Kad matos un uz galvas ādas pamanāmas bālganas plēksnītes, ļoti iespējams, ka tās ir blaugznas – atmirušas ādas daļiņas, kas zvīņu veidā lobās no ādas, radot ne vien estētiski nepatīkamu ainu, bet arī niezi un diskomfortu. 

20 gadi ir vecums, kad ādas stāvoklis visbiežāk ir labs, tāpēc reizēm pieeja ādas kopšanai ir vieglprātīga – negribas domāt par tās kopšanu ar kosmētikas līdzekļu palīdzību. Tomēr pārmaiņas ādā jau notiek. Kā pareizi kopt sejas ādu un no kādām kļūdām izvairīties, stāsta kosmētikas speciāliste.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Ar tiem saslimst arvien jaunāki cilvēki, un 2022. gadā no ādas melanomas miruši 69, bet no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem – 53 cilvēki. 

Micelārais ūdens ir kļuvis par iecienītu ikdienas lietošanas līdzekli sejas ādas attīrīšanai. Kā tas iedarbojas, kāpēc ir ieteicamāks par krāna ūdeni un kā to pareizi lietot, skaidro farmaceite.

Par acu krēmiem nereti sākam domāt vien tad, kad parādās jau pirmās pazīmes, ka nepieciešama papildu kopšana, piemēram, tumši loki, tūska vai mīmikas smalkās līnijas.

Kukaiņi spēj radīt gan sīkas nepatikšanas, kad kodums vien mazliet niez, gan lielas, ja tas izraisa alerģisku reakciju, kas dažiem cilvēkiem var būt patiesi smaga un pat veselībai bīstama. Kā sevi pasargāt?

Lai gan katram, kurš ar to saskaras, šķiet, ka viņš ir vienīgais, problemātiska āda mūsdienās ir bieži sastopama. Pūtītes, nosprostotas poras un pat akne parasti parādās pubertātes vecumā saistībā ar hormonālajām izmaiņām.

“Neaiztiec svešu dzīvnieku!” tā vecāki visbiežāk aizrāda savam bērnam, kurš izrāda vēlmi noglāstīt uz ielas nejauši sastaptu suni vai kaķi. Visi taču ir mīļi! Un pareizi vien ir, ka vecāki aizrāda! Nav iespējams paredzēt vai dzīvnieks izrādīs agresijas pazīmes, turklāt, ja dzīvnieks būs kādas slimības nēsātājs, pastāv risks, ka arī cilvēks inficēsies, it īpaši, ja tūlīt pēc suņa vai kaķa glaudīšanas nav iespējams nomazgāt rokas.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā esošā informācija liecina, ka ādas audzēji ir viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas gadījumi un vidēji 1410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi. 2022.gadā no ādas melanomas miruši 69 cilvēki, bet no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem – 53 cilvēki.

Vasaras laikā palielinās risks ādai zaudēt mitrumu un kļūt dehidratētai. Kā izvairīties no ādas dehidratēšanās un ko darīt, lai āda būtu pietiekami mitrināta? Stāsta farmaceite.