Aptaukošanās nav tikai izskata jautājums – tā ir slimība ar nopietnu ietekmi uz veselību. Fizioterapeits Didzis Rozenbergs uzsver, ka liekais svars ietekmē dažādas orgānu sistēmas un ir pierādīts riska faktors sirds un asinsvadu slimībām, hroniskiem iekaisumiem, onkoloģiskām saslimšanām, nieru mazspējai u.c. saslimšanām. Tas nozīmē – mazāk veselīgu dzīves gadu, zemāku dzīves kvalitāti un īsāku mūžu. 

Autors: Publicitātes foto

Profilakse ir izšķiroša 

“Par aptaukošanos ir jādomā kā par būtisku apdraudējumu, ar ko jāsāk strādāt savlaicīgi. Ir vērts ieguldīties profilaksē, nepieļaut slimības attīstību, bet, ja tā jau piezagusies, darīt visu iespējamo, lai to kontrolētu un mazinātu,” norāda speciālists. 

Ne tikai kilogrami uz svariem 

Lai gan, ja domājam par aptaukošanos, ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir pieņemts kā pamatrādītājs, tas ne vienmēr atspoguļo reālo veselības stāvokli un nav nekļūdīgi piemērots visiem cilvēkiem. “Garāka auguma cilvēkiem vai senioriem ar samazinātu muskuļu masu ĶMI var maldināt. Tāpēc daudz precīzāk ir vērtēt vidukļa apkārtmēru un tā attiecību pret gurnu apkārtmēru vai augumu,” skaidro speciālists. 

Veselībai būtiski ir ne tikai kilogrami, bet arī tas, kā cilvēks jūtas – vai ir aizdusa, cik viegli spēj pārvietoties, vai ir spēks ikdienas darbībām. Kad cilvēks cenšas samazināt ķermeņa masu, ļoti būtiski ir regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pat tad, ja kilogrami "nekrīt" – ieguvums kopējai veselībai no kustībām ir neatsverams. 

Mazkustīgums – mūsdienu sērga 

“Mūsdienās taukus uzkrāt ir vieglāk nekā jebkad – pārtika ir pieejama un enerģētiski blīvāka, bet dzīvesveids pieprasa arvien mazāk kustību. Notērēt taukus ir daudz grūtāk – un šeit talkā nāk fiziskās aktivitātes,” uzsver eksperts. 

Pat ja svars šķiet normas robežās, mazkustīgs dzīvesveids ir būtisks veselības apdraudējums. “Mazkustīgums nozīmē, ka mēs vairāk nekā pusotru stundu no vietas pavadām sēžot. Tas ir viens no galvenajiem veselības apdraudējuma, tajā skaitā aptaukošanās riskiem,” skaidro fizioterapeits. 

Risinājums ir vienkāršs – ik pēc stundas piecelties un veltīt vismaz piecas minūtes kustībām. Pat ikdienas soļi, kāpšana pa trepēm vai zāles pļaušana ir fiziskas aktivitātes, kas palīdz organismam darboties pilnvērtīgi. 

Kustības kā profilakse un terapija 

Regulāras fiziskās aktivitātes ir labākais veids, kā novērst vai kontrolēt aptaukošanos. Tās ne tikai palīdz samazināt tauku masu, bet arī mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, elpošanas problēmām un onkoloģiskām saslimšanām. “Nekad nevaram izslēgt riskus līdz nullei, bet, esot fiziski aktīvi, mēs tos varam būtiski samazināt,” saka fizioterapeits. 

Pasaules Veselības organizācija iesaka vismaz 150 minūtes mērenas slodzes aktivitātes nedēļā (piemēram, pastaigas, riteņbraukšana, dejošana) vai 75 minūtes augstas slodzes aktivitātes nedēļā (piemēram, skriešana, basketbols, futbols). 

Kad liekais svars jau ir problēma, šīs slodzes jāpalielina divkārtīgi. “Tas ir kā maratons – ceļš uz veselību nav ātrs, reizēm tas prasa pusgadu vai pat vairāk, jo runa ir par dzīvesveida maiņu, kas saistās ar daudzu paradumu, tajā skaitā ēšanas, miega un kustību, pārskatīšanu.Tāpēc svarīgākais nav kilogramu skaits, bet pakāpeniska kustību ieviešana ikdienā,” uzsver fizioterapeits. 

Kusties tā, kā patīk! 

Nav vienas pareizās receptes – labākās fiziskās aktivitātes vienmēr būs tās, kuras cilvēks veiks ar prieku un regulāri. “Kādi ir vislabākie vingrinājumi? Tie, kurus cilvēks dara,” uzsver speciālists. 

3 lietas, ko vari darīt jau šodien, lai mazinātu aptaukošanās risku: 

• kusties ik pēc stundas! Piecelies no krēsla, izstaipies vai pastaigājies vismaz 5 minūtes;
• skaties ne tikai uz kilogramiem. Vidukļa apkārtmērs, fiziskās darba spējas un pašsajūta ir vienlīdz svarīgi rādītāji;
• izvēlies aktivitāti, kas patīk. Pastaiga, dejošana vai dārza darbi – svarīgākais, lai dari to regulāri.