Izplatītu psihisko saslimšanu simptomi

Dažādi psihiski veselības traucējumi nereti netiek laikus pamanīti un diagnosticēti. Pats slimnieks visbiežāk saslimšanu neatzīst, bet viņa līdzcilvēki simptomus skaidro ar garastāvokļa svārstībām, grūtu dzīves periodu vai citiem attaisnojošiem iemesliem. Taču, saslimšanu ignorējot, slimnieka stāvoklis ar laiku pasliktinās – viņš sagādā emocionālas un pat fiziskas ciešanas sev un tuvajiem, un viņa rīcība un tās izraisītās sekas var kļūt neprognozējamas.

Lai sekmīgi ārstētu psihiskās saslimšanas, ir svarīgi atpazīst slimības simptomus.

Depresija

*Intereses zudums. Slimnieks vairs neizjūt prieku un aizrautību pret nodarbēm un lietām, kas viņam agrāk sagādājušas gandarījumu. Ir zudusi interese un vēlme komunicēt ar līdzcilvēkiem – slimnieks arvien retāk piekrīt satikties ar ģimeni un draugiem, aizvien retāk dodas ārpus mājas.

*Miega traucējumi. Depresijas slimnieki nereti mokās ar bezmiegu vai guļ pārlieku ilgi un nemitīgi jūt nogurumu.

*Nevērtīguma apziņa. Slimnieks pastāvīgi jūtas nomākts un pesimistisks, pie apkārt notiekošajām nelaimēm vaino sevi, jūtas nepilnvērtīgs salīdzinājumā ar citiem, nevienam nevajadzīgs.

*Grūtības koncentrēties. Ierastie darbi sagādā problēmas, slimnieks aizmirst paveicamos uzdevumus, nespēj iegaumēt personu vārdus vai citu svarīgu informāciju. Nervozitāte un nemiers mijas ar nogurumu un apātiju.

*Apetītes traucējumi. Daļai depresijas slimnieku apetīte pazūd pavisam – viņi pilnīgi zaudē interesi par ēdienu, krītas svarā, melo tuviniekiem par to, vai ir ieturējuši maltīti. Tikmēr otra daļa saslimušo pastāvīgi var just izsalkumu, nepieciešamību pēc ēdiena.

Bipolārie traucējumi

*Bipolārajiem traucējumiem raksturīgi nomāktības un depresijas periodi, kas mijas ar pacilātu garastāvokli, aktivitāti un eiforiju. Visbiežāk sastopamais simptoms ir tieši krasās garastāvokļa maiņas, kam pastiprinoties, slimniekam rodas grūtības pildīt ikdienas pienākumus un problēmas saskarsmē ar līdzcilvēkiem.

*Nomāktības periodos slimniekam raksturīgas visas depresijai raksturīgās pazīmes, tai skaitā izteikti slikts garastāvoklis, zema pašapziņa, zems enerģijas līmenis, apātija, skumju, nevērtības, vientulības apziņa, nogurums, miega traucējumi, grūtības koncentrēties, intereses zudums, kā arī suicidālas domas un tieksmes. Var parādīties hroniskas, neizskaidrojamas sāpes.

*Paaugstinātas aktivitātes jeb mānijas fāzē slimniekam raksturīga pastiprināta eiforija un uzbudinātība, paātrināta runas un domu plūsma, sakāpināta pašapziņa, neparasta enerģija, impulsivitāte, neapdomīga rīcība ar mērķi gūt iepriecinājumu un gandarījumu, piemēram, impulsīva iepirkšanās, nepārdomāti biznesa lēmumi, ātra braukšana vai gadījuma dzimumattiecības. Tāpat iespējams novērot samazinātu vajadzību pēc miega.

Sociopātija

*Sociopātam trūkst empātijas un sapratnes. Apkārtējos viņš uztver kā palīglīdzekļus un instrumentus savu mērķu realizēšanai, savukārt sevi – kā augstāku būtni. Turklāt šāds cilvēks uzskata, ka itin viss viņam jau dabiski pienākas – viņš to ir pelnījis.

*Ārēji sociopāts ir šarmants un pārliecinošs. Viņš uztver cilvēku vājos punktus, prasmīgi ar tiem manipulē, atstājot patīkama cilvēka iespaidu un gūstot atzinību.

*Sociopāts ir impulsīvs, viņu viegli pārņem garlaicība un ir nepieciešama pastāvīga stimulācija.

*Apelē pie mīlestības, jūtām un emocijām, lai panāktu kāroto. Nereti pārmet līdzcilvēkiem, ka tie viņam neuzticas, pietiekami nemīl.

*Neizjūt vainas sajūtu vai kaunu par savu rīcību un tās sekām.

*Patoloģiski melo, bet pieķerti solās laboties un šķietami nožēlo izdarīto.