“Zinātne un arī dzīve pierādījusi – vakcinācija ir labākais veids, kā pasargāt savu veselību,” saka Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.

Atzīmējot desmit gadus, kopš Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra izveides, kā arī Eiropas Imunizācijas nedēļu Latvijā, norisinās izglītojoša un skaidrojoša kampaņa “Tici zinātnei! Vakcinējies!” – lai sekmētu, ka vakcinācija kļūst par daļu no veselīga dzīvesveida. Kampaņas ietvaros SPKC eksperts skaidro, cik lielu ieguvumu valstij sniedz katrs vakcinēts iedzīvotājs un cik patiesībā augsti ir vakcinācijas aptveres rādītāji Latvijā.

Vai un kā Latvijā pēdējo gadu laikā ir mainījusies cilvēku vakcinācijas aptvere?

Vakcinācijas aptvere ir viens no galvenajiem indikatoriem, kas raksturo gan sabiedrības veselību, gan medicīnas pakalpojumus katrā valstī. Jo labāki vakcinācijas rādītāji, jo iedzīvotājiem ir labāka piekļuve vakcinācijai un sabiedrība ir labāk pasargāta no bīstamām infekciju slimībām.

Vakcinācijas rādītājus SPKC analizē, sadalot dažādās vecumgrupās, jo dažādas vakcīnas tiek saņemtas atšķirīgos vecumos. Piemēram, ir valsts apmaksātas vakcīnas, ko zīdaiņi saņem dzīves pirmajā gadā. Pagājušā gada dati liecina, ka zīdaiņu vakcinācijas aptvere ir sasniegusi mērķa līmeni, tas ir, 95% (izņemot vakcināciju pret rotavīrusa infekciju). Runa ir par tādām vakcīnām kā tuberkuloze, B hepatīts, kombinētās vakcīnas pret stingumkrampjiem, garo klepu, difteriju u.c. vakcīnām, kas iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā. Arī otrajā dzīves gadā saņemamajām vakcīnām uzrādīti pietiekami labi rezultāti – piemēram, otrajā dzīves gadā bērni saņem kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu, un aptvere tai bija 98%. Vakcinācija pret vējbakām tiek saņemta līdz 15 mēnešu vecumam, un arī tai aptvere ir 98%.

Nākamā grupa, kurā bērni saņem valsts apmaksātu vakcināciju, ir septiņi gadi, pēc tam – 12 un 14 gadi. Šajās vecuma grupās vakcinācijas aptvere gan ir zemāka. Piemēram, vakcinācijas aptvere kombinētajai vakcīnai pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu pagājušajā gadā bija 89% no visiem septiņgadniekiem. Vakcinācijai pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu – 88%, pret vējbakām – 78%. No 12 gadu vecuma bērni sāk saņem pirmo vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju, kas ir daudzu ļaundabīgu audzēju iemesls. 12 gadus vecām meitenēm pirmās vakcīnas aptveres rādītāji 2024. gadā bija 44%, zēniem – 36%. Ievērojot onkoloģisko slimību bīstamību, tie ir nepieļaujami zemi rādītāji. 14 gadu vecumā ir paredzēta kombinētās vakcīnas saņemšana pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu, un pērn šīs vakcinācijas aptvere bija 89%. Sekojam līdzi arī pieaugušo vakcinācijas aptverei pret difteriju un stingumkrampjiem – tā ir jāveic reizi 10 gados, un pērn bija 54% aptvere.

Svarīgi atzīmēt, ka vakcināciju vajadzētu pēc iespējas veikt saskaņā ar vakcinācijas kalendāru. Dažkārt vecāki bērna vakcināciju atliek, taču vakcinācija agrīnā vecumā ir paredzēta tieši tāpēc, ka pastāv sakarība: jo mazāks ir bērns, jo lielāka iespējamība, ka slimība noritēs smagi. Piemēram, garais klepus zīdaiņiem ir potenciāli nāvējoša slimība. Pagājušajā gadā bija visai liela šīs infekcijas izplatīšanās gan pieaugušo, gan pusaudžu vidū, un tas nozīmē, ka risks inficēties zīdaiņiem bija ļoti augsts.

Kopumā vakcinācijas aptvere zīdaiņiem un maziem bērniem Latvijā ir pietiekami laba un atbilst noteiktajam līmenim. Tomēr bērniem septiņu gadu vecumā, kā arī pusaudžiem rādītāji varētu būt labāki. Jāatceras: ja vienu gadu aptuveni 1000 bērnu nesaņem attiecīgo vakcīnu, tas kopumā nav liels ļaunums. Taču, ja nākamajā gadā nesaņem vēl 1000, aiznākamajā vēl 1000, tad 15 gadu laikā tie būs jau 15000 bērnu, kas nav vakcinēti, un tas jau ir liels skaits, kas kolektīvai imunitātei neļauj pilnvērtīgi darboties un turpināt pasargāt nevakcinētos cilvēkus.

Attiecīgi, ja sabiedrībā kāda infekcija tiks atvesta no ārvalstīm, tad infekcijai izplatīties būs pietiekami viegli – veidosies ķēdes reakcija, jo inficētam cilvēkam ir lielāka iespēja satikt nevakcinētos. Ja aptvere ir vismaz 95%, tad matemātiskā varbūtība, ka inficēta persona satiek nevakcinētu, ir niecīga, un slimība nevar plaši izplatīties. Šādi darbojas kolektīvā imunitāte – kad vakcinētie cilvēki no inficēšanās pasargā tos, kam imunitātes nav, kam vakcinācija ir kontrindicēta. Visās sabiedrībās ir pacienti – tādu gan nav daudz –, kas nedrīkst vakcinēties, jo viņiem, piemēram, ir imūndeficīts un dzīvās vakcīnas saņemt nedrīkst. Taču tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem ir jāpaliek neaizsargātiem – viņus var sargāt kolektīvā imunitāte.

Tātad vakcinācijas aptvere bērnu pirmajā un otrajā dzīves gadā Latvijā ir faktiski izcila.

Jā, acīmredzot šajā posmā vecāku atbildība un rūpes par sava bērna veselību ir ļoti augsta. Neliels vakcinācijas aptveres kritums bija vērojams Covid-19 pandēmijas laikā – visās vecuma grupās un attiecībā uz visām vakcīnām. To ietekmēja dažādi faktori, piemēram, ģimeņu ilgstoša slimošana ar kovidu, ārstu slimošana; pat ja bija vēlme vakcinēties, ne vienmēr to bija iespējams izdarīt laikus. Taču, ja vērtējam visu vakcinācijas grupu vakcinēšanas pabeigšanas rādītājus, tad redzam, ka visās vakcinācijas grupās vakcinācijas rādītāji ir pieauguši, vienīgi dažām pieaugums nav vēl tik liels, cik būtu vēlams, lai sabiedrība kopumā būtu pasargāta. Noteikti aicinu vecākus pievērst uzmanību, vai bērniem ir pabeigts vakcinācijas kurss, jo katra valsts nav izolēta – cilvēki pārvietojas un kopā ar cilvēkiem pārvietojas arī infekciju slimības. Cilvēkam, kas nav vakcinēts, inficēšanās ar kādu bīstamu, bet vakcīnkontrolējamu slimību var notikt jebkurā brīdī. Piemēram, kopumā Eiropas Savienībā (ES) saslimstība ar masalām ir ievērojami pieaugusi. Diemžēl ir reģistrēti arī nāves gadījumi, dati ir pieejami spkc.gov.lv. 

Vai ir iespējams aprēķināt, cik lielu ieguvumu kopējai sabiedrībai sniedz viens vakcinēts cilvēks?

Visu var aprēķināt un pārveidot naudas izteiksmē, un par to pasaulē ir veikti vairāki pētījumi. Pirmais, ko ar vakcināciju varam novērst – lai cilvēks neslimo. Ja cilvēks neslimo, viņam nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, ko ārstēšanās gadījumā nodrošina valsts – lielākoties vakcīnkontrolējamo slimību ir tādas, kuru slimības gaita var noritēt smagi un ir ārstējama slimnīcā, piemēram, difterija, masalas. Ja šādu pacientu nav, slimnīcas un primārā veselības aprūpe ir atslogota. Tāpat ir pašu iedzīvotāju ārstēšanās izdevumi, un kopumā, ja ģimene piedzīvo saslimšanu ar kādu no šīm smagajām slimībām, tas ir liels trieciens.

Pastāv arī netiešie izdevumi, kas saistīti, piemēram, ar to, ka cilvēks nevar apmeklēt darbu vai vecākam ir jāņem slimības lapa bērna slimības gadījumā, un tiek maksāts sociālais pabalsts par darba nespēju. Jāuzsver, ka vairākas slimības ir tik smagas, ka, pat ja cilvēks izārstējas, viņš var palikt invalīds uz mūžu, piemēram, poliomielīta gadījumā, kad iestājas neatgriezeniska paralīze, kustības ir ļoti ierobežotas un kvalitatīvi nodzīvotie dzīves gadi ir samazinājušies. Savukārt, piemēram, masaliņu vīruss izraisa iedzimtas anomālijas.

Šīs slimības, pret kurām tiek nodrošināta vakcinācija, ir potenciāli nāvējošas, un diemžēl mūsdienu medicīna nespēj novērst visus nāves gadījumus – pat ja slimnieks ārstējas ļoti attīstītā valstī ar izcilu veselības aprūpi. Statistika ir nežēlīga – viens no 1000 ar masalām saslimušajiem bērniem mirst. Pirms vakcinācijas periodā ar masalām izslimoja gandrīz visi bērni. Tātad, ja šobrīd gadā Latvijā piedzimst ap 13 000 bērnu, tad, ja visi saslimtu un vakcinācijas nebūtu, sagaidāmais nāves gadījumu skaits gadā būtu 13. Difterijas gadījumā pat pie vislabākās veselības aprūpes mirst vidēji katrs desmitais difterijas slimnieks.

Aprēķini liecina, ka vakcinācijas programma katru gadu Latvijā palīdz novērst aptuveni 40 000 saslimšanas gadījumu ar tādām slimībām kā, piemēram, poliomielīts, difterija, masalas – slimībām, pret kurām vakcinācija uzsākta jau no 50.–70. gadiem. Mūsu imunizācijas programma katru gadu palīdz novērst vismaz 100 nāves gadījumu. Vakcinācija ir nopietns ieguldījums demogrāfisko rādītāju uzlabošanā un viens no izdevīgākajiem pasākumiem veselības labā, kas palīdz novērst gan saslimstību, gan mirstību, gan arī saglabā valsts budžetu.

Pētījumi liecina, ka, sākot no 2020. gada decembra līdz 2023. gada martam, ES Covid-19 vakcinācijas dēļ tika novērsti 1,4 miljoni cilvēku nāves gadījumu. Mirstība šīs vakcinācijas dēļ tika samazināta par 57% – ja vakcīnas nebūtu izgudrotas un šajā laikā lietotas, mirušo skaits būtu faktiski par 60% augstāks. Tas ir milzīgs ieguldījums un ieguvums – izglābtas miljoniem dzīvību.

Pētījumi liecina arī, ka viens ASV dolārs, kas ir ieguldīts vakcinācijā pret masalām, rezultātā atnes atpakaļ 200 ASV dolāru; tas ir valsts ietaupījums uz vienu masalu vakcinācijas gadījumu. Pasaulē tiek lēsts, ka no viena dolāra, kas ir investēts vakcinācijā vispār, atdeve ir 44 ASV dolāru. Protams, katrā valstī šie rādītāji var atšķirties – atkarībā no infekcijām, vakcinācijas aptveres rādītājiem utt. Taču nav tāda pētījuma, kas uzrādītu: vakcinācija ir neizdevīga. Vakcinācija ir ļoti laba investīcija gan cilvēku veselībā, gan valsts ekonomikā. Efekts gan nav sagaidāms nākamajā dienā – tas ir izteikti ilgstošs ar lielu ekonomisko atdevi. Cilvēki neslimo, labi jūtas, turpina strādāt, maksā nodokļus, piedalās sabiedriskajā dzīvē. Aprēķinot ieguvums no vakcinācijas, var ņemt vērā daudzus aspektus. Piemēram, var teikt, ka jaunās paaudzes ir labāk izglītotas, jo vakcīnkontrolējamo slimību dēļ nav jākavē skola. Jo vairāk infekcijas slimību gadījumu tiek novērsti vakcinācijas dēļ, jo mazāks ir antibiotiku patēriņš un jo mazāka ir 21. gadsimta sērga – antimikrobiālās rezistences attīstība.

Kādu algoritmu veic SPKC, ja notiek vakcīnkontrolējamo slimību izplatīšanās?

Jebkuras vakcīnkontrolējamas slimības ir pakļautas epidemioloģiskai uzraudzībai un neatliekamai reaģēšanai. Tas nozīmē, piemēram, ka ārstiem vai laboratorijām ir pienākums divdesmit četru stundu laikā ziņot, ja šāds gadījums tiek konstatēts – neraugoties uz to, vai ir brīvdiena vai vakars, SPKC epidemiologi reaģē uz šiem paziņojumiem. Jo agrāk gadījumu izmeklē, jo agrāk var atklāt, no kurienes tas cēlies, vai ir vēl kādi cilvēki, kas ar saslimušo ir bijuši kontaktā, vai šie cilvēki ir vai nav vakcinēti, kontaktpersonas ir jānovēro, jābrīdina viņu ģimenes ārsti. Ik pa laikam vēršamies arī pie medijiem, lūdzot informēt tos, kas, iespējams, ir bijuši kontaktā ar saslimušo, piemēram, ja braukuši starptautiskajā sabiedriskajā transportā un pasažieru saraksts nav pieejams. Cilvēkiem ir tiesības zināt par iespējamu inficēšanos un saņemt informāciju par pareizāko rīcību inkubācijas perioda laikā.

Tātad primāri epidemioloģiskā uzraudzība ir nepieciešama, lai veiktu operatīvus pasākumus un neļautu infekcijai plaši izplatīties – uzliesmojumu vieglāk ir apturēt sākumā. Otrais – tā ir datu analīze, pēc kā iespējams ierosināt papildu drošības pasākumus. Nesen Latvijā tika atklāts masalu gadījums. Šādās situācijās ģimenes ārstus SPKC nodrošina ar atgādinošu informāciju par to, kā slimību atpazīt, kā rīkoties, kādi laboratoriskie testi būtu veicami u.c. info, lai rīcība būtu pēc iespējas operatīva un efektīga.

Parasti pēc šādiem gadījumiem sabiedrībā pieaug vakcinācijas aptvere pret konkrēto infekciju. Tāpat pagājušajā gadā plaši tika atspoguļots gadījums, kad no difterijas nomira bērns; arī tad pieauga difterijas vakcinācijas aptveres rādītāji. Pareizāk gan būtu vakcinēties, nesagaidot šādas nelaimes.

Aicinājums no jūsu puses acīmredzot būtu regulāri pārskatīt savu un bērnu potēšanas pasi?

Iepriekš to izdarīt bija pietiekami sarežģīti, jo vakcinācijas pase bija papīra formātā – tā dažkārt pazuda, ieraksti pasē varēja nebūt pilnīgi. Taču ir noticis ļoti liels uzlabojums – visi vakcinācijas fakti, kas ir valsts apmaksāti, kopš 2024. gada janvāra obligāti ir jāreģistrē e-veseliba.lv. Tā ir ļoti liela ērtība kā pacientiem, tā ārstiem. Tagad pacients pats e-veseliba.lv var atvērt savu veselības kartīti un paskatīties potēšanas datus. Diemžēl tajā nebūs ievadīti pirms 2024. gada veiktie vakcinācijas fakti, taču turpmāk šai medicīniskajai dokumentācijai līdzi sekot būs viegli. Nākotnē varētu būt sagaidāmi uzlabojumi, kad, piemēram, pacientiem automātiski pienāk atgādinājumi par nepieciešamo secīgo vakcināciju.

Kopumā cilvēki nevakcinējas dažādu iemeslu dēļ, skeptiķu viedokļi nav vienādi. Piemēram, ir cilvēku grupa, kas vieglprātīgi attiecas pret savu veselību – jaunībā tas ir raksturīgi nedomāt par slimībām un kaitēm, turklāt mūsdienās ir reti sastopami cilvēki, kas ir saslimuši un piedzīvojuši vakcīnkontrolējamo slimību, piemēram, poliomielīta vai difterijas šausmas. Vēl viena grupa ir tāda, kas ļoti rūpējas par savu komfortu un organizēt pierakstu pie ārsta jau liekas, ka komforta dzīves stilu traucē. Ir arī tāda grupa, kas mēdz visu aprēķināt un ir sarēķinājuši, ka vakcinēties nav vērts, jo kopējā vakcinācijas aptvere ir tik liela, ka risks saslimt ir ļoti zems. Protams, vēl ir grupa, kas šaubās par vakcīnu drošumu un ir nobijušies interneta resursos sarakstīto mītu un dezinformācijas dēļ. Jāuzsver: nevienas zāles uz kvalitāti un drošumu nav tik labi pārbaudītas, kā ir pārbaudītas vakcīnas. Pirms to palaišanas apritē vakcīnām veic ļoti ilgstošas un dažādas pārbaudes. Arī sagaidāmās reakcijas, salīdzinot ar citām zālēm, ir niecīgas.

Interesanti, ka Skandināvijas valstīs pat netiek veiktas sabiedrības izglītošanas kampaņas par vakcinācijas nozīmīgumu – ja ārsts savam pacientam saka, ka ir nepieciešama vakcinācija, vismaz 90% sabiedrības uzticas un vakcinējas, neapšaubot, ko ārsts vai zinātnieki saka. Sabiedrība Skandināvijā uzticas zinātnei, un tā ir pareizākā rīcība. Zinātne un arī dzīve ir pierādījusi – vakcinācija ir labākais veids, kā pasargāt savu veselību.