Agrīni diagnosticēts krūts vēzis nav sataustāms, sajūtams, bet toties ir saskatāms ārstam. Tieši tādēļ sievietēm regulāri vajadzētu doties pārbaudīt savu krūšu veselību, veicot mamogrāfiju un ultrasonogrāfiju. Stāsta "Klīnika EGV" radioloģe, krūts slimību diagnostikas eksperte dr. Karīna Panova.

Agrīnās krūts vēža stadijās to praktiski nav iespējams sajust, vēzis nerada sūdzības. Sāpes krūtīs nav tipisks vēža simptoms. Visbiežāk paciente pamana sataustāmu veidojumu krūtī, kas iepriekš nav bijis vai arī blīvāku kādu atsevišķu krūšu audu apgabalu. Citas sūdzības var būt durstoša sajūta krūtīs, dedzinoša, niezoša sajūta krūtsgalā, tā ievilkums vai caurspīdīgi, brūni, asiņaini izdalījumi no krūts gala. Jāatceras, ka pieaugot ļaundabīgā veidojuma izmēram, palielinās metastāžu vēža varbūtība. Līdz ar to ir ļoti būtiski atklāt vēzi agrīnās stadijās, kamēr tas ir ļoti mazs un nav sataustāms.

Apkopojot pētījumu datus par krūšu pašizmeklēšanu no 1963. līdz 2019. gadam, netiek gūti tieši pierādījumi, ka tā samazina pacientu mirstību no krūts vēža. Pašizmeklēšanās vairāk apsverama vidēji un zemu attīstītās valstīs, jo dod 40 līdz 69% efektivitāti, bet krūts mamogrāfijas izmeklējums ir ar 77 līdz 95% efektivitāti. “Pasaulē nerekomendē krūšu pašizmeklēšanu kā krūts vēža skrīninga metodi, bet tas nenozīmē, ka pašpārbaudes nav jāveic. Sievietēm rūpīgi jāseko līdzi savai veselībai un ar katrām izmaiņām jāvēršas pie ārsta,” atzīst radioloģe.

Latvijā krūts vēža skrīninga programma sākas sievietēm no 50 gadu vecuma, kad būtu jāveic mamogrāfija reizi divos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta, bet pēc tam reizi divos vai trīs gados ar ģimenes ārsta doto nosūtījumu. Taču krūts slimību diagnostikas eksperte Karīna Panova rekomendē mamogrāfiju veikt arī no 40 gadu vecuma reizi divos gados. Tas gan nenotiks skrīninga ievaros, šādus izmeklējumus neapmaksā valsts. Mamogrāfiju var veikt arī tad, ja sievietei krūtīs ievietoti implanti. Paaugstināta riska grupas pacientiem mamogrāfiju un magnētisko rezonansi krūšu dziedzeriem būtu jāveic katru gadu no 30 gadu vecuma sasniegšanas. Paaugstināta riska grupā ir tās sievietes, kur ģimenē bijis krūts vēža gadījums, sieviete ir konkrētu gēnu mutācijas nēsātāja, līdz 30 gadu vecumam saņemta radiācijas terapija krūšu kurvja apvidum.

Blīvo krūšu īpašniecēm krūts vēža attīstības risks ir augstāks nekā citām sievietēm ar mazāk blīviem dziedzeraudiem. Lielākajai daļai sieviešu, kuras atrodas vidējā krūts vēža riska grupā, ir blīvi dziedzeraudi.

Savukārt magnētisko rezonansi veic, lai precizētu slimības izplatību krūts vēža gadījumā, izvērtētu ķīmijterapijas efektivitāti, ja atrastas vēža šūnas paduses limfmezglos, pārslimota vēža gadījumā pēcoperācijas rētu un audu izvērtēšanai vai arī krūšu implantu struktūras izvērtēšanai.