Sāpošs kakls, klepus un iesnas var piemeklēt jebkurā gadalaikā, bet vasarā tam mēdz būt specifiski cēloņi. Saaukstēšanos galvenokārt veicina straujas temperatūras svārstības. Taču veselībai par labu nenāk arī pārāk liels karstums. Vasara šogad ir gara un karsta, tāpēc atvēsināšanās līdzekļus meklējam biežāk. 

Nav noslēpums, ka veselības profilaktiskās pārbaudes var aiztaupīt mums daudz rūpju, jo savlaicīga veselības problēmu atklāšana un ārstēšana ir daudz efektīvāka nekā tad, ja hroniskas kaites ir ielaistas. Tādēļ pret savu veselību jāizturas vērīgi. Tomēr arī otra galējība – nepamatotas un pārāk biežas pārbaudes – nav labs risinājums.

Vasaras karstie mēneši ir laiks, kad īpaši aktivizējas bites, lapsenes un irši, – ne vienam vien neuzmanīgajam nācies izjust šo kukaiņu nepatīkamo dzēlienu. Lai gan lielākoties bišu, lapseņu un arī iršu dzēlieni izraisa vien vieglu tūsku, apsārtumu un niezi, sākoties alerģiskai reakcijai, diemžēl sekas mēdz būt arī daudz nopietnākas.

Dodoties ceļojumā, strauja laika joslu maiņa var radīt nepatīkamas sajūtas – miegainību, miega traucējumus, nogurumu, galvassāpes, koncentrēšanās spēju zudumu, gremošanas traucējumus un citus simptomus. Šādu stāvokli sauc par laika joslu maiņas sindromu.

Sestdien, 28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Latvijā B un C hepatīts ir plaši izplatīta infekcijas slimība. No saslimšanas ar hepatītu nav pasargāts neviens, turklāt šī slimība ir viltīga – nereti tās simptomi nav jūtami, un tā var netraucēti veikt posta darbus cilvēka organismā pat vairāku gadu garumā.

Lai dažādas veselības likstas netraucētu baudīt mūziku, mākslu un lielisko "Positivus" festivāla atmosfēru, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi un Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina festivāla apmeklētājus domāt un rūpēties par savu veselību.

Gadskārtējie Jāņu svētki aicina baudīt visgarāko dienu un visīsāko nakti, uz pāris dienām izrauties no darba vides un svinēt svētkus atpūtā kopā ar draugiem, radiem vai kaimiņiem. Lai vainagu pīšana, līgo dziesmu dziedāšana pie ugunskura un Jāņu mielasta baudīšana aizritētu bez raizēm par veselības problēmām vai sadzīviskām ķibelēm, farmaceite sniedz ieteikumus.

Lai arī lapas vēl tikko sākušas plaukt un zaļot, ērces jau ir modušās. Tādēļ pēc ziemas sezonas der atcerēties, ka jāuzmana gan sevi, gan sava ģimene un mājdzīvnieki. Tomēr, ko darīt, ja reiz ērce tomēr piesūkusies? Zināms – pastāv liels risks inficēties ar ērču encefalītu un Laima slimību. Tāpēc svarīgi kukaini izvilkt laukā pareizi.

Šogad ērces periodiski bijušas aktīvas arī ziemas periodā. Gaisa temperatūrai nedaudz iesilstot, tās kļūst sastopamas aizvien biežāk un tas nozīmē, ka laikus jādomā par ērču encefalīta profilaksi, lai izvairītos no inficēšanās ar bīstamo slimību.

Publiskajā telpā arvien biežāk dzirdam nepatiesus mītus par jaunatklātām un vairāku gadu laikā pētītām vakcīnām. Vecāki bieži vien atsaka pat valsts apmaksātas vakcinācijas, nemaz nenojaušot šādu lēmumu sekas sava bērna un kopējās sabiedrības veselības kontekstā.

Demence jeb dzīves laikā iegūta plānprātība nereti tiek uztverta kā normāla novecošanās iezīme, lai gan dažas tās izpausmes vienlaikus liecina arī par Alcheimera slimības attīstīšanos.

Slikts miegs, uzvedības un garastāvokļu maiņa, produktivitātes kritums darbā un depresija ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par savulaik pārslimotu ērču encefalītu.

Rīga, 7.nov., LETA. Vecāku apvienība "Māmiņu klubs" novembra beigās organizēs kongresu ar plašu izglītojošu programmu topošajiem un jaunajiem vecākiem, aģentūru LETA informēja "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka.

Kopā ar rudeni pie durvīm klauvē auksti vēji un logos sitas lietus lāses... Arī mūsu organismu sāk " iekarot" dažādas vīrusa infekcijas, tai skaitā - gripa.

Regulāras galvassāpes, hronisks nogurums un grūtības koncentrēties var būt sekas pat pirms vairākiem gadiem pārslimotam, taču nediagnosticētam ērču encefalītam, norāda ģimenes ārste.

Parasti vasaras beigas un rudens sākums ir laiks, kad mājokļos var ielavīties tādi nevēlami viesi kā blusas. Dažreiz tas nav atkarīgs no tā, vai māja ir rūpīgi kopta vai nē, vai ir pievērsta īpaša uzmanība kukaiņiem un to atvairīšanai

Pasaules Veselības organizācijas statistika par bīstamo un lipīgo slimību izplatību viennozīmīgi liecina, ka saslimušo skaits būtiski samazinās reģionos, kur tiek veikta bērnu un pieaugušo vakcinācija.

Daudzi cilvēki uzskata, ka no ērcēm var sevi pasargāt, lietojot  veikalos nopērkamos izsmidzināmos līdzekļus. Šādi priekšstati ir maldīgi.

Pavasaris ir klāt un ērces mostas - parasti tas ir tad, kad temperatūra ārā ir virs + 5 C. Latvijā ērču encefalīts ir ļoti izplatīts un ērču inficētība ir augsta, tāpēc ļoti svarīgi ir būt pasargātam pret šo slimību.

Šis gads veselības jomā aizsācies ne vien ar kārtējo gripas epidēmiju, bet arī infektologu, epidemiologu un citu sabiedrības veselības speciālistu bažām par epidemioloģisko situāciju saistībā ar difteriju Latvijā.

Divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, galvenokārt bēgļus no Sīrijas un Afganistānas.

Šī vasara mūs nelutina ar daudzām siltām dienām, tāpēc jo lielāku prieku sagādā retās brīvdienas, kuras iespējams pavadīt pludmalē. Par pamata higiēnas principiem, kas jāievēro, apmeklējot publisku peldvietu, stāsta farmaceite Jūlija Kovaļova.