Ikdienā mēs visi esam aizņemti ar darbiem, pienākumiem un rūpēm, un bieži vien šajā straujajā dzīves ritmā liela daļa no mums piemirst veltīt pietiekamu uzmanību savai veselībai, kaut arī tā ir mūsu darbošanās veiksmes pamatā. Veselības uzturēšanai nav jābūt kā papildu pienākumam, kas prasa daudz laika, bet gan kā patīkamam brīvā laika pavadīšanas rituālam vienatnē vai, vislabāk, kopā ar ģimeni.

Rūdīšanās un peldes vēsajā gada laikā kļūst arvien populārākas un pulcē arvien prāvāku piekritēju pulku. Taču vai tas ir vienīgais veids, kā varam norūdīt savu organismu? Ko rūdīšanās nozīmē mūsu organismam un kā to veikt pareizi? Konsultē treneris un farmaceite.

Skolas gaita pirmklasnieka dzīvē ienes lielas emocionālas un fiziskas pārmaiņas, turklāt ir jāspēj gan nosēdēt mācību stundās, gan piedalīties sporta nodarbībās. Noskaidrosim, kas liecina par to, ka bērna stājai nepieciešama korekcija un ko darīt, lai puikas un meitenes iemīlētu regulāras sportiskas aktivitātes. 

Rūpēties par savu labsajūtu nepieciešams ikvienam, kas, kā zināms, sevī ietver ne vien pareizu un sabalansētu uzturu, bet arī fiziskās aktivitātes. Atbilstoši sastādīta treniņu programma nodrošina iespēju efektīvi sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī sportot, nenodarot sev pāri. Par to, kas jāievēro pirms tiek uzsākti treniņi, un kā tos aizvadīt produktīvi, stāsta vispārējās fiziskās sagatavošanas treneris.

Bērna pilnvērtīgai augšanai ļoti svarīgs ir miegs, svaigs gaiss un veselīgs uzturs, tāpat veselam organismam vajadzīga sportošana. Šobrīd aug iekštelpu bērnu paaudze, kuriem fizisko aktivitāšu pamats ir jāorganizē apzināti. Kādu sporta veidu izvēlēties – individuālo vai komandas? Un kādi ir sportošanas plusi no psiholoģiskā aspekta? Skaidro psiholoģe. 

Atzīstot, ka ir būtiski zināt un arī ņemt vērā visus faktorus un kaitīgo ietekmi, ko organismam nodara ilgstoša sēdēšana, speciālisti izcēluši piecas problēmu grupas. Kas tad īsti notiek ar mūsu ķermeni pēc ilgstošas sēdēšanas, un kādēļ par to patiešām būtu jāuztraucas, uzzinām kopā ar fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsti.

Iepriekšējā macību gada noslēgums Covid-19 dēļ noritēja neierasti, tādēļ gan vecāki, gan pedagogi, bet jo īpaši bērni cer, ka jaunais mācību gads būs tāds, kā agrāk – ar klātbūtni visur un visā: mācībās, sportā, brīvā laika aktivitātēs, darbos un nedarbos. Gatavojoties uzsākt skolas gaitas, jādomā ne tikai par skolas somu, grāmatām un burtnīcām, bet arī par veselību un izturību.

Sniegt pirmo palīdzību ir jāprot ikkatram, jo dzīvē var gadīties dažādas situācijas, kurās svarīga ātra reakcija un pārdomāta rīcība. Tomēr ne vienmēr mūsu mēģinājumi palīdzēt noved pie cerētā rezultāta. Joprojām novērojami gadījumi, kad pirmās palīdzības sniedzēji, rīkojoties pārsteidzīgi vai sekojot novecojušiem padomiem, nodara vairāk kaitējuma nekā labuma.

Šovasar Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) otro gadu pēc kārtas īsteno kampaņu "Uzticies pārbaudot!", lai izglītotu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus un saņēmējus par dažādiem infekcijas slimību riskiem skaistumkopšanas pakalpojumu laikā. Zem lupas nonākusi invazīvā skaistumkopšana – procedūras, kuru laikā tiek mērķtiecīgi pārdurta āda.

Kāpēc sāp pēdas? Kāpēc deformējas īkšķa kauliņš un citi kāju pirksti, veidojas ādas sabiezējumi? Kāpēc rodas problēmas ceļos, gūžās, mugurkaulā? "Atbildi uz šiem jautājumiem spēj sniegt podometrija – pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām," norāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un manuālais terapeits.