Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā esošā informācija liecina, ka ādas audzēji ir viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas gadījumi un vidēji 1410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi. 2022.gadā no ādas melanomas miruši 69 cilvēki, bet no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem – 53 cilvēki.

Kā galvenais ietekmējamais faktors ādas onkoloģisko slimību profilaksē ir ultravioletā starojuma (UV) ierobežošana, samazinot tiešos saules staros un solārijos pavadīto laiku. Speciālisti nenogurstoši atgādina, ka lielākā daļa ādas audzēju gadījumu ir novēršami, jo no UV starojuma – viena no galvenajiem ādas audzēju izraisītājiem vai veicinātājiem – ir iespējams izvairīties. Taču sabiedrībā joprojām “ir dzīvi” mīti par sauļošanās labvēlīgo ietekmi uz veselību. Populārākos mītus par uzturēšanos saulē atspēko un patiesību skaidro “Derma Clinic Riga” dermatologs un biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Dr.Raimonds Karls.

1. mīts: Latvijas vasaras ir tik īsas, ka jāsauļojas, cik iespējams, lai uzkrātu D vitamīnu visam gadam.

Saule veicina D vitamīna sintēzi organismā, taču intensīvas sauļošanās sasaistīšana ar D vitamīna uzņemšanu ir mīts. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar 5–15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2–3 reizes nedēļā, ko mēs panākam ar vienkāršu uzturēšanos ārpus telpām, ejot savās ikdienas gaitās. Turklāt, uzturot ādu bez iedeguma, vitamīna D sintēze notiek efektīvāk. Atlikušais laiks, ko pavadām saulē, neievērojot piesardzības pasākumus, tikai dara pāri veselībai. D vitamīnu vislabāk uzņemt ar atbilstošu uzturu un, ja nepieciešams, lietot papildu vitamīnus.

2. mīts: Karstās vasaras dienās jāuzmanās no saules no pulksten 10.00 līdz 16.00, bet citā laikā var droši sauļoties, jo saule nav tik spēcīga.

Foto: Freepik.com/ wavebreakmedia_micro

Latvijā pavasaros un vasarās laika periodā no pulksten 10.00 līdz 16.00, kad saules intensitāte ir visspēcīgākā, ir jāizvairās no uzturēšanās tiešā saulē. Šajās stundās zemes virsmu sasniedz līdz 60 % diennakts UV starojuma. Taču tas nenozīmē, ka pirms un pēc šī laika uzturēties saulē ir droši un ka drīkstētu aizmirst par piesardzības pasākumiem. Jāatceras par savas ādas spēju turēt sauli. Tāpat jāseko līdzi UV starojuma intensitātei, ko var aplūkot laika prognozēs vai mobilajās lietotnēs, un ir jāievēro piesardzības pasākumi – ieteicams vilkt ķermeni nosedzošu apģērbu, uz atklātām ķermeņa daļām uzklāt saules aizsargkrēmu ar vismaz SPF 30.

3. mīts. Ja vasaras sākumā vienreiz gadās apdegt, tad āda pierod un vairs apdegumi nedraud.

Nav tiesa – apdegums ir ādas aizsargreakcija. Un, loģiski spriežot, ja tā “aizsargājas”, tad pret kaut ko, kas nav labs un organismam nav dabiski nepieciešams. Saules apdegums veidojas nemanot, un būs jau par vēlu, kad sapratīsiet – saules bijis par daudz. Apdeguma simptomi parasti parādās tikai pēc 4 stundām, un situācija pasliktinās 24–36 stundu laikā. Apdeguma redzamās sekas pāriet trīs līdz piecu dienu laikā, bet apdeguma neredzamās sekas paliek ādas atmiņā uz visu mūžu.

Ādu nav iespējams pieradināt pie saules. Apdegumus var iegūt regulāri, un tā ir gluži kā bumba ar laika degli – organisms atceras šos gadījumus un uzkrāj negatīvo ietekmi, kas var izpausties dzīves laikā. Katrs apdegums ir riska faktors tam dzīves laikā pārtapt par melanomu jeb ādas audzēju.

Tumša, iedegusi āda kādu laiku bija modes lieta, bet prieks, ka tas mainās, jo izteikti iedegusi āda nav veselības pazīme. Pigmenta (melanīna) daudzuma palielināšanās ādā, kas rada iedeguma krāsu, ir ādas bojājuma pazīme. Āda izstrādā melanīnu, lai aizkavētu UV starojuma iekļūšanu ādā.

No saules apdegumiem īpaši jāsargā mazi bērni. Ja viņiem gadījies apdegt saulē, risks dzīves laikā saslimt ar ādas vēzi pieaug par 50 %.

4. mīts: Saules aizsargkrēmi ir kaitīgi, jo tajos atrodas ļoti daudz ķīmisku vielu.

Foto: Freepik.com/ freepik

Tās “ķīmiskās vielas”, no kurām sabiedrībā nereti baidās, krēmos ir pievienotas tik niecīgā daudzumā, lai sniegtu ieguvumu, bet nesasniegtu to apjomu, kad šo vielu koncentrācija kļūst kaitīga. Šis process tiek ļoti nopietni regulēts, un apritē nenonāk cilvēkam kaitīgi krēmi. Turklāt katram ir iespēja izvēlēties, kāda veida saules aizsargkrēmus lietot. Ir divu veidu saules aizsargkrēmi – fizikālie (satur neorganiskas vielas) un ķīmiskie (satur organiskās vielas). Neskaitāmi ražotāji, arī pašmāju, savus produktus pozicionē kā dabīgos, kas precīzāk būtu saucami par fizikāliem aizsargkrēmiem, jo tie veidoti balstoties uz fizikāliem UV filtriem. Šādi krēmi satur minerālus, piemēram, cinka oksīdu un titāna dioksīdu, un tie uz ādas veido fizisku aizsargkārtiņu, kas atstaro kaitīgos UVA/UVB starus. Tie darbojas jau no uzklāšanas brīža. Savukārt aizsargkrēmi, kuru pamatā ir ķīmiski UV filtri, piemēram, oksibenzons un oktinoksāts, iesūcas ādā un absorbē UV starus, pārvēršot tos siltumā. Lietojot šādus aizsargkrēmus, jāņem vērā, ka tie jāuzklāj 15-20 minūtes pirms došanās saulē.

5. mīts: Jālieto saules aizsargkrēmi, kas paredzēti bērniem, jo tajos ir labāks sastāvs.

Protams, bērniem var izvēlēties speciāli tiem paredzētos saules aizsargkrēmus, taču, palasot šādu krēmu sastāvu, tie maz atšķirsies no citiem saules aizsargkrēmiem. Bērniem paredzētajos krēmos visbiežāk netiek pievienotas papildu vielas, kas paplašina krēma potenciālos ieguvumus, piemēram, vielas, kas pasargā pret ādas novecošanos vai sniedz papildu mitrināšanu.

6. mīts: Mazus bērnus vajag pieradināt pie saules.

Foto: Freepik.com/ freepik

Pilnīgi noteikti nē. Tieši pretēji – bērni ir īpaši jāsargā no saules. Līdz divu gadu vecumam bērnam atrasties atklātā saulē bez aizsardzības (apģērbs, saules aizsargkrēms, cepurīte) nav ieteicams vispār – ne uz dažām minūtēm vai sekundēm. Šajā vecumā āda ir visjutīgākā, un, gūstot apdegumu bērnībā, risks dzīves laikā iedzīvoties ļaundabīgā ādas audzējā kļūst ļoti augsts.

7. mīts: Starp SPF 30 un SPF 50 nav nekādas atšķirības.

SPF jeb saules aizsargfaktors (angliski – sun protection factor) norāda, kāds ir konkrētā krēma aizsardzības līmenis. Jāatzīst, ka atšķirība starp šiem diviem krēmiem ir neliela. SPF 30 spēs atvairīt aptuveni 96,7 % no saules kaitīgā UV starojuma, savukārt SPF 50 spēs atvairīt 98 %. Tomēr krēmu lietošanas gala rezultāts ir atšķirīgs. SPF 50 ieteicams personām ar pret sauli ļoti jutīgu ādu, personām ar esošiem pirmsvēža veidojumiem un personām, kurām dzīves laikā jau ir bijuši ādas audzēji.

8. mīts: Ja gadījies apdegt saulē, uz ādas jāuzsmērē skābais krējums.

Foto: Freepik.com/ freepik

Skābā krējuma smērēšana ir sentēvu paraža, kurai nav nekādas pievienotās vērtības. Krējumā nav vielu, kas ārstēs saules apdegumu. Vienīgais labums, ko tas var sniegt, ja teju izņemts no ledusskapja, ir ādas atvēsināšana. Ja gadījies apdegt saulē, ādu nepieciešams atvēsināt, piemēram, vēsā ūdenī, un pēc tam uzklāt līdzekli, kas paredzēts šādiem gadījumiem. Vispiemērotāko līdzekli palīdzēs izvēlēties jebkurš farmaceits.

Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par pareizu ķermeņa aizsardzību pret sauli, SPKC īsteno informatīvo kampaņu “Necepies! Izvēlies dzīvot!”. Kampaņā tiek uzsvērts 3U princips – Uzklāj, Uzvelc, Uzmanies! Uzklāj saules aizsargkrēmu, uzvelc cepuri, saulesbrilles un nosedzošu apģērbu un uzmanies no atrašanās tiešos saules staros no pulksten 10.00 līdz pulksten 16.00.

Plašāka informācija pieejama: https://www.spkc.gov.lv/lv/necepies-izvelies-dzivot

Par kampaņu “Necepies! Izvēlies dzīvot!”

Sabiedrības informēšanas kampaņa “Necepies! Izvēlies dzīvot!” tiek īstenota, lai aicinātu iedzīvotājus aizdomāties par sauļošanās – gan saules jeb dabīgi iegūtā iedeguma, gan solāriju jeb mākslīgi iegūtā iedeguma radīto kaitējumu veselībai, kā arī par nepieciešamību ievērot ādas apdeguma un ādas onkoloģisko slimību profilakses pasākumus.