Ziema ir izaicinājumu laiks jutīgas un sausas ādas kopšanā. Aukstais periods ietver sevī dažādus ādai nelabvēlīgus faktorus, piemēram, skarbākus laikapstākļus, iekštelpu apkuri, kā arī karstās vannas un dušas, kas gandrīz jebkuru ādas tipu padara jutīgāku un sausāku.

Dermatovenerologs, konsultējot pacientus, novērojis, ka ziemas periodā cilvēkiem piemīt paradums atslābt attiecībā uz rūpēm par pareizu ādas kopšanu. Taču vējš, auksts gaiss ārā, bet silts un sauss iekštelpās, izjauc ādas barjeras, tā vairs nespēj uzturēt normālu mitruma līmeni, kļūst raupjāka, sausāka, ne tik mirdzoša un starojoša kā gada citās sezonās.

Aukstumpumpas mēdz parādīties pašos nepiemērotākajos brīžos, radot ne vien estētisku defektu, bet arī sāpes un diskomfortu. Aukstumpumpu izraisītāju – herpes vīrusu – pārnēsā līdz pat 90 % pasaules iedzīvotāju, un, lai gan ikdienā tas nav aktīvs, pazeminoties imunitātei, vīruss aktivizējas, izpaužoties kā herpes. 

Mūsu tik svarīgais un lielākais orgāns – āda – nonāk tiešā saskarē ar apkārtējo vidi. Ja vasarā īpaši svarīgi sargāt to no saules ultravioleto staru iedarbības, tad tagad – ziemā – parūpēties par to, lai āda ir gatava salam un vējam ārā un bieži vien pārlieku sausam gaisam iekštelpās.  

Izvēloties viltotus skaistumkopšanas produktus, cilvēki var iedzīvoties nopietnās ādas problēmās un ne tikai, brīdina eksperti.

Nosliece uz akni, kas pazīstama arī kā pinnes, ir ģenētiski noteikta, šo problēmu neatrisinās tikai viena ziede vai tablete, bet būs nepieciešams pastāvīgs darbs, kas prasa disciplinētu attieksmi. Par aknes rašanos un ārstēšanu stāsta Dinsbergas klīnikas dermatoloģe Jūlija Boļšakova.

Iestājoties aukstam laikam, mainās ne vien mūsu garderobe, bet arī prioritātes kosmētikas līdzekļu izvēlē. Reizēm ādai šajā laikā nepieciešami barojošāki līdzekļi un tādi, kas pasargā ādu no auksto laikapstākļu un apkures sausā gaisa ietekmes. 

Vīriešu sejas āda noveco lēnāk un pakāpeniskāk nekā sievietēm, tāpēc par ādas kopšanu bieži vien tiek domāts tikai tad, kad tiek manītas pirmās novecošanās pazīmes. Bet tieši savlaicīgas rūpes par ādu saglabās jaunību ādas šūnām ilgāk arī brieduma gados, kad kolagēna līmenis dabiski kritīsies straujāk.

Domājot, ko vēl darīt lietas labā, lai ekonomētu energoresursus un ietaupītu uz apkuri, jāpiebilst – ja vien telpā ir iespēja gaisa temperatūru regulēt, vēsāka istaba no veselības viedokļa noteikti ir labāka nekā pārkurināta. Apkures sezonā sauss gaiss kļūst par galveno aizdomās turamo, kas veicina arī biežu slimošanu. 

Žibēra slimība jeb sārtā ēde (Pityriasis rosea) ir dermatoze, kam raksturīgi sarkani un zvīņaini ādas izsitumi, kas visbiežāk parādās kā liels apaļš vai ovāls plankums uz krūtīm, vēdera vai muguras. Šis plankums vidū ir blāvs, savukārt tam seko mazāki sārti izsitumi ar plānām zvīņām, kas klāj ķermeni no kakla līdz ceļiem un var radīt niezi. Sārtā ēde var piemeklēt jebkuru vecuma grupu, tomēr visbiežāk bērnus un jauniešus.