Kā dzīvesveids var palielināt dzemdes kakla vēža risku? Skaidro ginekoloģe
Dzemdes kakla vēzis lielākoties attīstās sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem, tomēr dažos gadījumos tas ir sastopams arī jaunākām vai vecākām sievietēm.[1] Latvijā saslimstība un mirstība no tā joprojām ir viena no augstākajām Eiropā [2]. Par laimi, to iespējams atklāt vēl labdabīgā priekšvēža stadijā un veiksmīgi ārstēt, nenonākot līdz skaudrajai diagnozei. Kas ietekmē šīs slimības veidošanos, un vai varam sevi pasargāt? Populārākos riska faktorus skaidro ginekoloģe un Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes locekle Dr. Kristīne Pčolkina.
“Dzemdzes kakla vēzi 99% gadījumu izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Šis vīruss visbiežāk tiek iegūts seksuālo kontaktu laikā, tostarp arī pieskārienu un orālā seksa laikā. Diemžēl no tā nepasargā pat prezervatīvs. Ar šo vīrusu dzīves laikā saskarsies līdz pat 80% sieviešu3. Ierasti vīruss no organisma izzūd laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem [3]. Tomēr dažkārt tas šūnās atrodas ilgstoši un var radīt ļaundabīgas izmaiņas. Pētījumi liecina, ka pirmās priekšvēža izmaiņas var parādīties vidēji 3 līdz 5 gadu laikā pēc vīrusa nokļūšanas organismā, savukārt vēža izmaiņas rodas ne ātrāk kā 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās ar CPV, [3]” stāsta ārste.
Lai arī no inficēšanās ar CPV nav pasargāta gandrīz neviena sieviete, ir vairāki faktori, kas var palielināt dzemdes kakla vēža attīstību. Platformā skrinings.lv nu pieejams tiešsaistes tests dzemdes kakla vēža riska izzināšanai. Testa veidotāji analizēja vairāk nekā 100 publikācijas, kur pētīts, kā dažādi dzīvesveida faktori, profilaktiskas darbības un sieviešu uzvedība var ietekmēt dzemdes kakla vēža attīstību. Testa pamatā ir pilnīga personalizācija, kas to atšķir no ierastajām tiešsaistes aptaujām. Izzinošais pārskats, ko sievietes saņem pēc testa aizpildīšanas, tiek individuāli pielāgots iesniegtajām atbildēm. Tas nozīmē, ka, aizpildot testu, sieviete saņem savu individuālo risku izvērtējumu un tieši viņai aktuālus ieteikumus dzemdes kakla vēža profilaksei.
Seksuālā aktivitāte
Foto: Freepik.com/ freepik
Ir sastopami vairāk nekā 200 CPV tipi. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. 99,7% gadījumu, dzemdes kakla vēža audos atrod augsta riska CPV tipus. Visbiežāk, tas ir 16, 18, 45, 31 tips [3]. Tā kā tie ir vairāki, diemžēl nevaram paredzēt, ar kuru no vīrusa tipiem inficēsimies fiziska kontakta laikā. Tādēļ viens no aspektiem, kas palielina inficēšanos ar CPV, ir seksuālo partneru skaits. Jo vairāk seksuālo partneru sievietei ir bijis dzīves laikā, jo lielāka iespēja, ka vismaz viens no viņiem ir bijis CPV nēsātājs un vīruss var tikt nodots tālāk. Turklāt seksuālie kontakti ar vairākiem partneriem palielina iespēju sastapties tieši ar agresīvajiem vīrusa paveidiem. Tāpat vairāki partneri un neaizsargāts dzimumakts palielina iespēju inficēties arī ar seksuāli transmisīvām slimībām, piemēram, hlamīdijām, herpes vīrusu vai HIV. Šīs slimības var izraisīt hronisku iekaisumu un mainīt imūnreakciju, kas var veicināt augsta riska CPV tipu noturību un sekmēt dzemdes kakla vēža attīstību.
Seksa laikā ieteicams izmantot prezervatīvu. Lai arī tas simtprocentīgi nepasargā no CPV, tas samazina inficēšanās risku, kā arī papildus pasargās no seksuāli transmisīvām slimībām.
Dzīvesveids – smēķēšana divreiz palielina dzemdes kakla vēža risku
Foto: Vecteezy.com/ 117783397668548175419
Viens no galvenajiem dzemdes kakla vēža riska faktoriem ir smēķēšana. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kuras smēķē, ir aptuveni divas reizes lielāka iespēja saslimt ar dzemdes kakla vēzi nekā nesmēķētājām [4]. Jo vairāk un biežāk smēķē, jo lielāks ir risks. Tabaka satur kancerogēnas vielas, tādēļ smēķēšana izraisa šo vielu uzkrāšanos organismā. Tas nopietni ietekmē organisma spējas pretoties infekcijas izraisītiem labdabīgiem šūnu bojājumiem, kas ir potenciāli bīstami, ja ilgstoši nepāriet. Sievietēm, kuras smēķē, infekcija saglabājas ilgstoši, kas rada lielāku risku šūnu izmaiņām, kā arī – smēķēšana var tieši bojāt šūnu ģenētisko materiālu (DNS), izraisot mutācijas, kas veicina vēža attīstību.
Kā novērst dzemdes kakla vēža attīstību?
Dzemdes kakla vēzi izraisa vīruss, un šis ir viens no retajiem vēža paveidiem, kuru iespējams atklāt pirmsvēža stadijā. Tas nozīmē, ka dzemdes kaklā vērojamas izmaiņas, bet vēl nav attīstījies vēzis.
Sākuma stadijās tas nerada acīmredzamus simptomus. Sievietes nejūt nekādas izmaiņas, līdz slimība nav ievērojami progresējusi, tāpēc regulāras medicīniskās pārbaudes ir būtiskas, lai to atklātu agrīni. Pirmās pazīmes parasti ietver neparastu asiņošanu (starp menstruācijām, pēc dzimumakta vai pēcmenopauzes periodā), neparastus izdalījumus, sāpes dzimumakta laikā.1 Sūdzības var būt nespecifiskas, tāpēc, novērojot kaut ko neparastu, būtu jāvēršas pie speciālista.
Lai saslimšanu atklātu savlaicīgi, nepieciešams regulāri veikt dzemdes kakla vēža skrīningu, kuru apmaksā valsts un kurš var parādīt pat agrīnas izmaiņas šūnās. Skrīnings notiek ginekologa apmeklējuma laikā, ārstam no sievietes dzemdes kakla paņemot šūnas jeb iztriepi. Procedūra ilgst vien dažas sekundes un nerada lielu diskomfortu. Šūnu paraugi tiek nosūtīti uz laboratoriju. Ginekologa apmeklējuma laikā svarīgi noskaidrot, kur varēs uzzināt par analīžu rezultātiem.
Foto: Vecteezy.com/ boytaro1428930993
Visefektīvākā metode, kā mazināt risku saslimt ar CPV izraisītajām slimībām, ir vakcinācija. Jau vairākus gadus šo vakcīnu par valsts budžeta līdzekļiem nodrošina meitenēm un zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot). Lai arī tiek uzskatīts, ka tā ir visefektīvākā tieši pirms dzimumdzīves uzsākšanas, pētījumi pierāda, ka vakcīna ir efektīva arī pieaugušajiem, samazinot iespēju saslimt ar vēzi atkārtotas CPV infekcijas dēļ. [5]
“Sievietēm jebkurā vecumā ieteiktu vērsties pie sava ārsta un savstarpēji apspriest vakcinācijas jautājumu. Ar CPV varam saskarties jebkurā dzīves posmā, un ar katru jaunu seksuālo partneri inficēšanās risks paaugstinās. Dzemdes kakla vēzi 72 % gadījumu izraisa 16. un 18. CPV tips [6]. CPV vakcīnas veicina aizsargvielu veidošanos, tādējādi mazinot risku vīrusam organismā radīt šūnu izmaiņas ne tikai dzemdes kaklā, bet arī maksts, vulvas (kaunuma lūpu), anālā kanāla gļotādā.7 Tā neiznīcinās organismā jau esošos CPV paveidus, bet pasargās no slimībām, kas saistītas ar jaunu CPV paveidu iegūšanu, piemēram, gadījumos, kad sievietes dzīvē ienāk jauns seksuāls partneris. Vakcīna īpaši nozīmīga, ja sievietei atklāta dzemdes kakla priekšvēža slimība. Ārstēšanās laikā CPV 90% gadījumu tiek likvidēts, evakuējot bojājuma zonu no dzemdes kakla procedūrā, ko sauc par elektroekscīziju, un vakcinācija var būtiski pasargāt no reinfekcijas rezultātā izraisītas atkārtotas priekšvēža un vēža saslimšanas,” iezīmē ginekoloģe.
Ārsti uzsver – galvenais savlaicīgi apzināt savus dzemdes kakla vēža riskus un pieņemt apzinātus lēmumus, lai sevi pasargātu!
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
