Raksta autore: Gunta Freimane, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

Pasaulē diabēts ir kļuvis par strauji augošu epidēmiju, un diemžēl šī diagnoze rada ne tikai cukura līmeņa svārstības asinīs, bet arī citādi apdraud pacienta veselību. Starp daudzajām komplikācijām, kas pavada šo vielmaiņas traucējumu slimību, īpaši satraucoša ir ietekme uz sirds un asinsvadu veselību: kardiovaskulārās slimības ir galvenais cukura diabēta pacientu nāves cēlonis – apmēram 70% nāves gadījumu saistīti tieši ar tām.

Cukura diabēta pacientiem ir 2 līdz 4 reizes lielāks sirds un asinsvadu slimību risks

Sirds un asinsvadu slimībām un 2. tipa diabētam ir daudz kopīgu riska faktoru – paaugstināts cukura līmenis asinīs, augsts asinsspiediens, neveselīgs uzturs, paaugstināts holesterīna daudzums un aptaukošanās, mazkustīgums un smēķēšana. Arī pēc saslimšanas ar cukura diabētu šī saistība saglabājas – no diabēta ārstēšanas efektivitātes ir atkarīga sirds-asinsvadu slimību rašanās un progresēšanas ātrums. Apmēram 50% pacientu jau no diabēta diagnozes brīža cieš no aterosklerozes lielajās artērijās. Tieši aterosklerozes izraisītās komplikācijas cukura diabēta pacientiem bieži kļūst par nāves cēloni.

Cukura līmeņa svārstības asinīs skar ne tikai tā dēvētos diabēta mērķorgānus, ko visbiežāk piemin saistībā ar cukura diabētu – acis, nieres un pēdas. Uz šīm izmaiņām reaģē visas organisma šūnas un to “izjūt” arī sirds un asinsvadu sistēma. Glikozes līmeņa paaugstināšanās un tā svārstības ietekmē asinsreci, veicina mikrotrombu veidošanos, bojā mazos un lielos asinsvadus, tostarp sirds asinsvadus. Lielo asinsvadu aterosklerotiskās izmaiņas diabēta pacientiem ir cēlonis sirds un asinsvadu notikumiem – piemēram  insultam, miokarda infarktam, arī sirds mazspējai un perifēro  artēriju oklūzijai.

60% līdz 80% diabēta pacientu konstatē paaugstinātu asinsspiedienu, un tas ir daudz biežāk nekā cilvēkiem bez cukura diabēta. Ja diabēta pacientam ir paaugstināts asinsspiediens, kas netiek ārstēts, minēto sirds-asinsvadu slimību risks pieaug, diabēta sarežģījumi progresē straujāk, infarkta, insulta, pēkšņas nāves risks palielinās četras reizes. Ar miokarda infarktu un insultu diabēta pacienti sastopas divas reizes biežāk, bet sirds mazspējas risks ir trīs reizes lielāks. Tas spilgti parāda, cik ļoti nozīmīga ir efektīva diabēta ārstēšana sirds un asinsvadu slimību ierobežošanā.

Uzlabojot sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu, nedrīkst aizmirst par diabēta pacientiem

Šobrīd top sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns un šajā plānā ir ļoti svarīgi iekļaut virkni pasākumu, kas vērsti uz  diabēta pacientiem. Nepieciešama:

• kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana, īpaši svarīgi – novērst nepamatotos ierobežojumus tādu medikamentu kompensēšanai, kas aizkavē sirds un asinsvadu slimību progresēšanu;
• limita palielināšana izrakstāmajām teststrēmelēm un pacienta līdzmaksājuma samazināšana to iegādei, jo efektīva diabēta kontrole samazina sirds un asinsvadu slimības;
• apmaksātas ārstēšanās ar insulīna sūkni un nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmām nodrošināšana, kas Eiropas valstīs jau pieder pie diabēta standarta aprūpes (un 1. tipa diabēta pacientiem – jau pie “vakardienas” aprūpes līmeņa, jo pašlaik pacienti citviet jau tiek ārstēti ar slēgtās cilpas sistēmām un mākslīgā intelekta palīdzību);
• asinsspiediena mērītāju pieejamības, kā arī to kalibrēšanas nodrošināšana;
• valsts  apmaksāta kardiologa konsultācija katram diabēta pacientam vismaz reizi gadā;
• cilvēkresursu kapacitātes palielināšana ģimenes ārstu praksēs sirds un asinsvadu slimību skrīninga veikšanai;
• ar kardiovaskulāro risku un mirstību cieši saistītās diabētiskās pēdas centra izveide, nodrošinot multiprofesionālu konsultāciju un aprūpes saņemšanas iespējas;
• diabēta reģistra efektīva darba nodrošināšana, kas sniegtu iespēju datus izmantot veselības aprūpes finanšu plānošanai, epidemioloģijai un pētījumiem par noteiktu pasākumu  efektivitāti tieši Latvijā.

Ko varam aizņemties no labās prakses ārvalstīs?

Ārvalstīs veselības aprūpes sistēmu veidotājiem ir izpratne par to, ka ietaupījums uz diabēta pacientu ārstēšanas vajadzību rēķina ilgtermiņā rada daudz vairāk izdevumu par neatliekamo palīdzību, ilgstošu stacionāro ārstēšanu, darbnespēju, invalīdu pensijām, jo cukura diabēta vēlīnās komplikācijas progresē, tajā skaitā ar sirds veselību saistītās. Daudzviet attīstītajās valstīs diabēta un sirds-asinsvadu slimību skrīningu, profilakses pasākumus dzīvesveida maiņai un agrīnu ārstēšanu kopīgi veic profesionāļu komanda, sadarbojoties ģimenes ārstam un māsai, uztura speciālistam, psihologam, farmaceitam. Politikas veidotājiem būtu jāveicina šādas sadarbības pieejas ieviešana, kā arī jāatbalsta aktīva pacientu iesaistīšana un aktivizēšana visā aprūpes procesā.

Nedrīkstam aizmirst arī par tādu nozīmīgu resursu kā pacientu organizācijas, rīkojot konkursus veselības aprūpes projektiem. Turklāt, tikai iesaistot lēmumu pieņemšanas procesā pacientu organizācijas, iespējams nodrošināt, ka tiek ņemta vērā pacientu perspektīva un radīta patiesi uz personu centrēta veselības aprūpes sistēma.