Aptauja: 95% Latvijas iedzīvotāju mēdz našķēties starp galvenajām ēdienreizēm

Ziemassvētku brīvdienas un gada nogale kopumā daudziem asociējas ne vien ar īpašu ģimeniskuma sajūtu, bet arī bagātīgāk klātu galdu un dažādiem kārumiem. Tomēr jāuzmanās, lai našķēšanās nekļūtu par ikdienas sastāvdaļu, neizjauktu ēšanas režīmu un neaizstātu pilnvērtīgu uzturu. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 95% Latvijas iedzīvotāju starp galvenajām ēdienreizēm mēdz ēst našķus (14% – bieži, 46% – dažkārt, 35% – reti), kamēr 5% aptaujāto starp ēdienreizēm nenašķējas. 

Aptaujā secināts, ka ar našķēšanos starp galvenajām ēdienreizēm vairāk aizraujas sievietes un jaunieši. 11% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka starp ēdienreizēm našķējas bieži, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 17%. Starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 28% atbildēja, ka starp ēdienreizēm mēdz bieži našķēties, bet gados vecāku cilvēku vidū tas tiek darīts krietni retāk, piemēram, vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar našķēšanos bieži aizraujas 13% iedzīvotāju, bet vecumā no 64-75 gadiem – 9%. Interesanti, ka starp ēdienreizēm vairāk našķējas cilvēki ar augstāko izglītību. Gan pamatizglītību, gan vidējo izglītību ieguvušo vidū starp ēdienreizēm bieži našķējas 12% aptaujāto, savukārt starp cilvēkiem ar augstāko izglītību bieži ar našķēšanos aizraujas 16% respondentu.

Autors: neveseligs_uzturs

Našķēšanās – kāpēc to darām?

Neskaitot garšas kārpiņu palutināšanu, našķēšanās, tostarp konfekšu, šokolādes, cepumu un smalkmaizīšu ēšana starp galvenajām ēdienreizēm, laika gaitā var kļūt par neveselīgu ieradumu. Sertificētā uztura speciāliste Liene Sondore uzsver: kāds mazs našķis nevienam ļaunumu nenodarīs, bet jāuzmanās no situācijas, kad našķēšanās notiek visas dienas garumā. Bieža našķēšanās var būt saistīta ar to, ka pamata ēdienreižu laikā nepietiekami ir uzņemtas svarīgākās uzturvielas – olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti un tauki. Tāpat maltītes, iespējams, tiek ēstas steigā un porcijas lielums un ēdiena sastāvdaļas neatbilst cilvēkam nepieciešamajam enerģijas līmenim. Arī stress ir viens no biežākajiem cēloņiem, kas izraisa gan pārēšanos, gan biežu našķēšanos. Pārmērīga stresa vai nesakārtotu attiecību apstākļos našķis pirmajā brīdī tiek uztverts kā "plāksteris", lai vismaz uz brīdi uzlabotos pašsajūta. 

Uztura speciāliste, skaidrojot, kādēļ ar našķēšanos biežāk aizraujas jaunieši, norāda, ka nereti jauniešiem ir steidzīgāks un mazāk sakārtots dienas režīms, tostarp ilgs nomodā pavadītais laiks un viedierīču lietošana. Tā rezultātā tiek izlaistas maltītes un pilnvērtīgs uzturs biežāk tiek aizstāts ar našķiem. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem parasti ir noteikts darba ritms un ģimene, tādēļ ir nepieciešama dienas un arī maltīšu plānošana gan sev, gan ģimenei. Nereti tieši ģimene ir tā, kas uzturam liek pievērst pastiprinātu uzmanību.

Autors: veseligas_uzkodas

Veselīgās alternatīvas

Bieža našķēšanās ar produktiem, kuros ir daudz cukura, sliktas kvalitātes pārstrādātu tauku un vienkāršo ogļhidrātu, ne vien veicinās liekā svara parādīšanos, bet ilgtermiņā var arī saasināt vielmaiņas problēmas, paaugstināt sirds un asinsvadu slimību riskus, kā arī pastiprināt nogurumu, nemieru un galvassāpes. Ja ir nepārvarama vēlme kaut ko uzkost starp ēdienreizēm, vispirms ir jāatrod "savs našķis" – jāsaprot, kas garšo un ir pēc iespējas veselīgs un jācenšas našķēšanos kontrolēt, to savlaicīgi plānojot un paņemot līdzi uz darbu vai skolu. Uztura speciāliste atgādina: lai arī ik pa laikam kāds apēsts kārums par ļaunu nenāks, tomēr ikdienā saldumus labāk aizstāt ar riekstiem, žāvētiem augļiem, graudu batoniņu, mājās ceptu auzu cepumu, burkāniem, ķiršu tomātiņiem vai kādu siera šķēli.