Raksta autore: Krista Lesiņa, interniste, rezidente kardioloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte, Paula Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīca

Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors. Saslimstība ar otrā tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās.

Otrā tipa cukura diabētam raksturīgs ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs ar traucētu insulīna sekrēciju un tā rezistenci. Šī slimība bieži tiek diagnosticēta vēlīni, jo ilgstoši var nebūt nekādu tās pazīmju, pat astoņu līdz 10 gadu ilgā periodā.

Cukura diabēts bieži norit klusi, bez sūdzībām, bet tas pakāpeniski bojā asinsvadu sieniņas. Holesterīns uzkrājas traumētajās asinsvadu sieniņās un izveido plātnītes, kas rada asinsvadu sašaurinājumus, kā arī var tos pilnībā nosprostot. Ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs paātrina asinsvadu bojājumu veidošanās procesu. Šo bojājumu rezultātā rodas sirds un asinsvadu sistēmas slimības – stenokardija, miokarda infarkts, insults.

Cilvēkiem ar cukura diabētu kopējais sirds un asinsvadu slimību attīstības risks ir divas līdz četras reizes lielāks nekā cilvēkiem bez cukura diabēta. Cilvēkiem, kuriem sākotnēji (vēl pirms diabēta) jau ir attīstījušies glikozes vielmaiņas traucējumi, šis risks ir pusotru reizi lielāks. Tāpēc īpaši būtiski ir mazināt jebkuru riska faktoru un pievērst pastiprinātu uzmanību uzturam, kas ietekmē gan cukura līmeni asinīs, gan svaru, gan asinsspiedienu un citus rādītājus.

Domājot par diētu, es ieteiktu vairāk domāt par veselīgu sabalansētu uzturu katru dienu, nevis par ierobežojumiem. Nav ieteicams izvēlēties radikālas diētas, kas pārāk stingri ierobežo enerģijas uzņemšanu vai arī izslēdz kādas produktu grupas no ēdienkartes. Svara samazināšanai vai uzturēšanai formā vēlams lietot produktus ar zemu enerģētisko vērtību, vienlaikus atceroties par uztura dažādību un fiziskām aktivitātēm! No dienā apēsto produktu daudzuma 1/2 jāaizņem dārzeņiem, 1/4 liesai gaļai vai treknai jūras zivij, 1/4 pilngraudu produktiem.

No ēdienkartes būtu jāizslēdz jebkāda veida desas, gaļas konservus, pastētes, pārlieku treknu gaļu, dzīvnieku aknas, smadzenes, nieres. Lietojot uzturā daudz treknas gaļas un tās izstrādājumu, palielinās sirds un asinsvadu slimību risks un palielinās ķermeņa svars. Tā vietā vajadzētu ēst liesu putnu, truša, teļa vai medījuma gaļu. Var ēst arī liesu cūkgaļu, vai liellopa gaļu, protams, vislabāk, ja zināt, kur un kādos apstākļos lopiņš audzēts.

Tāpat būtu jāizvairās no margarīna, majonēzes, baltās vai piena šokolādes lietošanu uzturā, rūpnieciski ražotiem konditorejas izstrādājumiem – cepumiem, smalkmaizītēm, kūkām –, saldinātām sulām, saldi gāzētiem dzērieniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, aperitīviem, liķieriem. Šie produkti satur daudz piesātināto taukskābju vai vienkāršo cukuru , kas palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, Alcheimera slimību un ļaundabīgiem audzējiem.

Tūkstošiem zinātnisku pētījumu pierāda tā sauktās Vidusjūras diētas pozitīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Tās sastāvā ir daudz sezonas dārzeņu, graudaugu, jūras produktu un pati galvenā sastāvdaļa – olīveļļa!

Veselīga uztura pamatu pamats ir dārzeņi, augļi, ogas un zaļumi. Tas ir bagātīgs vitamīnu, šķiedrvielu un dabīgo antioksidantu avots. Pētījumi pierāda, ka regulāra augļu un dārzeņu lietošana uzturā, veicina asinsspiediena, sirds un asinsvadu slimību, infarkta un insulta riska samazināšanu. Vislabāk ēst svaigus vietējos sezonas dārzeņus vai arī termiski maz apstrādātus. Mazāk vajadzētu ēst saldus eksotiskos augļus, kuri satur pārlieku daudz ogļhidrātu, jo tie var būtiski palielināt cukura līmeni asinīs, it sevišķi tiem, kuriem jau ir cukura diabēts.

Būtiska loma ēdienkartē ir graudaugiem un pākšaugiem, ieskaitot ne tikai pupas, zirņus, un pilngraudu auzu pārslas, dažādus putraimus un grūbas, bet arī, piemēram, lēcas, griķus, brūno bulguru un kuskusu.

Arī piena produkti ir būtiski. Uzturā var lietot pienu, jogurtu, sieru ar dabiski samazinātu tauku saturu, kā arī skābpiena produktus. Ļoti kaitīgi veselībai ir lietot uzturā piena produktu "izstrādājumus", tādēļ tos pilnībā jāizslēdz no produktu saraksta.

Vidusjūras diēta nav iedomājama bez treknām jūras zivīm, kas ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām un olbaltumvielām. Zivis satur Omega-3 taukskābes, kas samazina sirds aritmijas un asinsvadu trombozes iespējamību, pazemina triglicerīdu līmeni asinīs, kavē aterosklerotisko plātnīšu attīstību un samazina sirds slimību un atkārtota infarkta risku.

Cilvēkiem ar cukura diabētu lielākais drauds ir rūpnieciski ražotas tortes, bulciņas, cepumi un konfektes, kas satur ne tikai daudz cukura, bet arī margarīnu jeb daļēji hidrogenētas augu eļļas. Pārlieku lielais cukura daudzums ievērojami palielina cukura līmeni asinīs un ķermeņa svaru. Ja vēlaties saldumus, gatavojiet tos mājās, izmantojot īstu sviestu, olas un pienu. Šad tad uzturā var lietot tumšo šokolādi, kuras sastāvā kakao ir sākot no 75%. Jo augstāks kakao sastāvs, jo tumšā šokolāde ir veselīgāka. Īstais tumšās šokolādes noslēpums slēpjas antioksidantos, kas palīdz no organisma izvadīt toksīnus un sargāt sirds un asinsvadu veselību. Otra labā tumšās šokolādes īpašība: tā satur arī flavonoīdus. Tie, iekļuvuši organismā, normalizē asinsspiedienu un arī pasargā no sirds slimībām.

Sālij ir vistiešākais sakars ar paaugstinātu asinsspiedienu, radot arteriālās hipertensijas, insulta, sirds slimību risku. Ieteicamais sāls daudzums uzturā būtu līdz trim-pieciem gramiem dienā. Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni vai asinsspiedienu, sāls patēriņš ir jāierobežo līdz 1,5 gramiem dienā! Jāpievērš uzmanība faktam, ka gandrīz visi rūpnieciski ražotie produkti satur pārlieku daudz sāls, tajā skaitā maize. Lai uzlabotu ēdiena garšu, tam var pievienot dažādas dabiskās garšvielas un zaļumus.

Mūsdienās lielākais sirds un asinsvadu veselības bieds ir transtaukskābes. Tās rodas, daļēji hidrogenējot jeb karsējot augu eļļas. Transtaukskābes palielina "sliktā" un samazina "labā" holesterīna līmeni asinīs, kavējot imūnsistēmas darbību, veicinot asinsvadu aizkaļķošanos, sirds un asinsvadu slimību rašanos, vēža šūnu attīstību un priekšlaicīgu novecošanos. Hidrogenēti augu tauki tiek izmantoti margarīna ražošanā, rūpnieciski ražotos gaļas produktos, majonēzē, piena produktu izstrādājumos, kūkās, cepumos, konfektēs, šokolādes izstrādājumos un citos produktos. Samazinot transtaukskābju uzņemšanu, iespējams uzlabot imūnsistēmu, kas var mazināt vēža, aptaukošanās un sirds un asinsvadu slimību risku.

Savukārt lielākais draugs sirds un asinsvadu veselībai ir svaigi spiesta jeb extra virgin olīveļļa, kas ir arī Vidusjūras diētas neatņemama sastāvdaļa. Sirds veselības uzturēšanai jālieto tikai(!) auksti spiesta olīveļļa, vēlams, pildītu tumšā traukā. Olīveļļai piemīt antiaterosklerotiskas, pretiekaisuma un šūnu novecošanas procesus kavējošas īpašības. Olīveļļu iesaka lietot visdažādāko ēdienu pagatavošanai, kopā ar zaļajiem salātiem, graudu maizi, arī cepšanai. Eļļu var papildināt ar garšvielām, balzamiko etiķi, pipariem, baziliku vai citām dabiskām piedevām.

Būtiska diētas sastāvdaļa ir šķidrums. Jālieto vismaz divus litrus šķidruma dienā veseliem cilvēkiem, bet tiem, kuriem jau ir sirds un asinsvadu slimības – tas var būt arī mazāks. Jāaizmirst par gāzētiem un saldinātiem dzērieniem!

Runājot par alkoholu, pārmērīga lietošana var kaitēt sirds un asinsvadu sistēmai, tāpēc tas jālieto ar mēru – ne vairāk kā viena glāze vīna dienā kopā ar maltīti!