Regulāri lietojot uzturā pārtiku un dzērienus, kuru sastāvā ir daudz cukura, kā arī nesekojot līdzi glikozes līmenim asinīs, varam nepamanīt, ka cukura līmenis asinīs ir kļuvis paaugstināts, kas var izraisīt dažādas veselības problēmas, kā, piemēram, nervu un asinsvadu sistēmas bojājumus. 

Diabēts pieprasa nepārtrauktu uzmanību un disciplīnu, mainot dzīvesveidu. Slimības kontrolēšanai jāvelta daudz laika un līdzekļu, ir nepieciešamas dažādas iemaņas un zināšanas. Ne velti mēdz teikt, ka diabēts ir otrs pamatdarbs, tikai – apkārtējo nenovērtēts. Diemžēl, bez atbalsta diabēta radītais slogs var radīt izdegšanu.

Vides ietekme uz svara samazināšanu ir pierādīta mūsdienu zinātniskajos pētījumos. Svara zaudēšanas panākumus ietekmē demogrāfiskie, biheiviorālie (uzvedības), sociālie un vides faktori.  Ekspertes dalās vērtīgās atziņās un praktiskos piemēros, kā vide veicina vai nomāc svara zaudēšanu.

“Mans bērns pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieņēmies svarā,” arvien biežāk saka vecāki, nonākot endokrinologa kabinetā. Kaut arī pandēmijas stingrie ierobežojumi ir garām, Bērnu slimnīcas speciālisti joprojām novēro bērnu un pusaudžu aptaukošanās pieaugumu.

Statistika ir nepielūdzama – cukura diabēta trieciens indivīda un sabiedrības veselībai joprojām nemazinās, tāpēc jo īpaši aktuāli ir profilaktiski darīt visu, lai nepieļautu cukura diabēta attīstību un laikus pamanītu slimības apdraudējumu.

Sastopoties ar diagnozi cukura diabēts, rodas daudz jautājumu gan par pašu slimību, gan uzturu, gan ieradumiem, kas, iespējams, būs jāmaina vai jāpielāgo. Šīs atbildes ir informatīvas ikvienam mūsu sabiedrībā. “Labi, ka pacienti uzdod jautājumus. Tā ir iespēja uzzināt vairāk, lai slimību varētu labāk izprast, kontrolēt un ar to sadzīvot,” saka endokrinoloģe.

Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. 

Kamēr svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas pastiprinās vien tad, ja sporto, dara fiziski smagu darbu vai iestājies karsts laiks, tikmēr cilvēki tam īpašu uzmanību nepievērš. Bet tiklīdz sviedru daudzums kļūst pārmērīgs, traucējošs un apgrūtinošs, fizioloģiskais process pārtop sarežģītā problēmā.

Kas attiecas uz dzīvesveidu, gādājot par to, lai vairogdziedzeris normāli funkcionē, jāņem vērā visiem labi zināmie ieteikumi: ēst veselīgi, censties uzturēt normālu svaru un saglabāt emocionālu līdzsvaru. Tomēr ir vēl trīs ļoti vēlamas lietas vairogdziedzera normālas darbības nodrošināšanai. 

Pastiprināta svīšana var izraisīt lielu diskomfortu un sagādāt neērtības visnepiemērotākajos brīžos. Medicīniski pārmērīgu svīšanu sauc par hiperhidrozi, kurai var būt dažādi veidi un iemesli. Kādos gadījumos runa ir par hiperhidrozes diagnozi un kā šo problēmu risināt?