Ieteikumi, kā labāk izgulēties karstā laikā
Karstais laiks ir gana patīkams, taču tas var būt apgrūtinošs tiem, kam ir grūtības piemeklēt atbilstošus gulēšanas apstākļus labam miegam.
Ieteikumus par to, kā labāk izgulēties karstā laikā, skaidro "Dormeo" eksperti.
Karstā laikā mainās cilvēka organisma darbība un vajadzības – vairāk tiek lietots šķidrums, iespējama tūska, ātrāk iestājas nogurums, kā arī, bieži vien karstā laikā ir grūti aizmigt ķermeņa temperatūras izmaiņu dēļ. Cilvēkam nepieciešams ilgāks laiks, lai adaptētos un aizmigtu, kas savukārt saīsina miega laiku, vai arī liek justies pastāvīgi nogurušam dienas laikā. Eksperti izstrādājuši ieteikumus, ko ievērot, lai karstā laikā naktī nav jāmostas sasvīdušam vai no gaisa trūkuma telpā, un nav jāsatraucas par traucētu miegu:
• Pirms gulēt iešanas doties aukstā dušā, kas nepalīdzēs saglabāt vēsu ķermeņa temperatūru uz visu nakti, taču nodrošinās to pirmajā pusstundā, kas būs pietiekami, lai ķermenis paspēj atslābināties un iemigt.
• Pa dienu turēt guļamistabas aizkarus aizvērtus, nelaižot saules starus un atvērt logus mājās, izveidojot caurvēju, pārliecinoties, ka gaiss nav par vēsu, lai neapaukstētos.
• Svarīgi ir piemeklēt labas kvalitātes gultasveļu un matraci, kas nav no sintētiskiem materiāliem, nodrošina gaisa cirkulāciju un mazinās svīšanu karstā nakts laikā.
• Kā arī, ieteicams ir izdzert glāzi ūdens pirms gulēt iešanas. Taču ne vairāk kā glāzi, lai nav jāceļas apmeklēt labierīcības nakts laikā un nav tūska no rīta.
• Speciālisti min, ka ja cilvēks jūt, ka nekas nepalīdz un ir grūti aizmigt, jānovieto matracis uz grīdas. Fizikas likumu ietvaros, karsts gaiss ir vieglāks par aukstu gaisu, tāpēc tas koncentrējas guļamistabas augstākajos slāņos – tuvāk griestiem. Jo zemāk atrodas guļvieta, jo vēsāks būs gaiss. Ilgstoši matraci uz grīdas turēt nevajadzētu, lai nesamazinātu gaisa cirkulāciju tajā, kas pasargā no pelēšanas.
Gulēšanas ietekme uz ķermeņi
Miega laikā tiek atjaunota mūsu sirds un asinsvadu darbība. Ja cilvēka organisms nesaņem pietiekamu atpūtu miega laikā, var draudēt dažāda veida sirds saslimšanas, aknu problēmas, augsts asinsspiediens, diabēts un vēlākā vecumā – arī sirdstrieka. Miega nepietiekamība organismā izjauc hormonu līdzsvaru, radot pastāvīgu izsalkumu vai tieši pretēji – sāta sajūtu. Miegs nosaka arī to, kā mūsu ķermenis reaģē uz insulīna līmeni asinīs – miega iztrūkums var radīt augstāku nekā normāli cukura līmeni asinīs, kas attiecīgi ietekmē risku saslimšanai ar diabētu. Līdzīgi miegs ietekmē mūsu ķermeņa spēju attīstīties un uzturēt imūnsistēmu.
Protams, miega daudzums ir atkarīgs no tā, kādu dzīvesveidu piekopjam un kādā laikā strādājam. Jo lielāka fiziskā slodze, jo vairāk laika jāieplāno miegam, kā laikā atjaunojas muskuļi un stresa līmeņi ķermenī. Tas nenozīmē, ka var gulēt tikai trīs vai četras stundas gadījumā ja nenodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm.
Kas notiktu, ja mēs neietu gulēt?
Labs veids, kā izvērtēt miega svarīgumu ir iedomāties kas notiktu gadījumā ja cilvēks neietu gulēt. Ikviens, kas pēdējā laikā strādājot vai ballējoties pavadījis negulētu nakti, atminēsies nākamās dienas sajūtas: aizkaitinājums, aizmāršīgums, nogurums. Pat viena negulēta nakts pazemina mūsu koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas spējas. Ja nav gulēts ilgāk kā vienu nakti, smadzeņu daļa, kas atbild par valodu, atmiņu, plānošanu un laika izjūtu, ir ietekmēta visvairāk – tā burtiski slēdzas ārā. Piemēram, pavadot nomodā 17 un vairāk stundastiek pazemināta spriestspēja tieši tik pat daudz cik pēc divām izdzertām vīna glāzēm (jeb 0.05%). Miega trūkums ietekmē ne tikai kognitīvo jeb izziņas smadzeņu darbību, bet arī emocionālo un fizisko stāvokli. Jo mazāk gulēts pa nakti, jo lielāka ir vēlme gulēt pa dienu, tādejādi palielinot stresa un asinsspiediena līmeni. Līdzīgi zinātnieki pierādījuši arī to, ka miega trūkums var radīt aptaukošanos hormonu svārstību dēļ.
Minot ieteikumus un miega ietekmi uz cilvēka ķermeni, eksperti atgādina par uzmanības pievēršanu tam, lai iespējams labi izgulēties karstā laikā un neatņemt pašiem sev miegu, kas nepieciešams veselībai un labai pašsajūtai.
