Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums. Viena no aizkuņģa dziedzera funkcijām ir aizkuņģa dziedzera sulas ražošana. Tā satur gremošanas fermentus, kas nepieciešami olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu šķelšanai, kas nonāk organismā ar pārtiku. Normālā gadījumā šie fermenti nokļūst divpadsmitpirkstu zarnā pa aizkuņģa dziedzera kanālu, kur tie aktivizējas un sāk pildīt savas funkcijas. Tomēr dažos gadījumos fermenti sāk darbu ātrāk nekā vajadzētu – joprojām atrodoties aizkuņģa dziedzera iekšienē. Rezultātā bojājas dziedzeru audi, rodas iekaisums, dažkārt ir novērojama arī aizkuņģa dziedzeru šūnu nekroze – pankreonekroze.

Neviens cits orgāns nevar uzņemties visas aizkuņģa dziedzera funkcijas. Tāpēc tā šūnu bojāeja rada neatgriezenisku triecienu organismam – pankreonekroze ir bīstama dzīvībai.

Akūta pankreatīta simptomi

Akūta pankreatīta simptomi ir ļoti izteikti, tāpēc tos ir grūti nepamanīt:

• stipras sāpes vēdera augšdaļā (biežāk pa vidu vai kreisajā pusē, kas dažreiz atstarojas mugurā),
• slikta dūša  un vemšana, kas nerada atvieglojumu,
• vispārējs vājums un miegainība,
• paātrināta sirdsdarbība,
• sāpju saasināšanās pēc ēšanas,
• drudzis un drebuļi.

Kā rīkoties akūta pankreatīta gadījumā?

Akūta pankreatīta simptomu izpausmju gadījumā steidzami jāsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, jo šī slimība var apdraudēt dzīvību. Turklāt akūta pankreatīta pazīmes ir līdzīgas apendicīta lēkmēm un miokarda infarktam, kuru gadījumā arī obligāti ir nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.

Līdz ātrās palīdzības brigādes ierašanās brīdim ieteicams:

• atteikties no ēdiena un dzēriena, jo tas veicina papildu aizkuņģa dziedzera kairinājumu,
• ieņemt guļus stāvokli un mēģināt atslābināt vēdera muskuļus, kas palīdzēs nedaudz atvieglot sāpes,
• pielikt pie sāpošās vietas termoforu, kas piepildīts ar aukstu ūdeni, vai kompresi (piemēram, dvielī ietītus ledus gabaliņus),
• nekādā gadījumā nedrīkst lietot medikamentus, jo tie var apgrūtināt diagnozes noteikšanu.

Ārstējot akūto pankreatītu, dažu dienu garumā būs nepieciešams atteikties no ēdiena, atļauts lietot tikai negāzētu minerālūdeni, mežrozīšu uzlējumu un nestipru tēju. Obligāts ir gultas režīms un aukstas kompreses vēdera augšdaļā.

Protams, nepieciešama arī pastāvīga ārsta uzraudzība, lai laikus pamanītu komplikācijas. Turklāt tieši ārsts izraksta zāles, kas veicina pankreatīta lēkmes novēršanu. Parasti tiek doti pretsāpju medikamenti, spazmolītiskie līdzekļi, fermentu preparāti un zāles, kas samazina kuņģa skābes sekrēciju. Sastrutojuma draudu gadījumā tiek izrakstītas antibiotikas, savukārt aizkuņģa dziedzera abscesa un akūtas pankreonekrozes gadījumā ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Hroniska pankreatīta pazīmes

Hroniska pankreatīta gadījumā arī var rasties sāpes vēderā, taču tās nav tik spēcīgas, daži cilvēki sāpes var neizjust vispār.

Hroniskajam pankreatītam raksturīgas divas stadijas – sākuma stadija un izteikta aizkuņģa dziedzera bojājuma stadija.

Hroniskā pankreatīta sākuma periodā, kas ilgst vidēji 10 gadus, galvenā slimības izpausme ir vēdera sāpes, kuras visbiežāk rodas 15 līdz 20 minūtes pēc ēšanas. Šīs sāpes provocē  nepareizs uzturs un tām var sekot arī nelabums, vēdera uzpūšanās vai caureja.

Ilgstoša hroniska pankreatīta gadījumā rodas aizkuņģa dziedzera audu bojājumi, samazinās tā spēja izstrādāt fermentus un hormonus. Sāpes kļūst mazāk izteiktas, bieži pāriet pavisam. Pacienti nereti sūdzas arī par bālu un sausu ādu, nogurumu un citām hipovitaminozei līdzīgām pazīmēm. Periodiski novērojama arī caureja, meteorisms (pastiprināta gāzu veidošanās zarnās) un svara zudums – pat ja ēstgriba nav mainījusies. Ja parādās šādi simptomi, nekavējoties jākonsultējas ar gastroenterologu.

Pankreatīta cēloņi

Pankreatītu var izraisīt visdažādākie cēloņi.

• Pārmērīga alkohola lietošana. Apmēram 50% gadījumu tieši alkohols ir pankreatīta izraisītājs. Kā atbildes reakcija uz alkoholiskiem dzērieniem ir fermentu koncentrācijas paaugstināšanās aizkuņģa dziedzera sulā. Tie lēnāk pārvietojas pa aizkuņģa dziedzera kanālu un var aktivizēties, nenokļūstot līdz aizkuņģa dziedzerim;
• Žultsakmeņu slimība. Tieši šīs slimības komplikācijas veido aptuveni 20% no pankreatīta rašanās cēloņiem;
• Vēdera traumas vai operācija, infekcijas slimības kādā no vēdera dobuma orgāniem;
• Nesabalansēts uzturs, kurā lielā daudzumā tiek lietoti taukaini un pikanti ēdieni. Īpaši bīstami, ja cilvēks tukšā dūšā pārēdas un tam seko alkohola lietošana. Tas ir arī iemesls, kāpēc īpaši pēc svētkiem bieži rodas hroniskā pankreatīta saasinājumi;
• Infekcijas, piemēram, vīrusu hepatīti. Dažos gadījumos pankreatīts var attīstīties arī gripas komplikāciju rezultātā;
• Smēķēšana;
• Iedzimtība;
• Augsts triglicerīdu līmenis asinīs;
• Noteikti medikamenti;
• Dažu ķīmisko vielu iedarbība;
• Cistiskā fibroze;
• Aizkuņģa dziedzera vēzis.

Visbiežākie pankreatīta rašanās cēloņi ir alkohola lietošana un žultsakmeņu slimība.

Kā tiek diagnosticēts pankreatīts?

• Asins analīzes. Veicot asins analīzes, akūta pankreatīta gadījumā parasti ir paaugstināts amilāzes un / vai lipāzes līmenis, savukārt hroniska pankreatīta gadījumā šie rādītāji var nebūt paaugstināti. Amilāzes un lipāzes rādītāji parasti ir pirmie, kurus pārbauda, lai  noteiktu aizkuņģa dziedzera iekaisuma diagnozi, jo to rezultāti parasti ir viegli un ātri iegūstami.
• Papildus šo rādītāju pārbaudei var veikt aknu un nieru funkcijas testus, kā arī pārbaudes uz infekciju un anēmijas klātbūtni.
• Datorizmeklējumi. Var veikt vēdera datortomogrāfiju, lai vizualizētu un novērtētu aizkuņģa dziedzera iekaisuma pakāpi, kā arī iespējamās komplikācijas, piemēram, asiņošanu un pseidozīta (audzēja) veidošanos. Datortomogrāfijas laikā var atklāt arī žultsakmeņus (vienu no galvenajiem pankreatīta cēloņiem), kā arī citas žultsceļu sistēmas novirzes.
• Lai diagnosticētu žultsakmeņus un žultsceļu sistēmas traucējumus, veic arī ultraskaņas pārbaudes. To laikā netiek izstarota radiācija, tāpēc visbiežāk pankreatīta diagnosticēšanai izmanto tieši ultrasonogrāfiju.

Kā izvairīties no pankreatīta?

Viennozīmīgi noteiktas dzīvesstila izmaiņas, piemēram alkohola lietošanas un smēķēšanas pārtraukšana, var samazināt risku saslimt ar šo bīstamo slimību.

Savukārt, ievērojot zema tauku satura diētu un uzturot normālu svaru, var izvairīties no žultsakmeņu rašanās iespējamības.