Saaukstēšanās, gripa un elpceļu infekcijas: Kā no tā izvairīties un ko darīt, ja gadījies saslimt?
Mitrie un vēsie laika apstākļi ziemas sezonā ik gadu veicina saslimstību ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām un gripu. Arī šī ziema nav izņēmums. Lai arī rudenī slimošana sākās salīdzinoši vēlāk nekā gadu iepriekš, šobrīd gripa un dažādas elpceļu infekcijas tikai pieņemas spēkā. Kā izvairīties un ko darīt, ja tomēr gadījies saslimt, konsultē "Euroaptieka" farmaceite Ieva Zvagule.
"Gripa ir viena no vislipīgākajām slimībām: uzreiz pēc simptomu parādīšanās un pat vēl nedēļu pēc tam cilvēks var aplipināt citus, turklāt bērni parasti pārnēsā gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Šis vīruss ir īpaši dzīvotspējīgs, iekštelpās tas var izdzīvot no pāris līdz deviņām stundām, ārpus telpām uz dažādiem priekšmetiem pat līdz 10 dienām. Gripas sezonā atspēlējas visi mūsu nelāgie ieradumi – nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, kaitīgie ieradumi, miega traucējumi, mazkustīgs dzīvesveids – viss, kas vājina imunitāti, jo tieši cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu slimo smagāk," pauž farmaceite.
Gripa pieņemas spēkā
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra statistiku 2019. gada janvāra beigās (gada piektajā nedēļā) reģistrēti vidēji 362 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar šā gada ceturto nedēļu, kad reģistrēti 298 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, gripas intensitāte palielinājusies par 21,4%. Visaugstākā gripas intensitāte ir Ventspilī – tur reģistrēti 720 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Visbiežāk ar gripu slimo bērni vecumā no pieciem līdz 14 gadiem, taču saslimstība palielinājusies arī citās vecuma grupās.
Tāpat strauji izplatās arī akūtas augšējo elpceļu infekcijas: salīdzinājumā ar ceturtās nedēļas vidējo rādītāju, to izplatība augusi par 10,8%. Vidēji reģistrēti 1422 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Akūtas augšējo elpceļu infekcijas visbiežāk skar bērnus līdz četru gadu vecumam.
"Straujā slimību izplatība veicina arī saaukstēšanās produktu pārdošanas apjomu pieaugumu aptiekās," skaidro farmaceite. "Gripas un saaukstēšanās kategorijas produktu pārdošanas apjomi šobrīd piedzīvo 22% pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, un 13% pieaugumu pret pērnā gada decembri. Tomēr, visticamāk, pieprasījums pēc šiem produktiem vēl augs, jo pagājušajā gadā visvairāk līdzekļu pret gripu un saaukstēšanos tika pārdoti martā."
Saaukstēšanās vai tomēr gripa?
Pirmās gripas pazīmes parādās 48–72 stundas pēc inficēšanās. Galvenā pazīme ir pēkšņs un straujš sākums ar galvassāpēm, drudzi, paaugstinātu temperatūru, lauzošu sajūtu kaulos, aizliktu degunu bez iesnām un sausu, sāpīgu klepu.
Arī citas augšējo elpceļu infekcijas var sākties ar līdzīgiem simptomiem, taču pakāpeniskāk, turklāt tām būs raksturīgas arī iesnas, sāpošs kakls, mazāka temperatūra vai arī paaugstinātas temperatūras nebūs vispār.
Lai gan šādas infekcijas ir gana lipīgas, gripu tām tomēr nepārspēt. "Vislielākais inficēšanās risks ir, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo: klepojot, šķaudot un pat tikai runājot, ap slimo cilvēku veidojas tāds kā aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat sešu metru attālumā," brīdina farmaceite.
Ziepes un ķiploki – vīrusu bieds
"Tautas metodes ir labi zināmas, un tomēr der tās laiku pa laikam atkārtot un pārliecināties, ka tās nepaliek vienīgi teorijā. Mazgā rokas un stiprini imunitāti! Šie ir visefektīvākie līdzekļi gripas profilaksei.
Iekļauj savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktu, kas satur fitokomponentus – bioķīmiskus savienojumus, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Noteikti ieguvēji būs tie, kas laikus parūpējušies par pilnu pagrabu vai vismaz saldētavu: svaigi kāposti, ķiploki, lociņi, mežrozīšu augļi, upenes un jāņogas ir neaizstājami palīgi cīņā ar vīrusiem," atgādina farmaceite. Pēc iespējas vairāk uzturā jālieto šķidrums – zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdens. Tāpat ieteicami skābpiena produkti, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Un, protams, nedrīkst aizmirst par C vitamīnu, ko satur gan pagrabā noglabātie pašmāju labumi, gan paprika, kivi un citrusaugļi.
Gripas sezonas obligātāis minimums ir rūpīga roku mazgāšana ar ziepēm vairākas reizes dienā. Labāk izvēlēties šķidrās ziepes, jo vīrusi un baktērijas spēj saglabāties uz ziepju gabaliem. Rokas jāmazgā pirms ēšanas, dzeršanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, kontaktlēcu ielikšanas vai izņemšanas, ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, pēc klepus, deguna šņaukšanas vai publisku vietu apmeklēšanas. "Sevišķi rūpīgi jāseko līdzi, lai arī bērni bieži un rūpīgi mazgātu rokas un nebāztu mutē pirkstus vai kādus priekšmetus. Iespējams arī turēt mājās un nēsāt līdzi roku dezinfekcijas līdzekli, lai jebkurā laikā varētu parūpēties par higiēnu, " uzsver farmaceite.
Ne mazāk svarīgi gripas laikā ir bieži vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, jo gripas vīruss labi jūtas sausā gaisā. Tāpat jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, lai nesaaukstētos, un jāierobežo publisku vietu apmeklējums. Bet kabatlakata vietā labāk izmantot papīra salvetes, kuras pēc lietošanas jāizmet. Bet, atgriežoties mājās no publisku vietu apmeklējuma, var izskalot kaklu un degunu ar kumelīšu vai kliņģerīšu tēju vai sālsūdeni, kas dezinficēs deguna un rīkles gļotādu.
Ja vīruss tomēr stiprāks
"Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentu un dabisko līdzekļu kombināciju. Noteikti ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu un, ja slimošana norit ar komplikācijām, noteikti doties uz slimnīcu. Gripa var izraisīt smagas komplikācijas – bronhītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu, miokardītu, tāpēc ar to jokot nedrīkst," uzsver farmaceite.
Parādoties gripas simptomiem, ieteicams palikt mājās un konsultēties ar ārstu. Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai. Lai nesaslimtu pārējie ģimenes locekļi, ieteicams lietot atsevišķus vai vienreizlietojamus traukus, rūpīgi vēdināt telpas un izvairīties no pārāk cieša kontakta.
"Ar gripu jāsāk cīnīties, pirms tās sezona sākusies. Ja neesi vakcīnu piekritējs, vismaz pārliecinies, ka ievēro veselīgu dzīvesveidu, stiprini imūnsistēmu, kārtīgi izgulies, elpo svaigu gaisu un jūties priecīgi – tad arī vīrusi ies ar līkumu," novēl farmaceite.
