Pusaudžu gadi ir laiks, kad sejas ādas kopšana ir svarīga, jo tas ir hormonālo izmaiņu periods, kas izraisa dažādas ādas nepilnības. Atbildīgu un pareizu ādas kopšanas paradumu piekopšana jau agrā vecumā ne tikai palīdz veikli pārvaldīt šīs izmaiņas, bet arī veido pamatu rūpēm par sevi un veselīgiem sejas ādas kopšanas ieradumiem turpmākajā dzīvē. 

Par depresijas nopietnību sabiedrības kopējā veselībā tiek runāts arvien biežāk. Tomēr joprojām pastāv virkne mītu par depresiju, tās attīstību, ārstēšanu un antidepresantu lietošanu. Psihiatre un klīniskā farmaceite dalās ar būtiskāko saistībā ar depresijas iemesliem un ārstēšanas iespējām.

Sākoties dārza darbu sezonai, ir īpaši jāpievērš uzmanība muguras un locītavu veselībai. Lai gan dārzkopība sniedz ieguvumus fiziskai un garīgai veselībai, tā prasa pielietot lielu fizisko slodzi, kas atšķiras no ikdienas slodzes, pat ja cilvēks aktīvi nodarbojas ar sportu. Atkārtotās, ikdienā neierastās kustības var ietekmēt muskuļus un locītavas, izraisot diskomfortu, sasprindzinājumu vai pat traumas. 

Tuvojoties 40 gadu slieksnim, pamani pāris liekus kilogramus, lai gan sporto un ēd tieši tāpat kā 20 gadu vecumā? Kas notiek? Organismam nepieciešamo kaloriju daudzums ar gadiem samazinās, kā rezultātā pie optimāla svara uzturēšanas nepieciešams piestrādāt, tomēr vajadzība pēc sabalansēta uztura nemainās.

Lai gan dienas jau ir manāmi garākas un tā vien gribas steigt baudīt pavasari, nedrīkstam aizmirst, ka laiku pēc drēgnajiem un tumšajiem ziemas mēnešiem tradicionāli uzskata par kritisku periodu, jo organisms ir krietni iztērējis savas rezerves, tam trūkst vitamīnu un katra saaukstēšanās epizode novājina imūnsistēmu.

Pavasarim atnākot pēc garās un tumšās ziemas, imunitāte mēdz būt pazemināta, jo organismā trūkst dažādu svarīgu vitamīnu un minerālvielu, kas var veicināt nogurumu un pazemina imunitāti. Kādi vitamīni ir īpaši aktuāli pavasarī, kā tos uzņemt un kādas norādes jāievēro, skaidro klīniskā farmaceite.

Veselības aprūpes nozarē Latvijā ļoti trūkst vienotas informācijas sistēmas, kurā būtu pieejami un pilnvērtīgi lietojami dati par pacientiem. Ja ārstniecības iestādēm vispār ir digitālās datu sistēmas, parasti tās ir segmentētas un savstarpēji nesaistītas.  

Ilūzija – “ar mani tas nenotiks”, nespēja atrast laiku sev un savai veselībai, bailes no analīžu rezultātiem – tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ sievietes ārsta vizītes un profilaktiskās pārbaudes atliek uz vēlāku laiku. Taču visiem zināms, ka veselība negaidīs. Latvijas sieviešu vidū viens no izplatītākajiem audzējiem ir dzemdes kakla vēzis, un ik gadu aptuveni 200 sievietes uzzina šo diagnozi. 

It kā alerģiskiem pacientiem jau nebūtu gana smagi ar šīs slimības slogu, klimata pārmaiņām un gaisa piesārņojumu, kas tiek minēts kā viens no pieciem lielākajiem priekšlaicīgas nāves iemesliem pasaulē, jauns pētījums liecina, ka savu artavu ir pievienojis arī Covid-19. Taču, lai nepatīkamos pavasara alerģijas simptomus ierobežotu, var veikt virkni pasākumu – sākot no medikamentu lietošanas un beidzot ar ikdienas paradumu maiņu.  

Visticamāk, teju ikviens no mums kaut reizi dzīvē ir saskāries ar situāciju, kad organisms signalizē – nepieciešama tūlītēja atpūta, spēku un enerģijas atjaunošana un, iespējams, pat esošo ieradumu būtiska izvērtēšana un maiņa. Veicot ikdienas pienākumus un ļaujoties steigai, bieži atstājam novārtā veselību, prāta un ķermeņa pašsajūtu, tomēr ir svarīgi veltīt laiku rūpēm par sevi un izvirzīt to priekšplānā.