Pētījums: no pēcdzemdību depresijas cieš gandrīz katra piektā jaunā māmiņa
Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veic Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu (RDzN).
Gada laikā tika aptaujātas visas sievietes, kuras 4.–6. nedēļā pēc dzemdībām ieradās ambulatorajā vizītē pie ginekologa RDzN Ambulatorajā nodaļā.
Tika konstatēts, ka no pēcdzemdību depresijas cieš gandrīz katra piektā jaunā māmiņa (18%) un ka šie rādītāji ir par 50% augstāki nekā Rietumeiropā (12,9%) un nedaudz pārsniedz Austrumeiropas vidējos rādītājus (16,6%).
Pētniekus satrauc fakts, ka 30% no sievietēm, kurām tika konstatēti sākotnēji depresijas vai trauksmes simptomi, atteicās no turpmākās konsultācijas vai nebija aizsniedzamas padziļinātai psihiatra konsultācijai. Vismaz 40% pētījumā iesaistīto sieviešu depresijas simptomi sasniedza slimības līmeni.
Lielāks risks saslimt ar pēcdzemdību depresiju ir sievietēm, kurām ir bijuši tādi faktori kā dzemdību sarežģījumi vai miega traucējumi pēc dzemdībām. Tāpat arī sievietes, kas vienlaicīgi slimo ar citiem psihiskiem traucējumiem un izjūt izteiktu stresu grūtniecības laikā, ir riska grupā. Arī emocionālā atbalsta trūkums no partnera vai tuviniekiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā; atzīšanas trūkums mātes lomai; zema pārliecība par sevi kā par labu māti; kā arī neapmierinātība ar dzemdību un pēcdzemdību aprūpi un zemāks jaundzimušā svars (<2500 g) ir pēcdzemdību depresijas riska faktori.
Savukārt viens no aizsargājošiem faktoriem ir praktiska atbalsta saņemšana no partnera vai radiniekiem gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām. Virkne no šiem faktoriem saskan ar citās valstīs iepriekš konstatēto, taču daži norāda uz Latvijai specifiskiem faktoriem (piemēram, mātes vecums, pirmā grūtniecība u.c.).
Pētījuma ietvaros ir veikta divu pēcdzemdību depresijas skrīninga instrumentu pielāgošana (validācija) Latvijai. Līdz šim mūsu valstī nebija neviena depresijas skrīninga instrumenta, kurš būtu specifiski pielāgots pēcdzemdību depresijas simptomu smaguma novērtēšanai. Pēc literatūras datiem, pasaulē viens no populārākajiem rīkiem ir Edinburgas Pēcdzemdību Depresijas Skalas (EPDS) robežvērtības, kas liecina par nopietnu depresiju, svārstās no 8–15 punktiem. Pētījuma laikā pētnieki noteica Latvijai specifisko EPDS robežvērtību 11 un vairāk punktu. Tāpat arī pēcdzemdību depresijas noteikšanai tika pielāgots (validēts) otrs plaši lietotais skrīninga rīks – Pacienta Veselības novērtējums – 9 (PHQ-9). Uz nopietnu depresiju PHQ-9 skalā norāda 8 un vairāk punktu.
Vēl vienā pētījuma daļā tika noskaidrots sieviešu viedoklis par vienu no iespējamiem problēmas risinājumiem – par modeli, kas palīdzēs savlaicīgi atpazīt, kam nepieciešama palīdzība un to arī sistemātiski nodrošināt. Pasaulē šis modelis ir sevi jau labi pierādījis: tajā sadarbojas ģimenes ārsti, ginekologi, vecmātes un psihiatri, savlaicīgi nodrošinot katras sievietes vajadzībām nepieciešamo aprūpi. Latvijā šāda aprūpes sistēma nekad nav bijusi. Pētījuma ietvaros aptaujātās sievietes atzinīgi novērtēja piedāvāto modeli un sniedza vērtīgus ieteikumus tā adaptācijai Latvijas apstākļiem.
Ar detalizētiem pētījumu rezultātiem plānots iepazīstināt Veselības ministriju, ģimenes ārstu un citu speciālistu profesionālās asociācijas, akadēmisko vidi, nevalstiskās organizācijas un plašāku sabiedrību. Top arī zinātniskās publikācijas. Validētie depresijas skrīninga instrumenti Edinburgas Pēcdzemdību Depresijas Skala (EPDS) un Pacienta Veselības novērtējums – 9 (PHQ-9) nonāks brīvpieejas lietošanā medicīnas darbiniekiem, pētniekiem un plašākai sabiedrībai.
