Runājot par nozīmīgākajiem farmācijas jomas atklājumiem, kas snieguši arvien jaunas ārstniecības un profilakses iespējas, nevaram nepieminēt insulīnu, kas ir palīdzējis novērst diabēta letālu iznākumu un komplikācijas. Par to, kā radies insulīns, kā to izmantojam mūsdienās, BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros stāsta "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Pētījumi daudzu gadu garumā

1921. gadā Toronto Universitātes fizioloģijas profesora Džona Makleoda laboratorijā Frederiks Bentings un Čārlzs Bests, zinot, ka  diabētu izraisa insulīna trūkums, pētījumos ar suņiem panāca, lai vairs netiek izdalīti enzīmi, kas ļautu izvairīties no insulīna iznīcināšanas. Rezultātā zinātnieki saprata, ka insulīnu var ekstrahēt un izmantot diabēta ārstēšanai. Rūpnieciski insulīnu sāka ražot 1923. gadā, un par insulīna atklāšanu Frederikam Bentingam un Džonam Makleodam tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā.[1] Frederika Bantinga dzimšanas dienā 14. novembrī katru gadu tiek atzīmēta Pasaules diabēta diena, ko, pieaugot saslimstībai ar diabētu, 1991. gadā ieviesa Starptautiskā diabēta federācija un Pasaules veselības organizācija. Jau iepriekšējos gados tika mēģināts dažādos veidos iegūt ekstraktus no aizkuņģa dziedzera un tika izmēģināta ārstnieciskā darbība uz dzīvniekiem un cilvēkiem, izstrādātas metodes, kā novērtēt cukura procentuālo daudzumu asins paraugā, noteikta diēta diabēta slimniekiem, pievēršot uzmanību noteiktiem pārtikas produktiem. 1958. gadā Nobela prēmiju ķīmijā par olbaltumvielu un īpaši insulīna pētījumiem, nosakot tā struktūru, saņēma Frederiks Sengers.[2]

Slimības letāla iznākuma novēršana

Kāpēc insulīns ir tik būtisks pavērsiens ārstniecībā? Insulīna atklāšana ļāva novērst slimības letālu iznākumu, trūkstošo insulīnu ievadot injekciju veidā cukura diabēta gadījumā. Tas dod iespēju glikozes līmeni uzturēt atbilstoši vēlamajam, injekcijas nodrošina bazālo insulīna līmeni un novērš glikozes līmeņa pieaugumu pēc ēšanas, ļaujot novērst komplikācijas un nodrošinot kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku ikdienu. Insulīna terapija nepieciešama 1. tipa cukura diabēta, kas ir insulīna atkarīgs diabēts, pacientiem, kā arī slimībai progresējot 2. tipa cukura diabēta gadījumā, kad to var izmantot, arī kombinējot ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem. 

Par insulīna lietošanu

Gan Latvijā, gan pasaulē saslimstība ar cukura diabētu pieaug, un tas skar arī bērnus un jauniešus. Insulīns Latvijā ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā, paredzot kompensāciju 100 % apmērā. Tiek izšķirti vairāki insulīna veidi – ātras darbības insulīna analogi, ātrākas darbības insulīna analogi, īsas darbības insulīns, garas darbības insulīns, garas darbības insulīna analogi un kombinētie insulīni.

Pacientam jāapgūst, kā pareizi veicamas injekcijas, un jāzina par brīdinājumiem, piesardzību, blakusparādībām, to lietojot. Injekciju vieta ir patstāvīgi jāmaina, lai novērstu sacietējumu veidošanos zem ādas. Nepieciešams regulāri kontrolēt glikozes līmeni. Arī citas saslimšanas var ietekmēt cukura koncentrāciju asinīs. Piesardzība jāievēro, uzsākot lietot vai pārtraucot lietot citas zāles, jo noteikti medikamenti var izraisīt glikozes līmeņa pārmaiņas asinīs.

Insulīns jāuzglabā ledusskapī 2°C līdz 8°C temperatūrā orģinālajā iepakojumā, un to nedrīkst saldēt. Pareiza uzglabāšana garantē medikamenta pilnvērtīgu efektivitāti līdz derīguma termiņa beigām. Iesākto flakonu var uzglabāt istabas temperatūrā uz iepakojuma norādīto nedēļu skaitu.

Farmaceite atgādina, ka diabēta pacienti var vērsties pie farmaceita pēc padomiem par medikamentu pareizu glabāšanu, lietošanu, kā arī citu ar zāļu līdzekļiem un veselību saistītu jautājumu gadījumā.

Profilakse

Tuvojoties Pasaules diabēta dienai, farmaceite sniedz padomus profilaksei, lai mazinātu risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, kas pamatā ir ar veselīgu dzīvesveidu saistītās rekomendācijas.

• Jāseko līdzi ķermeņa svaram un, ja ir ķermeņa liekais svars, tas jāsamazina.
• Nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes.
• Jāpievērš uzmanība, lai ikdienā tiktu nodrošināts veselīgs un sabalansēts uzturs.
• Jāguļ pietiekami daudz stundu un jāpiedomā pie stresa mazināšanas ikdienā.
• Ieteicama kaitīgo ieradumu, piemēram, smēķēšanas, atmešana.
• Jāveic profilaktiskās veselības pārbaudes, asinsspiediena, glikozes un holesterīna līmeņa kontrole.
• Savlaicīgi jāārstē citas saslimšanas, piemēram, arteriālā hipertensija un dislipidēmija.

Raksts tapis BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros. BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas rakstu sēriju par nozīmīgajiem atklājumiem farmācijas jomā turpmāk ik mēnesi iespējams atrast "BENU Aptiekas" komunikācijas kanālos – sociālajos tīklos un mājaslapas BENU.lv bloga sadaļā.