Janvāris ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis (Cervical Cancer Awareness Month), un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) vadošie ārsti šomēnes vērš sabiedrības uzmanību, aicinot sievietes veikt valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi, kā arī konsultēties par vakcinācijas iespējām pret šī vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu. Austrumu slimnīcas multidisciplinārā speciālistu komanda ir līderis Latvijā pirmsvēža saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā, sadarbojoties ginekologiem, kolposkopijas speciālistiem, onkologiem, citologiem, patologiem un laboratorijas ārstiem, un tas ir būtisks aspekts vēža kvalitatīvai ārstēšanai. 

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām seksuāli transmisīvajām infekcijām. Teju katrs cilvēks kādā dzīves posmā ar lielu varbūtību inficējas ar to, bet, protams, vēzis attīstās tikai retam. No inficēšanās brīža ar potenciāli vēzi izraisošiem vīrusiem līdz slimības attīstībai paiet ilgs laiks, pat vairāk nekā 10 gadu. Sākumā attīstās priekšvēža saslimšanas, kuras tad arī meklējam dzemdes kakla vēža skrīninga laikā. Arī tad, ja atrod priekšvēža izmaiņas, jāsaprot, ka jāpaiet vēl ievērojamam laika sprīdim, kamēr attīstīsies onkoloģiska saslimšana, kas arī ir par pamatu skrīninga analīžu veikšanai noteiktos laika intervālos, skaidro Austrumu slimnīcas Ārstniecības padomes ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste profesore Dace Rezeberga. 

“Austrumu slimnīcas multidisciplinārā speciālistu komanda ir līderis Latvijā pirmsvēža saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā, un svarīgs kvalitatīvas ārstēšanas aspekts ir tieši vairāku speciālistu iesaiste. Komandā sadarbojas ginekologi, kolposkopijas speciālisti, onkologi, citologi, patologi un laboratorijas ārsti, kuri kopā meklē individuālu pieeju katra pacienta ārstēšanā, izvēloties drošāko ārstēšanas taktiku, nepieļaujot vēža attīstību un saglabājot sievietes reproduktīvo funkciju,” uzsver profesore.

Dzemdes kakla vēža skrīninga testu veic sievietēm, kuras saskaņā ar Latvijā realizēto dzemdes kakla vēža skrīninga programmu saņēmušas uzaicinājumu šā izmeklējuma veikšanai. Uzaicinājuma vēstuli sieviete var saņemt savā pastkastītē vai  e-pastā uz savu Latvija.lv reģistrēto personalizēto e-pastkastīti; uzaicinājuma vēstuli var atjaunot ģimenes ārsts vai ginekologs, izmantojot piekļuvi skrīninga datu bāzei. Analīze tiek paņemta ginekoloģiska izmeklējuma laikā, tā nav sāpīga un ilgst vien pārdesmit sekunžu. Atkarībā no sievietes vecuma Latvijā tiek izmantoti divi skrīninga testi. 25 – 30 gadu vecumā tiek izmantots dzemdes kakla citoloģijas izmeklējums, bet vecumā no 30 līdz 67 gadiem – noteikta CPV klātbūtne. 

Latvijā ir izstrādātas mūsdienīgas dzemdes kakla vēža novēršanas vadlīnijas, kas balstītas uz jaunākajiem zinātniskiem pētījumiem, diagnostikas un ārstēšanas taktikā ņemts vērā cilvēka papilomas vīrusa dzīves cikls un iespējamā ietekme uz dzemdes kakla šūnām dažādos sievietes dzīves periodos. Izprotot dzemdes kakla vēža attīstības likumsakarības, tiek izmantoti minētie atšķirīgie testi, kā arī testu veikšanas intervāls. Arī gadījumos, kad tiek atrasti izmainīti testa rezultāti, katrai situācijai tiek piemērota precīza taktika, un tā var būt papildu testa veikšana no jau skrīninga laikā paņemtā analīzes materiāla, testa atkārtošana pēc noteikta laika vai nosūtījums uz padziļinātu izmeklēšanu kolposkopijas kontrolē. 

“Ikdienas darba pieredzē nākas secināt, ka diemžēl sievietēm vēl līdz galam nav skaidra CPV pozitīva rezultāta nozīme, un viņas mēdz ļoti satraukties, dažkārt maldīgi pieņemot, ka, ja ir šis vīruss, tad noteikti ir kādas pirmsvēža vai ļaundabīgas izmaiņas. Taču tā tas nav. CPV infekcija pati par sevi vēl nenozīmē, ka radīsies problēmas dzemdes kaklā. Tas nozīmē tikai to, ka sievietēm, kurām atrasts vēzi izraisošs CPV, ir lielāks risks, ka dzemdes kakla vēzis var attīstīties,” skaidro Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja asoc. profesore Jana Žodžika.

Konstatējot augsta riska pirmsvēža izmaiņas un novēršot vēža attīstīšanos, Ginekoloģijas klīnikas dienas stacionārā tiek veikta neliela operācija – izmainītās dzemdes kakla gļotādas daļas izgriešana, ko sauc par dzemdes kakla elektroekscīziju. Tā ir ātra un vienkārša operācija, ko var salīdzināt ar zoba labošanu pie stomatologa, un 90% gadījumu tā ir efektīva. Savukārt, ja ir konstatēts vēzis pavisam agrīnā stadijā, kad tā izplatība ir daži milimetri, arī to var novērst ar salīdzinoši neliela apjoma operāciju dzemdes kakla elektroekscīziju. Pēc šīm operācijām sieviete joprojām var plānot grūtniecību un veiksmīgi iznēsāt bērniņu. Tāpēc, runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, atbildīga un savlaicīga dalība skrīningā dāvā iespēju novērst vēzi un izvairīties no ļoti smagām sekām. 

“Mūsu mērķis saskan ar Pasaules Veselības organizācijas mērķi, un tas ir – izskaust dzemdes kakla vēzi. To iespējams panākt tikai ar sabiedrības atsaucību un līdzdalību. Zinām, ka dzemdes kakla vēzis ir gados salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – gandrīz pusei tas attīstās vecumā ap 45 gadiem, un tas ir laiks, kad sieviete joprojām ir aktīva profesijā, karjerā, viņai ir ģimene un bērni. Latvijā patlaban ir pieejami un valsts apmaksāti iedarbīgi ieroči cīņai pret dzemdes kakla vēzi. Tā kā dzemdes kakla vēzi izraisa infekcija, to primāri var novērst vakcinējoties – vakcinācijas kalendārā Latvijā iekļauta 12 gadus vecu meiteņu un zēnu vakcinācija pret CPV. Otrs ierocis ir dzemdes kakla vēža skrīnings. Aicinu abus profilakses  veidus izmantot un, saņemot uzaicinājuma vēstuli, pierakstīties uz vizīti pie ārsta,” aicina Ginekoloģijas klīnikas ginekoloģe, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes locekle Kristīne Pčolkina.