“Ja kādam ir bail no vakcinācijas – vai nu ir vienkārši bail no adatām, vai bail tāpēc, ka ir saklausīti mīti par vakcīnām –, aicinām uz draudzīgu sarunu un konsultāciju,” saka Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, bērnu infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Dace Zavadska. 

Latvijā lielākais imunizācijas centrs – Ģimenes vakcinācijas centrs – aprīlī atzīmē desmit gadu jubileju. Šajā laikā centrs kļuvis par uzticamu vietu, kur ikviens var saņemt ne tikai vakcināciju, bet arī profesionālu padomu un atbildes uz jautājumiem par vakcīnām. Profesore uzsver – vakcinācija nav nekas īpašs vai biedējošs, tā ir veselības drošības garants gan bērniem, gan pieaugušajiem. Desmit gadu laikā centrs kļuvis par svarīgu partneri sabiedrības veselības jomā un konsultē arī mediķus no visas valsts, kopumā sniegtas vairāk nekā 25 000 konsultācijas!

Kāpēc radās nepieciešamība izveidot Ģimenes vakcinācijas centru?

Bērnu slimnīcā vakcinācija pacientiem ir bijusi nodrošināta sen. Taču vajadzība pēc vakcinācijas pakāpeniski pieauga – arī zināšanas par to, ka pacientiem no riska grupām, tai skaitā priekšlaikus dzimušiem, vakcīnu radītā aizsardzība ir īpaši nepieciešama. Arī vecāki regulāri sāka jautāt pēc padoma un iespējas vakcinēties. Tāpēc centrs pilda arī sabiedrības izglītošanas lomu. Tāpat pamazām uzsākām ceļotāju vakcināciju. Prasmes un kompetences pieauga, šo desmit gadu laikā esam kļuvuši jaudīgāki un turpinām attīstīties; ar mums konsultējas Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas speciālisti, arī starptautiskā sadarbība kļūst arvien plašāka, un iesaistāmies zinātniskos pētījumos par vakcīnām un imunizācijas praksi. Darbība atbilst tam, ko attīstītajā pasaulē sagaida no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem – zināšanas, varēšanu un pieejamību. 

Katru gadu sniedzam vairāk nekā 2000 ambulatorās konsultācijas, kā arī nodrošinām konsultācijas stacionārā, kas varētu būt aptuveni 500 gadā. Pēdējos gados veselības aprūpes speciālistus konsultējam attālināti – e-pastā – lai pacients fiziski nav jāsūta pie mums uz Bērnu slimnīcu. Mediķis apraksta situāciju, un mēs dodam pilnvērtīgas atbildes, kurās ne tikai uzrakstām, kas būtu jādara, kāda vakcīna un ar kādiem intervāliem jāveic, bet arī izskaidrojam, kāpēc tā jādara, – lai mediķis gūtu vairāk zināšanu imunizācijā. Sanāk, ka šo desmit gadu laikā esam snieguši vairāk nekā 25 000 konsultāciju.

Ģimenes vakcinācijas centra mērķos ietilpst sarežģītu vakcinācijas gadījumu risināšana. Kuri gadījumi ir uzskatāmi par sarežģītiem?

Piemēram, ja bērnam ir reta slimība, tad var būt kādi imūnās sistēmas defekti. Sarežģīti gadījumi ir, ja bērnam ir hemofilija vai citi asinsrecēšanas traucējumi – viņam injekcija pati par sevi var būt bīstama, ir jāzina pareizā vakcinācijas tehnika. Tāpat mazie, trauslie, priekšlaikus dzimušie bērniņi. Mūsdienās ir zināms, ka šie bērni ir jāvakcinē pēc kalendārā, nevis pēc koriģētā vecuma. Tas ir stereotips, ka jāgaida, kad šie mazuļi paaugsies. Tāpat joprojām pastāv nepamatots mīts, ka alerģiskie bērni nedrīkst saņemt vakcīnas. 

Ja runā par bērniem ar dažādām slimībām, tad saistībā ar vakcināciju ir nevis jautājums par to, kuru no vakcīnām viņam nedrīkst dot, bet drīzāk – kādas vakcīnas vajag papildus, lai nodrošinātu pilnīgāku aizsardzību. Būs ļoti reti gadījumi, kad kādu vakcīnu nedrīkstēs saņemt, daudz biežāk būs vajadzība pēc papildu vakcīnām, kas nav iekļautas valsts apmaksāto vakcīnu programmā. Mēģinām Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam argumentēt, kāpēc šīs papildu vakcīnas bērniem arī ir jāapmaksā valstij. Piemēram, visbiežāk papildus tiek nozīmēta vakcīna pret meningokoka infekciju.

Dažkārt ir dzirdēts sakām: bērniņš vēl ir mazs, sagaidīsim, kad mazliet “apveļas”, un tad sāksim vakcināciju. Ja priekšlaikus dzimušie bērni jāsāk vakcinēt uzreiz, sanāk, ka nekāda “apvelšanās” nav jāgaida nevienā situācijā?

Autors: Freepik.com/ freepik

Svarīgi ir saprast un pieņemt: vakcīna nav nekas īpašs. Ne bērna imūnai sistēmai, ne organismam. Ja bērns ir piedzimis agrāk, viņš ir piedzimis ar ievērojami nenobriedušāku imūno sistēmu, tāpēc viņam aizsardzība ir nepieciešama vairāk nekā laikā piedzimušam bērnam. Savukārt vakcīna šo aizsardzību nodrošina ļoti maigā, saudzīgā veidā. Kad bērniņš piedzimst, viņš nonāk mikrobiem pilnā vidē, un priekšlaikus dzimušam mazulim daudzi no tiem ir visai lieli potenciāli draudi. Dažos gadījumos šādam bērnam pat vajadzēs par vienu devu vairāk, lai sasniegtu to rezultātu, ko laikā dzimis mazulis. Piemēram, aizsardzībai pret pneimokoku. 

Mēs esam pieraduši, ka bērniem medikamentus rēķinām pēc svara, taču uz vakcīnām tas neattiecas. Lielākā daļa vakcīnu ir tik saudzīgas un efektīvas, ka nav atšķirības, vai vakcinē divus, četrus, 15 vai 60 kilogramus smagu cilvēku. Drīzāk būtisks ir vecums – pavisam mazi bērni un veci cilvēki no imūnās sistēmas viedokļa ir ļoti līdzīgi; pasaules statistika rāda, ka infekcijas visbīstamākās ir tieši bērniem un veciem cilvēkiem. Tāpēc imunitātes aizsardzības lietussargs šīm grupām ir vajadzīgs lielāks.

Vēl īpaši ir jāsargā topošās māmiņas. Ja grūtniecības laikā mamma saņem vakcināciju, tad pasargā ne vien sevi, bet arī gaidāmo bērniņu – vecākiem šo ir ļoti svarīgi zināt. Tāpēc ir vakcīnas, kas primāri paredzētas, lai pasargātu pašu mammu, un arī tādas, kas primāri domātas tieši jaundzimušā aizsardzībai.

Pirmā vakcīna, ar kuru pirms daudziem desmitiem gadu sāka vakcinēt grūtnieces, ir pret garo klepu, difteriju un stingumkrampjiem. Šo kombinēto vakcīnu mamma saņem ar mērķi, lai, grūtniecības laikā veidojot antivielas, tās nodotu bērnam un mazulis dzīves pirmajos mēnešos būtu pasargāts – garais klepus dzīves sākumposmā ir ar visaugstāko risku smagai slimības gaitai un pat nāvei. Šī vakcīna ir pirmais spilventiņš, ko mamma var iedot bērnam, līdz viņš saņem vakcināciju pats un izveido savu aizsardzību.

Nākamā vakcīna, kas jau ļoti sen tiek nodrošināta grūtniecēm, ir vakcīna pret gripu – gan lai pasargātu mammu, gan lai smagas slimības gaitas rezultātā, piemēram, grūtniecība nebeigtos ar priekšlaicīgām dzemdībām. Trešā ir vakcīna pret Covid-19, un šī vakcīna vairāk paredzēta bērniņa aizsardzībai. Grūtnieču vakcinācija mūsdienās visā pasaulē ir grūtnieces veselības aprūpes droša standarta prakse, tāpēc tā Latvijā ir valsts apmaksāta.

Ja vakcīna nav nekas īpašs, tad kā tas nācies, ka atsevišķas sabiedrības grupas uztver, ka tas ir kaut kas īpašs?

Pirms 30 gadiem Latvijā vakcinācijas jomā bija zināšanu vakuums. Zināšanu trūkums bija arī ārstiem – mediķiem par vakcinācijas nozīmi mācīja maz. Jo mazāk par kādu tēmu zini, jo vairāk ir tieksme tai piedēvēt kaut ko mistisku. Tāpat par maz ir skaidrots, kādas ir vakcinācijas sagaidāmās reakcijas. Mēs pieņemam, ka, saņemot ķīmijterapiju, cilvēkam izkrīt mati un ir vemšana – jo tiek ārstēta slimība. Vakcīna tiek dota veselam cilvēkam, lai viņš arī turpmāk saglabātu veselību, un tad šķiet: kāpēc man no vakcīnām ir reakcijas?

Vakcinācijai vajadzētu būt tematam, par kuru māca jau skolās.

Autors: Pixabay.com/ spencerbdavis1

Jā. Tāpat kā mācām par zobu mazgāšanu – cik bieži, kā pareizāk un kāpēc to vajag darīt –, ir jāmāca arī par vakcinācijas radīto aizsardzību. Vakcināciju var salīdzināt ar drošības jostu. Kādam drošības josta liekas neērta, tāpat kā nepatīk vakcīnas dūriens. Bet tas ir nieks, ja salīdzina, no kādas nelaimes kā viena, tā otra darbība var pasargāt. 

Vakcinācija ir ļoti būtiska arī, dodoties ceļojumos. Vai piedāvājat arī ceļotāju vakcināciju?

Kad pēc Covid-19 pandēmijas atsākās ceļošana, sākām piedāvāt arī šādu pakalpojumu, un uz šo vakcināciju nāk visa ģimene – mamma, tētis un visi bērni. Atkarībā no galamērķa un tā, ko plānots ceļojumā darīt, sastādām vakcinācijas plānu. Ja ceļo pa Eiropas valstīm, papildu specifiskas vakcīnas, visticamāk, nevajadzēs – Latvijas bērnu vakcinācijas kalendārs ir tik pilnvērtīgs, ka nodrošina labu aizsardzību. Ja ceļošana notiek vairāk uz dienvidiem, arī Eiropā, tad var būt vajadzīga aizsardzība pret A hepatītu jeb dzelteno kaiti. Latvija ir no trakumsērgas brīva valsts, mums šeit par to nav jāuztraucas, taču, ja plānots doties, piemēram, uz Āzijas vai Āfrikas valstīm, tad gan tā var būt aktuāla. Aizsardzībai no trakumsērgas ir nepieciešamas divas vakcīnu devas, un aizsardzība ir uz mūžu; ja notiek incidents, jāsaņem vēl viena – balstvakcīna. Ja galamērķis ir, piemēram, Indija, tad var būt noderīga aizsardzība pret holeru un tīfu. Ja ceļo uz Āfriku, tad parādās malārijas risks. Vairākās valstīs, lai ieceļotu, ir nepieciešama vakcinācija pret dzelteno drudzi. 

Kad cilvēks zvana, lai  pieteiktos ceļotāja vakcinācijai, tad zvanu centrs vienmēr pajautās, kāds ir iecerētais galamērķis, lai, gaidot pacientu, varam apdomāt vakcinēšanas plānu un, ja nepieciešams, pasūtīt vakcīnu. Ceļotāju vakcinācija diemžēl nav valsts apmaksāta, tomēr, ja ir sakrāta nauda tālam ceļojumam, tad jāatlicina līdzekļi arī vakcinācijai. Ģimenes vakcinācijas centrā ir pieejamas visas Eiropas Savienībā akceptētās vakcīnas.

Cik plaši pieejami ir Ģimenes vakcinācijas centra pakalpojumi? 

Pieteikties uz konsultāciju var ikviens, un pierakstoties uzreiz var pajautāt, vai un kāda maksa ir paredzama. Lai, piemēram, nākot uz bērna vakcināciju saskaņā ar vakcinācijas kalendāru, vizīte būtu valsts apmaksāta, ir nepieciešams ārsta nosūtījums. Grūtniecēm nosūtījums nav vajadzīgs, par to kalpo Mātes pase. Visas vakcīnas, kas ir ārpus valsts apmaksātā kalendāra, ir par maksu – arī konsultācija, piemēram, par ceļotāju vakcināciju. Tāpat iesaku izmantot Ģimenes vakcinācijas centra sagatavoto izglītojošo informāciju – vecākiem un ārstiem tā ir pieejama vietnē veselapasaule.lv sadaļā “Vakcinācija”. Skaidrojošās atbildes ir balstītas datos un zinātnē.