Optimālu cilvēka organisma darbību veido daudzu savstarpēji saistītu faktoru kopums, ko ietekmē gan organisma iekšējie procesi un iedzimtība, gan arī ārējie faktori – uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs, stresa līmenis un daudzi citi. Cilvēka organismā liela nozīme ir arī tādām minerālvielām kā cinks, selēns un kālijs, par kurām bieži vien tiek piemirsts. 

Ābolu ražas laiks – tā ir viena no pirmajām asociācijām, domājot par rudeni. Šī iemesla dēļ sulīgais auglis var tikt dēvēts par rudens karali, un ne velti – no āboliem iespējams pagatavot ne tikai dažādas garšīgas kūkas, plātsmaizes, sulas, biezeņus un citus gardumus, kā arī ēst tos svaigus, bet tie ir arī lielisks un vitamīniem bagāts uzturvielu avots.

Ja vēl pirms pāris gadiem burgers tika uzskatīts par vienu no neveselīgākajiem produktiem, kuru iekļaujam uzturā, tad šobrīd par godu šim ēdienam tiek rīkoti festivāli, restorāni savā ēdienkartē iekļauj burgerus no pašceptas maizes, pašu gatavotām mērcēm un Latvijā audzētu liellopu gaļas. Atspoguļojot sabiedrībā valdošos mītus, uztura speciāliste skaidro, kas patiesībā slēpjas burgera sastāvā.

Mūsdienās esam labi informēti par pārmērīga uztura uzņemšanas nelabvēlīgām sekām, taču sievietes veselību ļoti negatīvi ietekmē arī pretējā problēma – nepamatotu diētu ievērošana un tādi ēšanas traucējumi kā anoreksija, bulīmija un kompulsīvā pārēšanās.

Atzīmējot vitamīna D mēnesi, oktobrī ikviens ir aicināts pārliecināties, vai organismā ir pietiekams daudzums šī vērtīgā vitamīna, kas palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, normālu muskuļu un imūnsistēmas darbību un palīdz uzsūkties kalcijam un fosforam. Lai gan D vitamīna trūkst vairumam Latvijas iedzīvotāju, sevišķi rūpīgi tā līmenis jāuzrauga vegāniem.

Rudenī savu uzvaras gājienu sāk daudzveidīgie sakņaugi, un galdā arvien biežāk tiek liktas pašmāju dārza veltes – kartupeļi, burkāni, bietes, kāļi, rutki un citi. Kādēļ sakņaugu iekļaušana maltītē ir tik svarīga, un kā tie var palīdzēt organismam sagatavoties aukstajiem gada mēnešiem? 

Rudens mūs bagātīgi lutina ar pašmāju ražu – sulīgi, vitamīniem bagāti un kārdinoši mūsu dārzos, pagrabos un veikalu plauktos gozējas Latvijas kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, sīpoli, ķiploki, ķirbji un citi vietējie labumi. Protams, visi dārzeņi ir izcils vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un šķiedrvielu avots, tomēr arī starp rudens produktiem var atrast pašus vērtīgākos.

Pētījuma* dati liecina, ka vidējais sāls patēriņš dienā Latvijas iedzīvotāju vidū ir 8,8 grami, kas būtiski pārsniedz ieteicamo dienas normu. Visvairāk ar sāls lietošanu pārspīlē vīrieši, dienā apēdot 10,7 gramus sāls, bet sievietes – 6,2 gramus. Farmaceite skaidro, kas rosina pārmērīgu sāls lietošanu uzturā, kādas var būt tā sekas, un dalās padomos, kā samazināt sāls daudzumu uzturā.

Rudens vēsais un mitrais laiks, kas neizbēgami ir pienācis, ir īsts pārbaudījums mūsu imunitātei un labsajūtai. Tomēr vienlaikus daba ir parūpējusies par to, lai sniegtu mums šobrīd tik vajadzīgos vitamīnus un antioksidantus. Kur tos vislabāk meklēt, ja ne rudens ogās?

Rudens katru gadu atnes ne tikai zeltainu lapkriti un bagātīgu dārzeņu ražu, bet arī iezīmē sākumu gada tumšākajam un drēgnākajam laikam, kurā saasinās dažādu sezonālo slimību riski. Viens no efektīvākajiem imunitātes stiprināšanas veidiem ir pastiprināta Omega-3 taukskābju uzņemšana, uzturā iekļaujot treknās zivis vai lietojot zivju eļļu.