Dažādu jomu un specializāciju vadošās ārstu un pacientu organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli valsts vadības un veselības jomas vadības pārstāvjiem izpildvaras institūcijās un Saeimā, tostarp veselības ministram Hosamam Abu Meri, kurā pauž nepieciešamību iekļaut valsts imunizācijas programmā – pieaugušo vakcinācijas kalendārā – vakcīnu pret pneimokoku infekciju pieaugušajiem riska grupās un senioriem virs 65 gadiem. 

Pneimokoku vakcinācija ne tikai būtiski samazina saslimšanas gadījumu un hospitalizāciju skaitu, bet arī samazina kopējās izmaksas, kas saistītas ar pneimokoku infekciju ārstēšanu, norāda organizācijas. Vakcinācijas izmaksas ir krietni zemākas, salīdzinot ar ārstēšanas un hospitalizācijas izmaksām. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vakcinācija pret pneimokoku infekcijām ir viena no izmaksu efektīvākajām metodēm infekcijas slimību izplatības ierobežošanai un veselības sistēmas sloga mazināšanai.

“Pneimokoku infekcijas, ko izraisa baktērija Streptococcus pneumoniae, ir aktuāla globāla sabiedrības veselības problēma, kas ik gadu izraisa nopietnas slimības un nāves gadījumus visā pasaulē. Šī baktērija ir atbildīga par dažādām smagām slimībām, tostarp pneimoniju, meningītu un sepsi, savukārt vidusauss iekaisums, sinusīts un bronhīts ir biežākas, bet mazāk nopietnas izpausmes. Šī infekcija ir īpaši bīstama maziem bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar novājinātu imūnsistēmu,” brīdina Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, profesors Alvils Krams.

“Ir pierādīts, ka vakcinācija ir efektīva pneimokoku infekciju novēršanā pieaugušo riska grupās un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pētījumi, kuros analizētas vakcīnas, norāda uz ievērojamu invazīvu pneimokoku infekciju gadījumu samazināšanos vakcinēto personu vidū,” akcentē Latvijas Invazīvās pneimonoloģijas un respiratorās medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Purenkovs.

Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi pneimokoku infekcijas par vienu no biežākajiem novēršamajiem nāves cēloņiem, kas īpaši skar valstis ar ierobežotiem resursiem. Tomēr arī attīstītās valstīs pneimokoku izraisītās slimības turpina radīt nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmām. Starptautiskie pētījumi parāda, ka pneimokoku serotipu sastopamība var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma un ģeogrāfiskā reģiona, padarot vakcināciju par būtisku rīku slimības novēršanā un kontroles veicināšanā visā pasaulē.

Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā u.c. jau ir ieviestas valsts apmaksātas pneimokoku vakcinācijas programmas pieaugušajiem. Šajās valstīs programma aptver riska grupas un/vai personas vecumā virs 65 gadiem, kas palīdz efektīvi samazināt pneimokoku izraisītu saslimšanu izplatību. 

Arī Lietuvā ir ieviesta pieaugušo vakcinācijas programma pret pneimokoku infekciju. No 2023.gada ne tikai bērni un pieaugušie riska grupās var saņemt vakcīnu pret pneimokoku, bet arī pieaugušie, kas vecāki par 75 gadiem.

Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam invazīvo pneimokoku infekcijas gadījumu skaits ir palielinājies 2,12 reizes, sasniedzot astoņu gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem . Visā Eiropā tikai 2022.gadā tika reģistrēti 17 700 invazīvā pneimokoka gadījumi, no kuriem lielākā daļa tika reģistrēta cilvēkiem virs 65 gadiem .

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra apkopoto vakcinācija pret pneimokoku infekciju ir visefektīvākā aizsardzība. Līdz šim par valsts budžeta līdzekļiem, atbilstoši Vakcinācijas kalendāram, vakcināciju pret pneimokoku infekciju veic bērniem trīs reizes – divu mēnešu vecumā, četru mēnešu vecumā un 12-15 mēnešu vecumā. Kopš 2024.gada kalendārā esošā vakcīna pret pneimokoku infekciju ar desmit baktērijas serotipiem tiek nomainīta pret 15-valentu pneimokoku vakcīnu attiecīgi ar 15 serotipu klāstu.

Ārstu un pacientu organizācijas aicina rast iespēju iekļaut valsts imunizācijas programmā vakcīnu pret pneimokoku infekciju, lai nodrošinātu riska grupu pacientiem un senioriem no 65 gadiem (ieskaitot) vakcināciju ar konjugētu pneimokoku vakcīnu jeb PCV (pneumococcus conjugated vaccine) par valsts budžeta līdzekļiem, vēstules saturs ir sagatavots saskaņā ar pētījumiem, atzinumiem, rekomendācijām un lēmumiem. Prioritāri tas būtu nodrošināms augstas imūnsupresijas pacientiem, tai skaitā pirms imūnsupresējošās terapijas uzsākšanas.

Pneimokoku infekciju radītie riski pieaugušajiem

Pneimokoku infekcijas ir īpaši bīstamas pieaugušajiem ar hroniskām slimībām (piemēram, cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, hronisku obstruktīvu plaušu slimību), cilvēkiem ar imūnsupresiju vai citiem veselības stāvokļiem, kas padara viņus uzņēmīgākus pret infekcijām. Šīm personām pneimokoku infekcijas bieži izraisa smagākas slimības formas, tādas kā bakteriāls meningīts, septisks šoks un pneimonija, kas var novest pie hospitalizācijas vai pat nāves.

Personām vecumā virs 65 gadiem pastāv lielāks risks ne tikai saslimt, bet arī saskarties ar komplikācijām un ilgstošu hospitalizāciju. Ar vecumu saistītas izmaiņas imūnsistēmā padara vecākus cilvēkus mazāk aizsargātus pret infekcijām, ieskaitot pneimokoku infekcijas. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem ir divas līdz trīs reizes augstāks mirstības risks pneimokoku izraisītu komplikāciju dēļ salīdzinājumā ar gados jaunākiem cilvēkiem. Pneimokoku pneimonija nogalina apmēram vienu no 20 pieaugušajiem, savukārt bakterēmija un meningīts nogalina vienu no sešiem pieaugušajiem. 

Pierādīts, ka pneimokoku infekcija ir saistīta ar kardiovaskulāru notikumu risku un to būtiski palielina iepriekš zināma kardiovaskulāro slimību anamnēze. Piemēram, sirds mazspējas gadījumā kardiovaskulāro komplikāciju varbūtība pieaug aptuveni četras reizes.

Vakcinācija pieaugušajiem paliek vienīgā efektīvā metode, lai pasargātu viņus no tiem specifiskajiem pneimokoku serotipiem, kas biežāk sastopami šajā vecuma grupā un pieaugušo riska grupās.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vakcinācija pret pneimokoku infekcijām ir viena no izmaksu efektīvākajām metodēm infekcijas slimību izplatības ierobežošanai un veselības sistēmas sloga mazināšanai.

Vēstule

Minēto vēstuli parakstījuši un iesnieguši sekojošu orgnaizāciju pārstāvji – Latvijas Invazīvās pneimonoloģijas un respiratorās medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Purenkovs, Latvijas Kardiologu biedrības valdes sekretārs Vilnis Dzērve-Tāluts, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības presidents, asoc. prof. Kārlis Trušinskis, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs, profesors Andris Skride, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, asoc. prof. Ieva Ziediņa, Latvijas Reto hematoloģisko slimību asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bernāte, Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja, asoc. prof. Alinta Hegmane, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību asociācijas valdes priekšsēdētājs, profesors Alvils Krams, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane, Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme, biedrības Parsirdi.lv valdes locekle Inese Mauriņa, Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis, Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes locekle Laura Zvirbule.

Vēstules saņēmēji – Latvijas Republikas veselības ministrs Hosams Abu Meri, Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode, Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Nacionālā veselības dienesta Kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodaļas vadītāja Dagnija Bērziņa, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija.