Mēs visi zinām, kas ir nogurums, un mēs arī zinām, cik svarīgi ir atpūsties, lai uzlabotu produktivitāti, atjaunotu enerģijas krājumus un vienkārši justos labi. Veltot tik daudz laika darbam, arī strādājot no mājām, ir svarīgi atrast laiku arī atpūtai.

Darbs no mājām pēdējo gadu laikā kļūst arvien populārāks, taču šobrīd, kad valstī piemēroti drošības pasākumi Covid-19 dēļ, ar to var saskarties arī tie, kuri līdz šim nav strādājuši mājas apstākļos.

Ik gadu bērzu sulu laiks ir īpaši gaidīts. Turklāt jau kādu laiku Latvijā populāras kļuvušas arī kļavu sulas. Ko tās var dot mūsu organismam un kam pievērst uzmanību, tās lietojot uzturā? Skaidro sertificēta uztura speciāliste un farmaceite.

"Epilepsijas un miega medicīnas centrs" (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) sadarbībā ar Latvijas Universitāti veicis pētījumu par Latvijas jauniešu miega paradumiem. Pētījumā piedalījās 1052 jaunieši vecumā no 12 līdz 19 gadiem no 11 Latvijas skolām.Pētījumā noskaidrots, ka 54% jauniešu uzskata, ka guļ par maz, bet 35% jauniešu Latvijā ir pastiprināta dienas miegainība. 

Guļot uz nekvalitatīva vai nepiemērota matrača, nākamais rīts būs stīvs, neērts un nogurdinošs. Svarīgi veltīt attiecīgus resursus un laiku, lai izvēlētos savu pareizo matraci.

Kolagēns ir proteīns, kuru visbiežāk piemin, runājot par skaistu ādu, taču patiesībā tā loma organismā ir daudz nozīmīgāka – tas atbildīgs par organisma pilnvērtīgu funkcionēšanu, jo atrodams kaulos, muskuļos, locītavās un citos dzīvībai svarīgos orgānos. Vairāk par kolagēna nozīmi un par to, kā to uzņemt, stāsta farmaceite.

C vitamīnam dažādos avotos tiek piedēvētas teju vai brīnumspējas cīņā ar vīrusiem un dažādām saslimšanām, tāpēc uzturzinātnes speciāliste apkopojusi galvenos faktus par C vitamīnu un padomus, kā šo būtisko vielu veiksmīgāk uzņemt ar savu ikdienas uzturu, lai imunitātes stiprināšanu var apvienot ar garšīgu ēdienu un nevajadzētu lietot farmācijas preparātus.

Šogad 26. februāris ir gavēņa sākuma diena, kurā daudzi plāno ieviest kādas izmaiņas savā ikdienā – uzturā, ieradumos, uzvedībā. Gavēņa laiku mēdz izmantot dažādiem mērķiem – garīgai pieredzei, sevis pilnveidošanās nolūkos, organisma attīrīšanai un sakārtošanai, rakstura rūdīšanai, neveselīgu ieradumu atmešanai un daudz kam citam. 

Virssvara un aptaukošanās izplatība bērniem un pusaudžiem vecumā no pieciem līdz 19 gadiem dramatiski pieaugusi. Statistikas rādītāji ir nepielūdzami – pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem (PVO) 1975. gadā tikai 4% bērnu bija virssvars, taču 2016. gadā jau 18%. Aptaukošanās izplatība bērnu un pusaudžu vidū augusi no 1% 1975. gadā līdz 8% meiteņu un 9% zēnu vidū 2016. gadā.

Ziemas beigās un pavasara sākumā mūsu organisms parasti daudz ātrāk iztērē savus enerģijas uzkrājumus, tāpēc ir nepieciešams īpaši padomāt par savu ikdienas uzturu, lai justos moži un dzīvotu pilnvērtīgi, neatkarīgi no tā, kāds laiks ārā aiz loga.