Kāpēc nepārspīlēt ar sāls patēriņu uzturā? Skaidro farmaceite
Pētījuma* dati liecina, ka vidējais sāls patēriņš dienā Latvijas iedzīvotāju vidū ir 8,8 grami, kas būtiski pārsniedz ieteicamo dienas normu. Visvairāk ar sāls lietošanu pārspīlē vīrieši, dienā apēdot 10,7 gramus sāls, bet sievietes – 6,2 gramus. Aptieku tīkla "Apotheka" farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kas rosina pārmērīgu sāls lietošanu uzturā, kādas var būt tā sekas, un dalās padomos, kā samazināt sāls daudzumu uzturā.
"Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam par pieciem gramiem jeb vienu tējkaroti. Patiesībā sāli papildus pievienot ēdienam nevajadzētu, jo lielākā daļa dienā ieteicamā sāls daudzuma tiek uzņemta, lietojot jau gatavos pārtikas produktus – maizi, sieru, gaļas izstrādājumus un citus. To sauc par slēpto sāli, un ar to tiek uzņemta aptuveni trešā daļa no ikdienas sāls normas. Turklāt ne vienmēr produkti ar augstu sāls saturu ir sāļi, šiem produktiem bieži vien pievienots arī cukurs, kas neļauj sajust sāļo garšu, piemēram, cepumos, brokastu pārslās," skaidro farmaceite.
Vārāmais sāls uzturā ir nepieciešams, jo tas ir galvenais nātrija avots. Savukārt nātrijs ir svarīgs dažādu organisma funkciju nodrošināšanā. Nātrija joni organismā galvenokārt atrodas šūnu ārpusē, uzturot līdzsvarā ūdens daudzumu, tāpēc ir būtiski, lai sāls daudzums organismā nav pārmērīgs. Kā liecina "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" rādītāji, tikai 35% Latvijas iedzīvotāju ierobežo savu sāls patēriņu, tāpēc speciālisti aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un sekot līdzi dienā uzņemtajam sāls daudzumam.
Kāpēc daudz sāls nenāk par labu veselībai?
Palielināts sāls daudzums organismā paaugstina asinsspiedienu, jo nātrijs aiztur ūdeni asinsrites sistēmā, tādējādi palielinot kopējo asins daudzumu organismā. Rezultātā tiek radīta papildu slodze sirds un asinsvadu sistēmai, kā arī paaugstinās spiediens uz asinsvadu sieniņām. Tas, savukārt, palielina sirds un asinsvadu slimību risku un sekmē nieru slimību attīstīšanos. Tāpat ļoti sāļi ēdieni kairina kuņģa gļotādu, kas var veicināt arī kuņģa vēža attīstību.
"Jāatceras, ka pastiprināta sāls lietošana ir netieši saistīta ar aptaukošanos, jo tā rezultātā radušās slāpes cilvēki bieži vien remdē ar dažādiem saldinātājiem un kalorijām bagātiem dzērieniem," skaidro speciāliste.
Pārmērīga sāls lietošana tāpat veicina arī dažādas saslimšanas, piemēram, nierakmeņus un osteoporozi.
Ikdienas ieradumi, kas var liecināt par pārmērīgu sāls patēriņu
"Lai saprastu, vai sāls tiek lietots pārmērīgi, jāpārdomā savi ikdienas ieradumi – vai uzturā tiek lietoti jau gatavie pārtikas produkti, kas satur daudz sāls? Nepieciešams aplūkot produktu sastāvu – daudz sāls nozīmē 1,25 gramus vai vairāk uz 100 gramiem produkta. Vai mēdzam sālīt ēdienu pirms tā nogaršošanas, vai citu gatavotais ēdiens neliekas par sāļu?" stāsta farmaceite.
Par pārmērīgu sāls patēriņu var liecināt arī nogurums, regulāras slāpes, sejas, roku vai kāju tūska, diskomforts nieru rajonā, ar laiku var parādīties paaugstināts asinsspiediens, nieru slimības.
Seši padomi, kā samazināt sāls patēriņu ikdienā
1. Sekot līdzi sāls saturam gatavajos produktos un izvēlēties produktus ar mazāku sāls daudzumu;
2. Aizstāt sāli ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem, piemēram, ķiplokiem, dillēm, pētersīļiem, citronu utt., vai izvēlēties garšvielu maisījumus bez pievienota sāls;
3. Desas, cīsiņu vietā izvēlēties svaigu gaļu, kotlešu masas vietā ņemt malto gaļu, konservētu zirnīšu vietā izvēlēties svaigus;
4. Nesālīt ēdienu pirms nogaršošanas un novietot sāls trauku tālāk no galda, lai roka pieraduma pēc nestieptos pēc sāls;
5. Uzturā lietot vairāk svaigu dārzeņu un augļu, jo tie satur kāliju, kas zināmā mērā ir nātrija pretstats un veicina ūdens izdalīšanos, ko aiztur nātrijs. Daudz kālija atrodams pupās, lēcās, zirņos, kartupeļos;
6. Sāls ierobežošana uzturā jāuzsāk pakāpeniski, jo, strauji pārtraucot to pievienot ēdienam, tas var šķist "pliekans". Garšas kārpiņu jutība atjaunojas pāris nedēļu laikā un, pakāpeniski samazinot sāls daudzumu, atklāsies jaunas garšas nianses.
*BIOR, Pārtikas patēriņš Latvijā 2012.-2017. (Pēc urīna analīžu datiem)
