Galvassāpes var būt pavadošs simptoms pie dažādām saslimšanām, tomēr arī bezmiegs, stress, nepilnvērtīgs uzturs un pārmērīga ekrānierīču lietošana var būt cēlonis tam, ka bērns bieži sūdzas par galvassāpēm. 

Aptieku apmeklētājiem bieži vien ir grūti orientēties plašajā pretsāpju līdzekļu klāstā. Medikamenti atšķiras savā starpā ne vien pēc tā, kāda aktīvā viela ir to sastāvā, bet arī pēc tā, kādā formā tie pieejami. Ko izvēlēties sāpju gadījumā – pulveri, tabletes, kapsulas, ziedes, plāksteri vai injekcijas? Projekta "Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!" ietvaros stāsta farmaceite.

Kakla un spranda sāpju cēloņi var būt dažādi, – sākot no nepareizas gulēšanas un stājas, beidzot pat ar tik nopietnu saslimšanu kā meningīts. Sāpes sprandā rada diskomfortu, un tām var pievienoties arī reiboņi, galvassāpes, sāpes pierē un zvanīšana ausīs. Vairāk par ieradumiem un iemesliem, kas rada sāpes sprandā, stāsta farmaceite.

Ko darīt, kad sāp kauli, locītavas, muskuļi vai saites? Iedzert pretsāpju tableti, doties pie ārsta vai varbūt samierināties ar sāpēm? Mediķi un farmaceiti ir vienisprātis – vispirms jānoskaidro – kur sāp, kā sāp, cik bieži sāp un cik stipri sāp, jo no tā atkarīga ārstēšanas taktika. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz vadošie Latvijas neirologi, algologi, kā arī farmaceits.

Bieži vien sāpju gadījumā cilvēki  kā pirmo palīdzību izvēlas pretsāpju medikamentus. Lai arī uz brīdi tas palīdz atbrīvoties no sāpēm, tas nekādā gadījumā neaizstāj ārsta apmeklējumu. Sāpes ir signāls, kas norāda uz traucējumiem organismā, tāpēc tās nevajadzētu ignorēt.

Daudzu neiroloģisku, muskuļu sistēmas vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos var palīdzēt viegli lietojama un nesāpīga metode – perifēra magnētiskā stimulācija  jeb magnētiskā stimulācija caur ādu (transkutāni), ko pielieto daudzu neiroloģisku, muskuļu vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos.

Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības likstām, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku, īpaši šobrīd, kad pēc vasaras atvaļinājumiem, atsākoties darbam un mācībām, ir paaugstināta garīgā noslodze. Par galvassāpju cēloņiem, pazīmēm un to, kā atšķirt galvassāpes no lēkmjveida migrēnas, stāsta neiroloģe-algoloģe  un farmaceite.

Galvassāpes ir vienas no visbiežāk sastopamajām sāpēm, par kurām cilvēki sūdzas ikdienā. Spēcīgas galvassāpes ne tikai krietni apgrūtina intelektuālo darbu, bet bieži arī ierobežo fiziskās aktivitātes un paralizē pat vienkāršāko ikdienas darbu izpildi. Bet kāda ir robeža un galvenie simptomi, kas parastas galvassāpes pārvērš par diagnozi "migrēna"? 

Mūsdienu straujais dzīves ritms, stresa pilnā ikdiena un negatīvās emocijas ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, savukārt tā skar iekšējo orgānu darbību un visu veselības stāvokli kopumā. Ja arvien biežāk stresa mirkļos sāk sāpēt vēders, galvassāpes kļūst arvien biežākas un intensīvākas un vairs nepalīdz arī ierastā pretsāpju tablete, laiks vērsties pie speciālista.

Ikdienā, sāpot galvai, mugurai vai zobiem, glābiņu bieži vien meklējam pretsāpju medikamentos. Iedzeram tableti, sāpes rimstas, un varam turpināt veikt ikdienas darbus bez raizēm par sliktu pašsajūtu. Taču, ja sāpes nerimstas un ilgst vairākas nedēļas, tad tas ir signāls, kas brīdina par traucējumiem organismā, kurus vajadzētu nevis ignorēt, bet gan noskaidrot un novērst to cēloni.