Krūšu veselības mēnesī, kad onkologi un pacientu organizācijas atgādina sabiedrībai par skrīninga un agrīnas diagnostikas nozīmi kampaņā “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu”, jāatceras arī par medikamentu pieejamību, ar kuru esam pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, toties pirmajā – mirstībā no vēža.

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus.

Mūsdienu medicīnai ir daudz vairāk līdzekļu, kas palielinājuši iespējas ārstēt vēzi. Tādi ir arī Latvijā, taču skrīninga pārbaužu apjomi liecina par sabiedrības atbildības trūkumu pašai pret sevi, it kā cilvēki paši tiektos pēc vēlīnas stadijas, un tieši krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais vēža veids sievietēm.

Reproduktīvā funkcija ir viena no svarīgākajām sievietes organismā. Reproduktīvās sistēmas attīstība un regulācija ir ļoti sarežģīta un to nodrošina savstarpēji precīzi saistīti neirogēnie, humorālie un anatomiskie posmi. Sistēmas formēšanās un nobriešana notiek pakāpeniski, noteiktā laika periodā un secībā.

Depresija sievietei reproduktīvā vecumā var ne tikai būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, bet pastiprināt nevēlamas grūtniecības risku ar visām izrietošajām sekām, piemēram, pēcdzemdību depresiju. Tādēļ ir jo īpaši svarīgi piemeklēt kontracepcijas metodi, kas pasargās no nevēlamas grūtniecības un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm pret depresiju, šajā procesā respektējot gan fiziskos un mentālos, gan sociālos aspektus.

Sekmīgu izārstēšanos no krūts vēža pacientēm sekmē skrīnings, kad slimība nav ielaista, agrīnā diagnostika, kurai seko katrai sievietei individuāli atbilstoša un neatliekama ārstēšana, intervijā uzsver krūts vēža pacientu atbalsta biedrības vadītāja.

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta ārste.

Pēdējā laikā medijos bieži parādās informācija par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu jeb CPV. Mudināt sabiedrību aktīvāk aizdomāties par šī vīrusa riskiem raisījusi ne vien satraucošā Latvijas statistika CPV izraisīto vēžu jomā [1], bet arī šogad ieviestās izmaiņas bērnu vakcinācijas kalendārā...

Ne jau tikai tādēļ, ka urīnceļu iekaisums ir ļoti mokošs, no tā jāizvairās visiem spēkiem. Neārstēts vai pārāk ilgi pašārstēts tas var pavērt slimību izraisošajām baktērijām ceļu uz nierēm. 

Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) nav tikai jauniešu aktualitāte, turklāt nozīmīga šāda vakcinācija ir arī pēc dzemdes kakla priekšvēža bojājuma ārstēšanas. No šī gada Latvijā tika uzsākta 12-14 gadus vecu zēnu vakcinācija pret CPV, paralēli jau esošajai 12-18 gadus vecu meiteņu CPV vakcinācijas programmai.