Reizēm pieaugušie sāpes cieš klusējot, jo sāp ilgi un nepārtraukti. Tā, ka īsti vairs neatceras, kā bija tad, kad nekas nesāpēja... Vai tā maz bija?! Hroniskas sāpes saistītas ar izmaiņām sāpju uztveres mehānismā.

Īstenībā alkoholam būtu tiesības uz mums apvainoties: "Ko jūs visi nemitīgi skandināt par manu kaitīgumu? Manī nekā tik kaitīga nav!" Tam nāksies piekrist, jo prasme izgatavot labus stipros dzērienus un pareizi tos lietot, ir cilvēku pašcieņas un kultūras jautājums.

Starp citu, Aristotelis bija pirmais, kurš aprakstīja izmaiņas sievietes organismā dzīves otrajā pusē, bet pat vēl daudzums gadsimtus pēc tam ārsti menopauzi neuzskatīja pietiekami nopietnas uzmanības vērtu.

Sajūta, ka viss ir tavās rokās, sniedz iespēju dzīvot ilgāk. Citiem vārdiem -kad cilvēks domā, ka spēj kontrolēt savu dzīvi, viņš gūst panākumus it visā, ko iecerējis, pat, ja nākas saskarties ar grūtībām. Tāpat psihologi uzskata: tāds cilvēks visticamāk nemirs agrā jaunībā un, iespējams, mazāk sirgs no dažādām kaitēm.

Gremošanas traucējumi (diskomforta sajūta un sāpes vēderā, gāzu veidošanās, caureja utt.) nav patīkami nevienam. Un ja tie tā arī nepāriet līdz kļūst hroniski…. Ja tā noticis cilvēkam, esot pieaugušā vecumā, – iespējams, Jums ir iestājusies laktozes intolerance (nepanesamība). Tas nozīmē, ka cilvēka gremošanas sistēma vairs nespēj pārstrādāt pārtiku, kuras sastāvā ir piena cukurs – laktoze, jo organisms vairs neizstrādā speciālu fermentu – laktāzi.

Mūsdienās gandrīz katrā lielveikalā, aptiekā vai zobārstniecības klīnikā pircēju uzmanībai tiek piedāvāti vairāki desmiti atšķirīgu zobu balināšanas preparātu.

Zinātnieki pierādījuši, ka pastāv saistība starp melatonīnu un prostatas vēža veidošanos. Tas nozīmē, ka tad, kad vīrietim izdodas labi izgulēties, viņam samazinās risks saslimt ar prostatas vēzi. Par to rakstīja portāls The Journal.ie.

Situācijās, kad pārim neizdodas ieņemt bērniņu, cēlonis būtu meklējams, pārbaudot abu partneru veselību. Vīriešu neauglību mēdz izraisīt vairāki svarīgi faktori un to salikums - infekcijas, endokrinopātijas, iedzimtas anomālijas, imunoloģiski traucējumi, nelabvēlīgi apkārtējās vides faktori un citi.

Menstruālais cikls ir ikmēneša izmaiņas sievietes ķermenī, kas notiek dzimumhormonu ietekmē. Šī cikla garums, asiņošanas ilgums un daudzums ir ģenētiski noteikts, un parasti cikls stabilizējas dažu gadu laikā pēc pirmajām menstruācijām.

Nereti bērna mazo augumu saista ar iedzimtību – ja vecāki ir neliela auguma, tiek uzskatīts, ka šo īpatnību pārmanto arī bērni. Taču ir situācijas, kad bērna augšanas procesus ietekmē citi faktori.