ir halitozes iemesls, jācenšas saprast, kādu aromātu atgādina sliktā elpa. Ja tā atgādina siera smaržu, sliktas elpas cēlonis visticamāk meklējams ar deguna dobumu saistītās problēmās. Kad organismā strauji kāpj cukura līmenis, pastāv cukura diabēta risks, elpā būs sajūtams augļu aromāts. Ja elpai ir zivju aromāts vai tā atgādina amonjaka smārdu, ieteicams pārbaudīt nieru veselību, bet skābena izelpa mēdz būt arī astmas un ģenētiskās slimības cistiskās fibrozes pazīme. Savukārt, fekāliju aromātam līdzīga izelpa norāda uz zarnu darbības traucējumiem. Ja izelpā būs jūtams salds vai sasmakuša pelējuma aromāts, šī pazīme var būt aknu cirozes priekšvēstnese,” stāsta sertificētā farmaceite.

Sāc ar vizīti pie zobārsta

Tomēr 80-90 % gadījumu sliktas elpas cēlonis meklējams mutes dobumā. Tieši nepareiza mutes higiēna noved pie tā, ka uz zobiem ilgstoši krājas aplikums un pieaug risks veidoties smaganu iekaisumam jeb tā saucamajam aplikuma izraisītam gingivītam. Neārstēts gingivīts ar laiku pāriet vēl smagākā formā un sākas periodontīts, kas rada risku zobu zaudēt. Kā gingivīta, tā periodontīta gadījumā halitoze mēdz būt viena no tipiskām pazīmēm. Zobārsti gan reizēm atzīst, ka slikta elpa mēdz rasties arī kā organisma reakcija uz vecākās paaudzes plombējamo materiālu akrilātu. Arī aiz lielajām sudraba plombēm mēdz aizķerties aplikums, tas krājas un izraisa sliktu elpu.

Iespējamie cēloņi

Viens no sliktas elpas iemesliem var būt bieži sastopamā gastroenteroloģiskā problēma – atviļņa slimība. Retāk halitozi izraisa tā dēvētie divertikuli – kabatiņas, kas mēdz izveidoties barības vada augšējā trešdaļā un kurās krājas ēdiena paliekas un bojājas, izraisot pastāvīgi sliktu elpu.

Tomēr daudz biežāk pēc tam, kad zobārsts, izvērtējot pacienta mutes veselības stāvokli, ir atzinis, ka ar to viss ir kārtībā un sliktas elpas cēlonis jāmeklē citviet, tālāk pacients nonāk LOR jeb otolaringologa kabinetā, jo ļoti bieži halitozi izraisa deguna blakusdobumu iekaisums, tonsilīti, sinusīti vai mandeļu korķi.

Farmaceite gan uzsver, ka cilvēks, kuram ir sūdzības par halitozi, var būt arī citas specialitātes ārsta pacients: “Piemēram, diabēta pacienti bieži sūdzas par sliktu elpu, kas radusies vielmaiņas traucējumu rezultātā, jo paaugstināta cukura līmeņa dēļ mainās arī gļotādu stāvoklis. Arī pie noteiktām vairogdziedzera saslimšanām viens no simptomiem mēdz būt slikta elpa, tieši tāpat kā smagu aknu slimību gadījumos, kad jau ir attīstījusies aknu mazspēja un orgāns vairs neveic atindēšanas funkciju. Gan aknu, gan nieru mazspējas slimnieku elpai mēdz būt īpatnējs, salkans aromāts.”

Padomi cīņai ar sliktu elpu

Lai cīnītos ar sliktu elpu, farmaceite sniedz piecus padomus.

1. Praktiski. Nepatīkamās elpas novēršanai aptiekā var iegādāties speciālus mutes skalojamos un atsvaidzinošos līdzekļus vai sprejus. Mutes skalojamo līdzekli svarīgi lietot pareizi – vislabāk pēc ēdienreizēm dienas laikā. Pieejami arī līdzekļi, kas bagātināti ar skābekli un fluorīdiem – tie ne tikai atsvaidzina elpu, bet skābeklis uzlabo dzīšanas procesus, sadziedē arī smaganas.

2. Profilaktiski. Jārūpējas par mutes dobuma higiēnu un regulāri jāapmeklē zobārsts! Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu, neaizmirstot arī par mēles tīrīšanu. Zobu suku vēlams mainīt ik pēc diviem līdz trīs mēnešiem, kā arī uzreiz pēc slimošanas, bet zobu starpas reizi dienā jāiztīra ar zobu diegu vai aptiekās pieejamo starpzaru tīrīšanas birstīti. Ja lieto zobu protēzes, jāatceras tās uz nakti izņemt, bet pirms ievietošanas atpakaļ mutē, rūpīgi iztīrīt ar tam paredzētu līdzekli.

3. Stratēģiski. Ieteicams atmest kaitīgos ieradumus, nesmēķēt, atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas.

4. Ikdienišķi. Jāpievērš uzmanība savai ēdienkartei. Arī kāda konkrēta pārtikas produkta vai produktu grupas nepanesība var būt cēlonis nepatīkamajam aromātam mutē. Vēl jāatceras, ka mutes dobuma gļotāda regulāri jāmitrina, lai gļotādas neizžūtu un nerastos slikta elpa. Tāpēc pieaugušam cilvēkam dienā jāizdzer vismaz 1,5 l ūdens.

5. Garšīgi. Ātrs risinājums sliktas elpas mazināšanai būs košļājamā gumija bez cukura vai sūkājamās konfektes ar ksilitolu. Sliktu elpu palīdz novērst arī vairākas garšvielas ar antiseptiskām īpašībām, piemēram, selerijas, krustnagliņas, koriandrs, piparmētra, kardamons, kanēlis, ingvers, guavi un anīss, arī tasīte zaļās tējas.