Medikamentu pareizai lietošanai ir būtiska loma – svarīgi ir zināt ne tikai to, kam zāles paredzētas un cik bieži tās lietot, bet arī to, kā tās mijiedarbojas ar citiem medikamentiem vai produktiem, kurus lietojam uzturā. Dažas kombinācijas var būt pat bīstamas mūsu veselībai, tāpēc pirms došanās uz aptieku ir svarīgi sagatavoties sarunai ar farmaceitu...

Serotonīns ir ķīmiska viela, ko izstrādā cilvēka ķermenis un kas nepieciešama nervu šūnu un smadzeņu normālai darbībai. Bet pārāk daudz serotonīna var izraisīt simptomus, kas var būt no viegliem (drebuļi un caureja) līdz pat smagiem (muskuļu stīvums, drudzis un krampji). Serotonīna sindroms rodas, ja tiek lietoti medikamenti, kuru dēļ ķermenī uzkrājas pārāk daudz ķīmiskā serotonīna.

Ūdenī šķīdināmie pretsaaukstēšanās pulveri ir kā trieciens saaukstēšanās simptomiem – apgrūtinātai elpošanai caur degunu, kakla sāpēm, galvassāpēm un nogurumam. Tie ir bezrecepšu medikamenti, taču – kādos gadījumos tos drīkst lietot, kādi ir lietošanas ieteikumi un no kā būtu jāuzmanās, skaidro farmaceite.

Iegādājoties medikamentus, cilvēki ne vienmēr zina, kā un kādos gadījumos tos pareizi lietot. Iespējams, ārsts šo informāciju ir izstāstījis, bet, nokļūstot līdz aptiekai, tas nereti jau ir aizmirsies. Kāpēc ir tik svarīgi pirms zāļu iegādes konsultēties ar farmaceitu un kādus jautājumus ir vērts izrunāt, skaidro farmaceite.

Karstas vai siltas zāļu tējas tase ir ieteicama ikdienas uztura sastāvā, jo sevišķi – rudens un ziemas sezonā –, taču ne visas tējas vienādi labi derēs jebkuram, tāpēc dažkārt ir labi zināt par atsevišķu augu iedarbību uz organismu. Lai arī efektivitātes ziņā tās neaizvieto medikamentus, zāļu tējas mazina saslimšanas risku, palīdz hronisku slimību un vieglu saslimšanu gadījumos, kā arī uzlabo veselību kopumā.

 Lielākā daļa cilvēku, kas kļuvuši atkarīgi no pretsāpju medikamentiem, sākuši tos lietot hronisku, regulāru un sistemātisku – visbiežāk galvas vai muguras sāpju – gadījumā. Atšķirībā no citām zālēm, pretsāpju tabletes cilvēki lieto nevis tāpēc, lai izārstētos un justos veseli, bet tikai tādēļ, ka grib justies normāli.

Atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un šogad to daudzi izbauda, apmeklējot vietējos dabas objektus un apskates vietas, dodoties pārgājienos un visādi citādi baudot dabu. Tomēr jāpatur prātā, ka kukaiņiem šis ir aktivitātes laiks un to kodiens var nepatīkami ietekmēt atpūtas plānus. Kā pasargāt sevi no ērču, odu, dunduru un citu kukaiņu kodumiem, pareizi izvēloties repelentus? 

Antibiotikas, zināmas arī kā antibakteriālas zāles, ir medikamenti, kas iznīcina baktērijas vai palēnina to augšanu. Pie antibiotikām skaitāma virkne spēcīgu zāļu, ko izmanto baktēriju izraisītu slimību ārstēšanai. Jāņem vērā, ka tās nevar ārstēt vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanos, gripu un lielāko daļu klepus, ko izraisa vīrusi. Penicilīnu, pirmo dabisko antibiotiku, atklāja Aleksandrs Flemings (Alexander Fleming) 1928. gadā.

Nereti, lietojot medikamentus, nemaz neaizdomājamies par to, ka tie varētu izraisīt fotosensibilizāciju jeb palielinātu ādas jutību pret saules stariem. Vasarā un saulainā laikā, kad daudzi steidz izbaudīt pludmales priekus, tas ir īpaši aktuāli. Kas ir fotosensibilizācija, kāpēc tā rodas un kā pasargāt savu ādu no šādas nevēlamas reakcijas? 

Apņemšanās mērķtiecīgi ieviest mājas aptieciņu ir bijusi lielākajai daļai jeb 63%, bet tikai pusei jeb 35% to patiešām ir izdevies īstenot, aptieciņas saturu arī regulāri un sistēmiski atjaunojot, liecina aptauja.