medicine.lv skaitļos

Lietotāji online320
Aktīvie uzņēmumi12657
Nozares raksti11789
Ekspertu atbildes21477
Psihoterapija / psihiatrija: medicine.lv
Regulāri reiboņi un karstuma lēkmes - vai tiešām lēkmjveida veģetatīvā distonija
Labdien! Man ir jautājums saistībā ar to, kas man liek manīt par sevi ikdienā. Man regulāri reibst galva, ir tādas kā lēkmes, piemēram, ilgstoši stāvot kājās (ārā, dušā, gatavojot u. c.), pēkšņi sāk griesties galva, zūd gaiss, pazūd līdzsvars un paliek ārprātīgi karsti, un šķiet, ka - viss, cauri! Uzreiz meklēju, kur apsēsties, kaut uz zemes, un, kad pāriet, izjūtu ārkārtīgu nogurumu vairāku stundu vai pat visas dienas garumā. Lēkmju laikā man ir bail par to, ka nokritīšu un tur arī palikšu, ļoti biedējoša sajūta. Vēl man mēdz pulsēt galva, ka pilnīgi deniņos jūtu savus sirdspukstus. Šis viss uztrauc. Ārste pateica, ka tā esot lēkmjveida veģetatīvā distonija. Esmu ļoti mierīgs cilvēks un ar stresu ikdienā saskaros ļoti reti. Vai tiešām var piekrist ārstes teiktajam? Un kā rīkoties tālāk? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Ja ir veikti dažādi izmeklējumi (kardiogramma, doplerogrāfija utt.) un nav konstatētas problēmas, tad tās patiešām visdrīzāk ir veģetatīvās distonijas izsauktas lēkmes. Būtu nepieciešams barot, nomierināt veģetatīvo, nervu sistēmu. Ja interesē mūsu viedoklis un palīdzība, tad varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu, balstītu uz biorezonansi. Izmeklējuma laikā tiek izmeklēts katrs orgāns un sistēmas un noskaidrotas funkcionālās izmaiņas (tai skaitā veģetatīvā),...
Atbild:
Laura Freimane, ārste-psihiatre, ārstnieciskā darba vadītāja
Labdien! Ļoti iespējams, ka tā ir trauksme ar panikas lēkmēm. Jums būtu ieteicams apmeklēt psihologu/psihoterapeitu. Ja tas nepalīdz, var griezties pie psihiatra un domāt par medikamentozo terapiju....
Smaga depresija - ko iesākt?
Labdien! 2 mēnešus atpakaļ neirologs man konstatēja cervikobrahiaļģiju (Miofasciālais sāpju sindroms), jo sūdzējos par sāpēm galvas / kakla aizmugurē. Bija tirpšana, tagad tā kaut kur pazudusi. Neirologs bija izrakstījis antidepresantus, jo biju aizpildījis testu un tur sakrājās daudz punktu, kā arī pirms tam biju pie psihologa, kas pateica, ka man ir smagas depresijas pazīmes un ka viņa nevarēšot palīdzēt, jo ir vajadzīga psihiatra palīdzība. Es nebiju pie psihiatra. Atgriezos pie antidepresantiem, tajā pašā dienā iedzēru pustableti, kā neirologs bija teicis. Pēc pāris stundām es sāku smaidīt, bija nenormāla prieka sajūta, enerģijas pieaugums, par sāpošo kaklu es biju aizmirsis. Tajā pašā dienā man bija nakts maiņa darbā. Viss likās skaisti, nebija gandrīz nekādu sliktu domu, bet bija svīšana un parādījās sausums un neliels pietūkums mutē. Sejas muskuļi bija saspringti. Tomēr tā bija labākā diena manā dzīvē. Arī otrā dienā man vajadzēja uz darbu. Kad es iedzēru pustableti antidepresanta, braucot uz darbu, sapratu, ka kaut kas nav labi. Smaids pazuda, sejas muskuļi apakšā bija saspringtāki, arī naktī ļoti bieži palika slikti. Pats trakākais bija ap 4 no rīta - kad sāku žāvāties, bija ļoti grūti attaisīt muti, bet, kad attaisīju, sajutu ļoti spēcīgas sāpes abu roku tricepsos, bija sajūta, ka tricepsus plēš. Kopš tās nakts es pārstāju lietot antidepresantus. Otrā naktī pēc zāļu atmešanas man bija smaguma sajūta krūtīs, kreisā roka bija ļoti saspringusi, tas pats ar zoda muskuļiem, redze uz brīdi palika sliktāka, blāvāka... Vēl dažas dienas bija nenormāla tirpšana. Pēc tam kādu mēnesi pa lielam ne par ko nesūdzējos, bet aptuveni 2 nedēļas atpakaļ notika tāda kā lēkme, bija slikti, sajūta, ka sirds stipri sitas, redze pasliktinājās, palika blāvāka, bija spēka zudums plecos. Pēc brīža muskuļi bija ļoti saspringti, it īpaši kakla aizmugurē. Bija izsaukta ātrā palīdzība. Viņi pateica, ka visi rādītāji ir normā, ka problēma varētu būt nervos. Ģimenes ārsts izrakstīja Noofen, un pēc šīm zālēm ir labāk - vismaz neceļos pa 7 reizēm naktī. Bet zods sānos ir nedaudz saspringts, kas velk smaidu uz leju. Ļoti nožēloju, ka vispār iedzēru antidepresantus. Tagad es nezinu, ko darīt tālāk, jo ir bezspēka sajūta plecos un rokās gandrīz katru dienu, ir zudusi vēlme kaut ko darīt, ļoti grūti aiziet pierakstītes pie ārsta, mokos, bet es nezinu, tieši kāpēc es neko nedaru. Ne sāpes kaklā ir izārstētas, ne depresija, palika tikai sliktāk. Ko man iesākt? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pie smagas depresijas ir jāvēršas pēc palīdzības pie psihiatra. Ar cieņu,...
Kā izskaidrojama šī nervozitāte?
Labdien! Situācija ir tāda, ka nevaru saprast, kāpēc esmu nervoza, ātri nokaitināma, uzvilkta. Šis viss ir gadiem, bet kaut kā nepiešķīru tam nozīmi, jo domāju, ka tas dēļ darba, bet darbu esmu jau nomainījusi. Apkārt ir forši, pozitīvi cilvēki. Darbā esmu mierīga, vismaz neviens nav izvedis no pacietības. Mājās gan, it sevišķi, kad runājos pa telefonu vai arī izeju ārā staigāt, viens nepareizs vārds un palieku dusmīga, aizkaitināma. Kāpēc tā ir? Esmu dzērusi aptiekā nopērkamas nomierinošās zāles, bet nelīdz. Paldies!
Atbild:
Lolita Dalbiņa, ārste-psihiatre
Labdien! Katrā konkrētā nervozitātes un aizkaitināmības gadījumā nepieciešams izvērtēt detalizēti iemeslus un apstākļus konkrētā cilvēka dzīvē, kas varētu būt ar to saistīti. Tāpat arī Jūsu gadījumā es ieteiktu vērsties pie psihiskās veselības speciālista - psihoterapeita vai psihiatra, lai konsultētos par Jūsu konkrēto gadījumu un piemeklētu atbilstošāko risinājumu problēmai. Lai veicas!...
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Diemžēl no uzdotā jautājuma teksta vien nevar izsecināt nervozitātes cēloni. Iesakām vispirms vērsties pie sava ģimenes ārsta un jautāt nosūtījumu pie psihologa....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Caur internetu kaut ko ieteikt ir grūti, jo nezinām ne Jūsu vecumu, ne kopējo veselības stāvokli, tāpēc ir ieteicama vizīte pie psihiatra vai pie klīniskā psihologa, lai izrunātu visus jautājumus un rastu risinājumu. Mūsu medicīnas centrā pieņem gan ārsts - psihiatrs, gan klīniskais psihologs. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Vai izdegšana var būt vainojama pie attiecību pasliktināšanās?
Labdien! Ir problēmas attiecībās - mans draugs ir zaudējis šo te ''mīļuma'' sajūtu, nezinu, kā lai to nodefinē. Tādā līmenī, ka rodas sajūta, vai būt ar mani kopā. Cik zinu, šādi mirkļi attiecībās var būt, bet šis velkas jau kādu laiku, viņš jūtas ļoti izdedzis. Viņš pastāvīgi jūtas slikti. Viņš pēc dabas ir perfekcionists, pedants, liels karjierists un raujas ''melnās miesās'', lai sasniegtu karjeras kāpumu. Pēdējā laikā tas viss ir bez rezultātiem, viņš ir pārguris. Darbus apvieno ar mācībām. Pa nakti dažkārt jāstrādā, tad atbrauc brīvdienā, paguļ dažas stundas un laižas darīšanās tālāk. Dzīvo vienā istabā ar cilvēku, kurš bieži krīt uz nerviem, bet nav naudas, lai dzīvotu savādāk. Pirms laika mums bija nopietnas problēmas, kas vilkās apmēram pusgadu. Šo problēmu sakarā esam ļoti daudz rājušies, es visvairāk. Tad arī šīs tukšās sajūtas vienam pret otru bija, protams, daudz. Taču tagad it kā viss ir kārtībā, ja neskaita manas daudzās prasības un dusmas, par ko esmu savukārt dusmīga uz sevi, jo zinu, ka, lai arī viņa rīcība nav bijusi diez ko laba, es, manuprāt, par daudz viņu stostu, kas, iespējams, arī viņu noēd. Viņam gribas visu, kā labāk. Viņam ir daudz vainas apziņas par to, kāds bijis pret mani, saka, ka es viņam esmu pārāk laba. Par to, ka nedzīvojam kopā, kā gribējām, par ko viņa vīrieša instinkts (nest finansiālu atbildību) un viņa pašapziņa, protams, arī cieš. Šobrīd viņš ir pilnīgi ''nost''. Pret mani vairākas nedēļas neko nejūt. Negrib par to runāt, bet nākot galvā visādas sliktas domas - kā būtu bez manis u.tml. Tā kā abi esam jauni un ar ne to lielāko pieredzi, es vēlējos atrast un, iespējams, apstiprināt atbildi man esošajam jautājumam - vai izdegšana un šīs visas vainas apziņas var būt par iemeslu tam, ka pret mani neko nejūt? Paldies!
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Attiecību problēmu risināšanā vislabāk palīdzēs psihologs, kurš konsultē ģimenes. Viņš arī palīdzēs tikt skaidrībā, vai tiešām visu kopdzīves problēmu pamatā ir izdegšana, kā arī kopā ar Jums meklēs situācijas risinājumu, jo nepietiks vien ar apstiprinošu vai noliedzošu atbildi uz Jūsu uzdoto jautājumu. Ja rodas sūdzības par veselību, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā nosūtīs Jūs pie speciālista....
Urīnpūšļa sāpju sindroma ārstēšana - pie kāda speciālista vērsties pēc palīdzības?
Labdien! Lūdzu, iesakiet ārstu, kurš varētu un būtu ieinteresēts palīdzēt ar intersticiālā cistīta, urīnpūšļa sāpju sindroma ārstēšanu. Ir veikti visi iespējamie izmeklējumi un visas pārbaudes. Vai nu ārsti godīgi, trešajā reizē pasaka, ka vairs nezina, kā palīdzēt, vai arī nav pietiekoši ieinteresēti šajā jautājumā, vai arī atbild, "Jums ir 15 minūtes laiks", par 50 EUR, un neiedziļinās līdz galam manā problēmā. Esmu izmēģinājusi visu - homeopātiju, psihologa konsultāciju, psihoterapeita konsultāciju, zāles, adatu terapiju un fizioterapeitu. Zinu, ka šī slimība līdz galam nav izārstējama, bet vēlētos atrast ārstu, kurš palīdzēs sadzīvot ar sāpēm un lēkmēm un ievest cistītu remisijas stāvoklī. Liels paldies, ļoti ļoti gaidīšu palīdzību, jo pēc gada esmu ļoti nogurusi un vairs nav spēks sadzīvot ar šīm sāpēm.
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu, balstītu uz biorezonansi, kuras laikā tiek izmeklēts katrs orgāns un sistēma un noskaidrotas funkcionālās izmaiņas, iekaisuma procesi, kas ir arī cistīts un patogēnā mikroflora (sēnes, parazīti, vīrusi, vienšūņi utt.), kas arī var būt iekaisuma uzturētāji. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot darbdienās uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Kādu speciālistu izvēlēties ar šādām problēmām?
Labdien! Meklējot internetā speciālistus, mazliet apjuku par to, kas man būtu vajadzīgs visvairāk, proti, Latvijā, cik noprotu, ir iespēja ar ģimenes ārsta norīkojumu tikt pie klīniskā psihologa. Bet tas neattiecoties uz konsultatīvajiem psihologiem. Kā šie psihologi atšķiras? Man kopš bērnības ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi un “maladaptive daydreaming” (neatradu latvisko nosaukumu), no kura, savukārt, man sākusies derealitāte pēdējā pusgada laikā. Tās ir lielās problēmas, kuras velkas man līdzi gadiem un kurām es ilgi nevarēju atrast atbildi. Tas radies laikā, kad man bija problēmas ģimenē, precīzāk, problēmas ar tēti. Tētis man vienmēr bijusi jūtīga un īpaša tēma. Dēļ tēta man ir arī zems pašvērtējums un daudzas šīs “mazvērtības” izpausmes sāk parādīties ikdienā daudz. Esmu nolēmusi sākt tam ķerties klāt un ķidāt bērnības traumas, jo nu man šis viss ir pamatīgi apnicis. Es meklēju bezmaksas psihologa opcijas. Kur tādas es varu dabūt? Man ir 17 gadi. Varbūt man būtu arī psihiatrs vajadzīgs vai kāds no psihologa vai psihoterapeita pakalpojumiem? Paldies!
Atbild:
Inese Zārdiņa, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Diagnostikas un rehabilitācijas daļas vadītāja
Labdien! Ir ieteicams vispirms vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs sūdzības un izlems, kāda palīdzība turpmāk nepieciešama. Bet var vērsties arī tieši pie mums. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā visi psihologi ir klīniskie psihologi. Nepieciešamo ārstniecības programmu, ietverot tajā arī klīniskā psihologa apmeklējumu un citus izmeklējumus diagnozes precizēšanai, izveido psihiatrs pirmās konsultācijas laikā, un šo ārstniecību apmaksā no valsts budžeta. Psihiatrs ir tiešās...
Vai šizofrēnija?
Labdien! Vai būtu pamats domāt, ka man ir šizofrēnija, ja vairāk nekā gadu man ir paniskas bailes no zirnekļiem? Tās izpaužas kā histēriska raudāšana, ir bailes, ka tie mani nogalinās. Vai būtu pamats domāt, ka man ir šizofrēnija, ja nepārtraukti ir domas, ka mani kāds nolaupīs, vai, kad tumsā eju iekšā savā mājā, tur kāds būs un mani nogalinās? Pirms 2 gadiem es nebaidījos staigāt viena pati, tagad es, ieejot mājās, no tās nevaru otrreiz iziet, jo man ir šīs domas. Cilvēki smejas par manām bailēm un domām, sakot, ka vienkārši jāpārstāj šādi domāt, bet tā nav lieta, ko varu kontrolēt. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! Šizofrēnijas diagnozi nevar uzstādīt no konkrētas fobijas, kas pēkšņi radusies. To jāvērtē kontekstā ar brīdi, kad tas notiek, citiem dzīves notikumiem, veselības stāvokli kopumā, kā arī, iespējams, citiem simptomiem. Vislabāk būtu vērsties pie psihiatra uz konsultāciju klātienē. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija ir viena no visizplatītākajām fobijām pasaulē un noteikti pati par sevi neliecina par šizofrēnijas esamību. Fobijas jeb bailes no kaut kā nav racionālas, cilvēks to apzinās, bet ar saprašanu vien nepietiek, lai tiktu no tām vaļā. Var sākt ar konsultāciju pie psihologa vai psihoterapeita, lai noteiktu labāko ārstēšanas taktiku. Ja ar nemedikamentozām metodēm netiek panākts nepieciešamais efekts (tas noteikti prasīs laiku) vai ja arahnofobiju pavada vēl citi...
Vai no baktērijām var rasties halucinācijas?
Labdien! Kādas halucinācijas cilvēkam var rasties no baktērijām, piemēram, no tādām, kas radušās uz ilgstoši virtuves izlietnē stāvējušiem nenomazgātiem traukiem? Vai var rasties, piemēram, tādas halucinācijas, kuras var likt domāt, ka kāds ir man kaut ko sliktu izdarījis, vai ka kādam pret mani ir kādi slikti nolūki? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Netīri trauki neizraisa halucinācijas. Ar cieņu,...
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Baktērijas halucinācijas nerada. Bet, ja ir pastiprināts aizdomīgums, kas rada trauksmi, vispirms ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, izstāstīt savas sajūtas, kurām pamatā varētu būt arī kādi dzīves sarežģījumi un to radītais stress. Ģimenes ārsts tad pateiktu, kurp doties – pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra – jautājuma detalizētākai izvērtēšanai....
Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu vai psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju?
Labdien! Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu / psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju? Cilvēks dēļ depresijas pret ārstēšanu izturas noraidoši. Cik es zinu, pacientam ar smagu depresiju parasti būtu jābūt pieejamai psiholoģiskai palīdzībai. Kā vispār tādos gadījumos notiek ārstēšana, kad pacients vienu dienu izturas noraidoši, nākamajā dienā, piemēram, pozitīvi? Paldies!
Atbild:
Evija Rozenlauka, klīniskā un veselības un konsultatīvā psiholoģe, kā arī eksistenciālās psihoterapijas speciāliste
Labdien! Ja pacients iestājies slimnīcā ārstēt pamatslimību, ārstējošais ārsts pamatā rūpējas par pamatslimības terapiju. Ja pacientam ir smaga depresija un tiek atklātas suicidālas (tieksme uz pašnāvību) pazīmes, var tikt organizēta pacienta pārvešana uz tuvāko psihoneiroloģisko slimnīcu. Pacientam ar ļoti smagu depresiju nepieciešama ārsta psihiatra palīdzība. Ne visos slimnīcu stacionāros ir šāds ārsts (tas pats attiecas uz psihologu). Psihologa un psihoterapeita sarunu palīdzība smagas...
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Psihiatriskās palīdzības saņemšana ir brīvprātīga. Ja persona psihiatrisku palīdzību vēlas saņemt, tad, izvērtējot psihisko stāvokli, tiek izveidots individuāls ārstēšanas plāns, piesaistīti ārstēšanai nepieciešamie speciālisti, tajā skaitā arī psihologs....
Pastāvīgs nogurums un miegainība - ko darīt, lai justos labāk?
Labdien! Esmu sieviete, 56 gadi. 4 gadus jau lietoju antidepresantus, ir pastāvīgs nogurums un miegainība. Tagad dzeru Mildronātu 500 mg 2 kapsulas dienā, bet tik un tā jūtos nogurusi. Strādāju fiziski gan darbā, gan mājās, piespiežu sevi iet un darīt. Varianti -"mainīt dzīvesveidu vai aizbraukt atpūsties" man neder. Ko vēl es varētu lietot, lai justos labāk? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Domāju, ka Jums vajadzētu atkārtoti konsultēties ar savu psihiatru, lai apspriestu terapiju. Iesaku apsvērt iespēju apmeklēt psihologu un veikt regulāras fiziskās aktivitātes - tās tiešām palīdz uzlabot veselības stāvokli! Cieņā,...
Atbild:
Miks Valters, klīniskais psihologs
Labdien! Ir saprotams izmisums un grūtības adekvāti izvērtēt savus resursus vai iespējas, kas palīdzētu uzlabot psihiskās veselības stāvokli, ja jau ir mēģināts strādāt ar dažādām metodēm. Šajā gadījumā svarīgākais ir nevis atpūta kā tāda, bet ko mēs darām atpūtas laikā. Dodoties atvaļinājumos, bieži nevajadzīgi uzņemamies papildu darbus, kuri ir atlikti uz atvaļinājuma laiku, jo nav paspēts tos veikt ikdienas skrējienā. Tā ir nelietderīga iekšējo resursu tērēšana un nepalīdz atjaunoties ilgtermiņā....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Papildus varat stiprināt nervu sistēmu un imūnsistēmu. Ja vēlaties mūsu ieteikumus, tad varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu, lai precizētu sūdzību iemeslus un ieteiktu Jums līdzekļus nervu sistēmas enerģijas atjaunošanai. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot darbdienās uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv Ar cieņu,...
Kā tikt vaļā no derealizācijas sajūtas?
Labdien! Esmu 17-gadīga jauniete. Šobrīd manā ikdienā lielākais traucēklis ir derealizācijas sajūta. Šī sajūta manā ikdienā pastāvīgi ir nu jau gandrīz 5 mēnešus. Un pēdējā laikā tā papildinās ar nogurumu, lai arī guļu labi, bez modinātājiem, un mana ikdiena ir absolūti nesteidzīga šobrīd. Pēdējās dienās vispār jūtu dīvainas sajūtas, pilnīgi ārpus laika. Nesaprotu, kā šodien pagāja diena. Jūtos nogurusi ne no kā, no malas visu laiku es izskatoties bēdīga, kā man saka tuvinieki, ķermeņa temperatūra lēkā. Aprīlī dzēru "Noofen" pa vienai tabletei dienā vienu mēnesi - nepalīdzēja. Kopš tā laika neesmu neko darījusi. Man bija ļoti stresaini mācību gada pēdējie mēneši un pēc tam strādāju, ar ko gribu teikt, ka problēmas risināšanu atliku. Bet nu nezinu pat, no kura gala lai sāk. Tas gan laikam ir vairāk psiholoģisks darbs, nevis medicīnisks, vai ne tā? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jā, varat sākt ar psihologu/psihoterapeitu, bet, ja ilgi ir nomāktība, var arī apmeklēt psihiatru, lai izvērtētu medikamentu lietošanas nepieciešamību. Ar cieņu,...
Atbild:
Miks Valters, klīniskais psihologs
Labdien! Pie derealizācijas izjūtām ir tipiski un ļoti ierasti, ka cilvēks mēdz justies "ne savā ādā", atšķirti no realitātes, kas liedz būt kontaktā ar savām emocijām un izjūtām. Šādā veidā pašam ir grūti nodefinēt savas izjūtas, kas, protams, rada spēcīgu apjukumu. Rezultātā var rasties sajūta par nespēju ietekmēt savu dzīvi. Līdzīgi kā pie spēcīgas disociācijas - mēs pamazām "atdalāmies" no savām spējām būt kontaktā ar savām emocijām, kas rada disharmoniju un ietekmē adekvātu reaģēšanu uz ārējās vides...
Kā cīnīties ar pēctraumas sekām?
Labdien! Pirms divām nedēļām iekļuvu briesmīgā atgadījumā, kļūstot par slīkšanas upuri. Par laimi, viss beidzās labi, bet, tā kā atgadījums man bija psiholoģiski smags, tad sekas ir palikušas. Ikdienā viļņveidīgi uznāk spēcīgs satraukums, baiļu un bēdu sajūta, ko pavada roku trīce, svīšana, smaguma sajūta krūtīs... Kā manā situācijā vislabāk sev palīdzēt? Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Vislabāk būtu apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu, lai to pārrunātu un cīnītos ar sekām. Ja ļoti smagi, varat griezties pie psihiatra. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatriskās palīdzības Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Pēc pārdzīvotā Jums ir attīstījies posttraumatiskā stresa sindroms. Tas var būt labdabīgs un pāriet mēneša laikā. Taču nereti var arī ievilkties, bet, ja nepāriet 3 mēnešu laikā - to jau uzskata par hronisku. Ja simptomi ievelkas, tas var ietekmēt personības psihes struktūru un būtiski traucēt sociālo funkcionēšanu. Tāpēc mans ieteikums - vērsties pie psihoterapeita vai psihologa ar ievirzi psihoterapijā, lai saņemtu profesionālu palīdzību un izvairītos no iespējamām ilglaicīgām sekām....
Vai pie ginekologa ir iespējams veikt deflorāciju?
Labdien! Vai pie ginekologa ir iespējams veikt deflorāciju? Ir problēmas, kas neļauj šo procesu veikt dabīgā ceļā. Ja pie ginekologa to nav iespējams izdarīt, vai ir kāds ar/bez receptes nopērkams anestēzijas līdzeklis mājas lietošanai, ko var izmantot, lai atsāpinātu deflorācijas norisi? Gadiem esmu baidījusies no šī procesa un sāpes ir pie katras mazākās darbības - jau no domas vien. Psihologs nelīdzēs, ir runāts - vēlos tikai šo atrisināt vienu reizi par visām, bet ar pēc iespējas mazāku diskomfortu. Paldies!
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekoloģe
Labdien! Jā, ginekologs var veikt šādu operāciju. Sīkāku informāciju uzzināsiet vizītes laikā....
Atbild:
Dr. Kristina Bojuta, Sievietes veselības centrs
Labdien! Protams, ir iespējams veikt deflorāciju. Pirms tam noteikti vajag ginekologa konsultāciju, lai visu sīki apspriestu....
Vai man varētu būt atkarība no ēdiena?
Labdien! Man radās jautājums, vai mani ēšanas paradumi varētu būt uz psiholoģiska pamata, vai man vienkārši ir šādi paradumi. Nevarētu teikt, ka ēdu daudz - lielas porcijas. Ēdu mazas porcijas, bet bieži. Otrs ir tas, ka mana ēdienkarte ir diezgan šausmīga šobrīd, jo pēdējā laikā neko siltu negatavoju, ēdu omletes, pelmeņus, salātiņus citreiz, maizītes utt. Dienas vidū pārtraukumos - bulciņas. Silto apēdu labi, ja reizi nedēļā. Un ir ļoti liela vēlme pēc saldumiem. Neviena diena nepaiet bez šokolādes, batoniņa vai vairākiem (arī biezpiena sieriņi). Tas, kādēļ man radās šāds jautājums, ir arī tāpēc, ka es ēdu tad, kad negribu. Principā es neēdu atkal tad, kad esmu pārēdusies. Ja neesmu pārēdusies, bet esmu nesen ēdusi un esmu paēdusi, (man šobrīd negribas), es tāpat iešu un kaut ko paņemšu (parasti tas ir nevis normāls ēdiens, bet tas, kas neveselīgs, un tas, ko gribās.) Iekšējās problēmas, protams, ir. Un daudz cīņu ar sevi notiek katru dienu. Mana nepārtrauktā sevis apspiešana par to, kādai man jābūt, sevis nicināšana, sev daudz ko cenšos ikdienā ieskaidrot. Uztraucos par to, ko domās citi, baidos, neuzdrīkstos. Bieži domāju par pagātni, kaut gan manā tagadnē ir daudz labu lietu un nav iemesls skumt par to, ka “kādreiz bija labāk”, kā arī liels klupšanas akmens - aizvainojumi. Manī turās aizvainojumi, par kuriem joprojām domāju, kaut gan mana dzīve pēdējo 7 mēnešu laikā ir pilnībā mainījusies. No vecā dzīves posma manī tie turās un es domāju ik pa mirklim par cilvēkiem, ar kuriem man ir sliktas atmiņas, kaut gan man ar viņiem vairs nav nekādu saistību. Brīvdienu rītos mans stimuls piecelties ir tas, ka es varēšu paēst. Var jau būt, ka man ir vienkārši tādi paradumi. Bet tas, kā es priecājos paēst, jo īpaši pēc sliktas dienas, un uzskatu to par savu tās dienas prieku - tas man nešķiet īsti normāli. Kā to varētu izskaidrot un klo man darīt? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jums būtu labi apmeklēt psihologu, lai risinātu savas iekšējās problēmas un atrastu jaunus mērķus. Ēšanas paradumiem var būt psiholoģisks pamats, bet tos var mainīt ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Ar cieņu,...
Kamols kaklā un sāpes citās ķermeņa vietās - pie kā vērsties?
Labdien! Sieviete, 30 gadi. Jau otro mēnesi jūtu it kā būtu kamols kaklā. Ir veiktas asins analīzes vairogdziederim - normā. Dažreiz sāp arī citās ķermeņa vietās. Šobrīd gaidu pierakstu pie neirologa. Kur vēl man ieteicams vērsties? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Iespējms, ka tā ir veģetatīvā distonija. Pie šādām sūdzībām var griezties pēc palīdzības pie ārsta-psihiatra vai klīniskā psihologa. Mūsu medicīnas iestādē Rīgā konsultē zinoša ārste-psihiatre B.Brokāne-Čekstere un klīniskais psihologs Ieva Muižarāja. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Periodiskas karstuma lēkmes pēc otrās angiogrāfijas - ko darīt?
Labdien! Ir karstuma sajūta galvā un acīs, galva ir it kā aplieta ar vārošu ūdeni. Tāda sajūta ir lēkmju veidā. Pēkšņi sāk dedzināt acis, galvu, seja paliek sarkana, kakls un krūtis pārklājas sarkaniem plankumiem. Svīst kāju pēdas. Tādas sajūtas sākās pēc angiogrāfijas procedūras. Divus gadus atpakaļ bija operācija, anevrizma, viss bija kārtībā. Pēc pusgada veica angiogrāfiju, arī bija labi. Bet vēl pēc gada otrreiz tika taisīta angiogrāfija. Pēc šīs pārbaudes visa arī sākās. Asinsspiediens šo lēkjmu laikā ceļas burtiski pa minūtēm. Tad saucu ātros. Mēnesi atpakaļ aizveda uz slimnīcu, tur pārbaudīja visu. Gan MR, gan ehokardiogrammu, psihologa konsultācija. It kā viss kārtībā. Bet lēkmes turpinās. Ko darīt? Paldies!
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Grūti pateikt, kas varētu būt šo lēkmju cēlonis. Cik augsts asinsspiediens ceļas lēkmju laikā? Varētu apsvērt feohromocitomas diagnozi. Būtu jālūdz ģimenes ārstu apsvērt izmeklējumus....
Pašnāvības idejas, raudulīgums, nomāktība dažas dienas pirms mēnešreizēm - kā to izskaidrot?
Labdien! Pēdejos 3 mēnešus dažas dienas pirms mēnešreizēm nāk uzmācīgas domas (pašnāvības idejas), raudulīgums, nomāktība, citreiz apātija, depersonalizācija mazliet). Pirms pusgada izgrieza vienu virsnieri audzēja dēļ. Pirms tam šādas domas pat galvā nebija un tas ļoti biedē. Tagad pirmo mēnesi lietoju "Prefemin", Nakts sveces eļļu, stāv vēl nelietots L-Triptofāna uztura bagātinātājs. Ikdienā (2-4 reizes mēnesī) eju pie klīniskas psiholoģes. Cik nopietni šis ir? Ginekoloģe pagaidām iesaka lietot "Prefemin". Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Ja rodas pašnāvības idejas un vēlme tās realizēt, nekavējoties meklējiet palīdzību pie psihiatra vai psihologa, vai sauciet NMP. Lai izvērtētu situācijas nopietnību, griezieties pie psihiatra. Ar cieņu,...
Vai Latvijā pieaugušam ir iespēja iegūt autisma diagnozi?
Labdien! Vai Latvijā pieaugušam ir iespēja iegūt autisma diagnozi? Meklējot informāciju, vispār neko neatrodu par autismu pieaugušajiem. Paldies!
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Autisms ir iedzimts uzvedības traucējumu veids, un tam ir plašs spektrs. Situāciju izvērtē un diagnozi uzstāda psihiatrs ar klīniskā psihologa palīdzību, ja nepieciešams izvērtēt. Parasti autisma diagnoze tiek uzstādīta jau bērnībā, bet tā jau nekur nepazūd vēlāk dzīvē. Visi bērni ar autiskā spektra traucējumiem kļūst par pieaugušajiem ar šo pašu diagnozi....
Kā tikt galā ar dusmu uzliesmojumiem?
Labdien! Vēlētos padomu. Jau vairāk nekā pusgadu manī ir dusmas, aizvainojums, niknums, ko man ļoti grūti savaldīt. Dažreiz pašai bail no sevis. Es varu kādu apvainot, pazemot utt. Man ir viegla garīga atpalicība, nestrādāju un nemācos, uz pasauli, īpaši cilvēkiem, raugos negatīvi. Man nav ne ambīciju, ne plānu. Apmeklēju psihiatru, zāles dzeru. Ko vēl man darīt, pie kā vērsties? Esmu gājusi pie psihologiem, bet apmeklējumi beigušies ar manu kliegšanu, jo, tiklīdz es jūtu, ka mani pazemo, noliek, nonievā vai pārmet, man nav savaldības, jo man kā ihtiozes slimniecei bija daudz pazemojumu bērnībā un fiziskā vardarbība. Joprojām to atceros, plūkāju ārā matiņus no intīmās zonas un lieku mutē, tas jau no dziļas bērnības. Lūdzu kādu ieteikumu, būšu pateicīga. Man vajadzīga palīdzība. Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Ar dusmām un aizvainojumu noteikti jāturpina strādāt ar psihologu. Psihologs noteikti necenšas Jūs pazemot. Ja nav izveidojies kontakts ar esošo psihologu, var to nomainīt pret citu. Varat arī šis problēmas pārrunāt ar Jūsu ārstējošo psihiatru, varbūt nepieciešams pamainīt terapiju. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Psihologa konsultācijas būtu lietderīgas tikai tad, kad ar piemeklētu medikamentu shēmu sāciet justies mierīgāk. Ja kādu psihiatru darba rezultāts līdz galam neapmierina, droši vajadzētu pamēģināt nokonsultēties pie kāda cita par turpmāko ārstēšanos. Latvijā ir pieejams plašs dažādu medikamentu klāsts, lai varētu pielāgot individuālu zāļu kombināciju. Ja ambulatorā ārstniecība efektu nedod, ir iespējas izšķirties par stacionāru ārstēšanu, kur iespējama gan medikamentu pielāgošana, gan...
Atbild:
Ieva Muižarāja, klīniskais psihologs
Labdien! Dusmas ir normālas cilvēka emocijas. Mēs bieži jūtamies dusmīgi, ja mūsu mērķi tiek izjaukti vai kad mēs uztveram, ka citi mūs izmanto, vai pārkāpj mūsu robežas. Emocijas sagādā problēmas, ja tās tiek piedzīvotas pārāk bieži vai intensīvi. Lasot Jūsu stāstu, saprotu, ka dusmas ir parādījušās pēdējā pusgada laikā. Noteikti vērts būtu paskatīties, kas šajā laika posmā ir noticis. Ja ir vēlme saprast sevi vairāk un savas emocijas, un kā tās regulēt, visslabāk būtu doties pie speciālista, psihologa vai...
Vai panikas lēkmes brīdī var paaugstināties asinsspiediens?
Labdien! Vai panikas lēkmes brīdī, kad ir tas nelabums, bailes un trīceklis pa visu ķermeni, asinsspiediens var paaugstināties? Ja man vienmēr spiediens ir 120/90, tad vienu vakaru panikas brīdī bija 140/90. Galva bija dulla, uz acīm dīvaina spiešanas sajūta. Ir pamats satraukumam, ka tas var nebūt no veģetatīvās distonijas? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Jā, panikas lēkmes laikā asinsspiediens var paaugstināties. Taču vienmēr, ja rodas problēmas ar asinsspiedienu, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai kopā lemtu par ārstēšanas iespējām. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, RPNC Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Pie panikas traucējumiem, kā jebkurā satraukumā, var celties asinsspiediens. Turklāt Jūsu pieminētais asinsspiediena paaugstinājums nav izteikts. Panikas traucējumi ir jāārstē, lai neatkārtotos un netraucētu pilnvērtīgi dzīvot. Lai noskaidrotu savu veselības stāvokli, Jums vispirms būtu jādodas uz konsultāciju pie sava ģimenes ārsta. Viņam izstāstīsiet par saviem simptomiem un sajūtām, un viņš ieteiks Jums turpmāko rīcību. Būtu ieteicama gan psihiatriska terapija (medikamenti), gan...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pie veģetatīvās distonijas spiediens var gan paaugstināties, gan samazināties, gan arī lēkmes laikā būt nemainīgs. Ar cieņu,...
Sajūta, ka esmu svešā ķermenī - vai tiešām tas no veģetatīvās distonijas, un kā atbrīvoties no šīs sajūtas??
Labdien! Man ir 20 gadi un man ir veģetatīvā distonija. Mokos ar to jau trīs gadus, bet šogad ir vistrakāk. Panikas lēkmēm ir nākusi klāt arī depersonalizācija un derealizācija. Eju pie psihiatra un psihologa. Man izrakstīja jaunus antidepresantus, no kuriem man palika vēl sliktāk, šķiet, ka man ir cits ķermenis un ka tā vispār neesmu es. Bail aizmigt, liekas, ka nomiršu. Kā arī ir bailes iziet no mājas, jo, ejot lejā pa trepēm, šķiet, ka esmu palikusi vēl augšā, kas uzdzen šausmīgas bailes. Šobrīd vispār ir tāda sajūta, ka mans īstais ķermenis ir pazudis, bija vēl viens - arī tas pazuda, un tagad vispār liekas, ka ir kāds trešais, un ka tā neesmu es. Zinu, ka izklausās nereāli, bet tā patiešām liekas. Vairs nezinu, kur meklēt palīdzību, kā rīkoties, vai braukt uz slimnīcu, vai saukt "ātros", jo tas ir neizturami un nav iespējams dzīvot. Psihiatrs teica, ka tas no tām jaunajām zālēm, tāpēc nolēmām pārtraukt tās lietot. Bet ko šobrīd darīt, nezinu. Jo patiešām sajūta, ka dzīvoju murgā. Vai tā tiešām varētu būt distonija, un vai šīs sajūtas kādreiz pāries un es varēšu normāli dzīvot? Paldies!
Atbild:
B. Brokāne - Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Viss aprakstītais norāda uz veģetatīvo distoniju. Šīs sajūtas var būt daudz un dažādas, neizskaidrojamas. Iesaku aprunāties vēl ar kādu psihiatru. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Jūsu aprakstītos simptomus nebūtu pareizi skaidrot ar veģetatīvo distoniju. Nav izslēgts, ka saasināšanos tiešām varētu provocēt antidepresanta lietošana, un ārsts pieņēma pareizu lēmumu, to pārtraucot. Šis stāvoklis ir pārejošs, bet ārstējams. Jums nepieciešama palīdzība. Iesaku vēsties pie psihiatra atkārtoti. Mūsu ārstniecības iestādes ambulatorajos centros “Veldre” un “Pārdaugava” pieejama arī palīdzība Dienas stacionāros vai atvērta tipa stacionārajās nodaļās. Tiesa,...
Atbild:
Dr. Rolands Ivanovs
Labdien! Sajūtas, ko aprakstāt, ir ļoti biedējošas un mokošas. Un varu iedomāties, ka sadzīvot ar tām 3 gadu garumā nav bijis viegli. Bez tam, to saasināšanās var radīt izmisuma un bezcerības sajūtu. Bet labā ziņa ir tā, ka to ir iespējams ārstēt, un tas, ka Jūs meklējat palīdzību, kas palielina izredzes problēmu atrisināt. Pirmais solis veiksmīgas ārstēšanas procesā ir precīza diagnostika un spēja saprast problēmas būtību. Nākamais solis ir atbilstošas, zinātnē balstītas un efektīvas ārstēšanas...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pēc apraksta spriežot, Jums ir dziļa veģetatīvā distonija, kurai nepieciešama zāļu terapija. Apmeklējiet savu psihiatru, lai nozīmētu nepieciešamo terapiju, vai vēršaties pēc palīdzības pie cita psihiatra. Ar cieņu,...
No kā varētu būt paātrināts sirds pulss miera stāvoklī?
Labdien! Man ir 20 gadu, dzīvoju samērā veselīgu dzīvesveidu. Ģimenē neviens nav slimojis ar sirds kaitēm. Pēdējā mēneša laikā 3 reizes esmu novērojis, ka vakarā mans pulss uzkāpj no 90 līdz 120 sitieniem minūtē miera stāvoklī, sitieni ir spēcīgāki nekā parasti, un kreisajā rokā jūtu tirpoņu. Pirms nedēļas biju uz velokardiogrammu, pulss bija paaugstināts, bet daktere teica, ka sirds esot vesela, problēma varētu būt stresa dēļ. Palīdzība man jāmeklē pie psihologa. It kā skolas semestris tuvojas beigām un ir jūtams stress, bet nedomāju, ka tas ir īstais iemesls. Varbūt varat palīdzēt un ieteikt, ko darīt šajā situācijā? Jo internetā pieejamā informācija liek man domāt, ka dzīvot palikušas pāris dienas. Jau iepriekš pateicos par Jūsu padomu!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Nesatraucieties, dzīvosiet vēl ļoti ilgi. Jūsu minētās sūdzības ir saistītas ar spriedzi. Tirpoņu un sirds klauves rada veģetatīvā nervu sistēma. Visdrīzāk spriedze un slodze ir nogurdinājusi nervu sistēmu, tāpēc ieteicama vizīte pie psihoterapeita vai psihiatra. Ar cieņu,...
Organisms pamostas ātrāk nekā prāts - kā to izskaidrot un ko darīt?
Labdien! Esmu 16 gadus veca meitene. Mācos vidusskolā ar, protams, lielu slodzi. Pirmo gadu ar lielāku slodzi nekā iepriekš (vai varbūt man tikai tā liekas, jo mana atbildības sajūta ir augusi un esmu palikusi centīgāka), tāpēc pirmo reizi tik ļoti ieciklējos uz savām mācībām, kā arī manā dzīvē kopumā ir jauns posms. Jau 4. mēnesi dzīvoju patstāvīgu dzīvi. Dzīvoju kojās, citā pilsētā prom no mammas, un šis semestris mani ir rūdījis un visādi mācījis dažādās dzīves situācijās. Iespaidu pietiek. Vakaros ir jāmācas, visu arī parasti atstāju uz vakariem, bet esmu rīta cilvēks un vakaros man ļoti nāk miegs. Esmu sevi visādi lauzusi, dzērusi vakarā kafiju, ātri pa vidam pagulējusi (piemēram, 40 min.) utt. Palielinājušās arī ir manas muguras problēmas, kopš dzīvoju šādi, un visādi citādi mans organisms ir diez gan nomocīts. Jau otro reizi dzīvē piedzīvoju ko man jaunu un netipisku - kad esmu pārgurusi (ne vienmēr, bet retāk, tagad jau 2. reizi kādu 2 mēnešu laikā), kad “atlūztu” un pamostos pēc vairākām stundām, mans organisms it kā ļoti lēni ceļas augšā, proti, sajūta pēc manas istabiņas biedrenes stāstītā ir, ka pamodies ir organisms, bet prāts vēl nē. Es izskatos pilnīgi pamodusies, skatos uz viņu, bet sāku runāt nesakarīgas lietas. Parunāju pāris minūtes. Un tad lēnām attopos un nesaprotu, kāpēc viņa uz mani tā skatās. Tad saprotu, ka esmu runājusi ko savādu, ko pat skaidri neatceros. Tajos brīžos esmu pa īstam beidzot pamodusies. Es saprotu, ka, iespējams, tā var būt, kad ir miega trūkums, bet es nezinu, es tikai minu. Taču sajūtos kā nenormāla. Skats no malas noteikti ir dīvains. Tagad būs brīvlaiks un es atpūtīšos. Bet pēc tam tāpat būs jāmācās, un es nezinu, kā, lai ar sevi tiek galā. Kā varētu izskaidrot to, kas ar mani notiek, un kā rīkoties? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Lai risinātu šo problēmu, iesakām apmeklēt psihoterapeitu vai psihologu. Ar cieņu,...
Kā tikt galā ar pusaudzes uzvedību?
Labdien! Meitai ir 13 gadi. Ir sācies "tas trakais pusaudža periods", kad vecāki "neko nesaprot", ballītes ar draugiem, kur tiek izmēģināts alkohols, cigaretes, tāpat ticis pabūts sliktās kompānijās, kuras veido jau vecāki bērni, kas domā, ka ir pieaugušie, pirmais puisis, pirmā šķiršanās, pirmie nopietnie konflikti ar draugiem (un šajā digitālajā laikmetā tie izpaužas arī internetā ar pazemojumiem), atzīmju pasliktināšanās, konflikti ar skolotājiem utt. Līdz šim bija perfekts bērns - augstas atzīmes skolā, piedalīšanās visādos pulciņos, bija jautra, runīga, dzīvespriecīga, atklāta, paklausīga, viss viņai tika vienmēr dots. Tagad - lielākoties "ieurbjas" telefonā, pazudis tas dzīvesprieks acīs, runā pretim, melo, pirmais "mājas arests", nevēlēšanās pavadīt laiku ar ģimeni un radiem ... Kā tikt ar to visu galā? Vai ir kāds veids, kā pareizi aprunāties ar bērnu par šo visu, - "viņa valodā"? Baidos, ka šis pusaudža periods viņu ietekmēs uz slikto pusi, jo nevaru taču nošķirt viņu no draugiem, pastāvīgi kontrolēt, ar ko viņa tiekas, neļaut nekur doties... Šķiet, lai ko es darītu, lai kā es censtos runāt, lai kā kontrolētu, es kaut ko palaižu garām, bet es baidos laikus nepamanīt kaut kādas lietas, kas varētu būt izšķirošās bērna personības veidošanās posmā. Gaidīšu Jūsu padomu! Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pusaudžu periods ir sarežģīts gan pašam pusaudzim, gan viņa vecākiem. Šajā periodā notiek ne tikai ķermeniskas pārmaiņas, ko mēs zinām kā pubertāti, kuras pamatā ir hormonālās pārmaiņas pusaudža organismā, bet arī psiholoģiskās izmaiņas. Pusaudža perioda galvenie attīstības uzdevumi ir savas identitātes meklēšana un saprast, kā autonomi dzīvot. Šajā periodā viņi mēģina rast atbildes uz jautājumiem – Kas es esmu? Kāds es esmu? u. c. Attiecībās ar vecākiem pusaudžiem ir tieksme būt neatkarīgiem....
Smaguma sajūta krūtīs - kā noteikt cēloni?
Labdien! Ilgu laiku jau mokos ar lēkmjveidīgiem, stipriem sitieniem un spiediena krūtīs. Katru dienu ir spiedošā sajūta, un minētās lēkmes uznāk ja ne katru dienu, tad katru otro noteikti. Citreiz ir sajūta, ka sakāpj spiediens no krūšu apakšas līdz pat acīm/ausīm, it kā veidotos izvirdums, to visu pavada nepatīkami pārsitieni. Spiedošā sajūta krūtīs mēdz būt dažādās vietās, bet visvairāk tieši aptuveni krūšu vidū vai augšpusē. Ir uztaisīti ekg, eho, velo, holteris un viss ir normas robežās, īšēmisku pārmaiņu nav. Lai gan ir diezgan daudz pārsitienu (24h holterī ap 800), kardioloģe teica, ka jāsāk izmeklēt vairāk un satraukties, ja tie būtu 10 000. No rīta un vakarā iedzeru RFF sirds pilienus. Ir uztaisīta arī gastroendoskopija un tika atklāta neliela diafragmas trūce un neliels kairinājums barības vadā, bet tā saucamo atvilni mutē nejūtu, kā arī klepus vai krēpes - nekas tāds nav. Par cik bija arī baktērija, ar antibiotikām tā tika likvidēta jau septembrī. Citus izmeklējumus vai medikamentus gastroenterologs neizrakstīja, tikai ieteica piedomāt pie ēšanas un uztura. Galvenās sūdzības ir šī te spiešana krūtīs (katru dienu) un biežas šīs lēkmes ar stingriem pārsitieniem. Vai ir vēl kāds ārsts vai procedūra, ko būtu ieteicams/nepieciešams apmeklēt, lai izslēgtu fizisku saslimšanu? Jo citreiz ir sajūta, ka sirds iztrakosies un apstāsies! Vai arī nākamais ir tikai psihologs/psihoterapeits? Stresa dzīvē nav daudz, katrā ziņā nekas ārpus normas. Vai, iespējams, tās varētu būt blaknes no Covid vakcīnas ("Pfizer")? Pirms pagājušā gada (2021.) Jāņiem izgāju kursu un aptuveni augustā pirmo reizi sirds nodrebēja, tad atkal septembrī, tad neregulāri pa nedēļai, līdz jau sāka piemeklēt katru dienu. Ja tas ko maina: Esmu vīrietis, 27 gadi. Iepriekš smēķēju 4 gadus, bet pagājušā gada (2021) oktobrī momentā atmetu un neesmu vairs smēķējis. Ir D vitamīna deficīts, to arī šobrīd lietoju. Paldies Jums liels par atbildi, lai visiem veselība un brīnišķīga diena!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Ieteicama vizīte pie neirologa. Ja neirologs neatrod nekādu iemeslu Jūsu minētajām sūdzībām, tad ieteicama vizīte pie psihiatra. Ar cieņu,...