Valda Stalte, endokrinologs Salīdzinājumā ar visiem iedzīvotājiem cilvēki ar diabētu 4 reizes vairāk cieš no depresijas.

Pēdu aprūpes speciāliste Rita Janmeija, Jūrmalas slimnīca Lai cik sāpīgas un nepatīkamas mēdz būt problēmas ar pēdām, pārsvarā tās ir ja ne novēršamas, tad risināmas, veicot pedikīra pasākumus mājās vai pēdu aprūpes speciālista (podologa) kabinetā, kā arī valkājot ortopēdiski pareizus apavus.

"Ja nopērku bundžiņu ar zirņiem, jaunu paklāju, zobu pastu vai kosmētiku, ja baroju bērnu ar pudelīti, vai aiznesu uzvalku, vakarkleitu vai dīvāna pārklāju uz ķīmisko tīrītavu – kādas vielas nonāk manā ķermenī? Cik bīstamas tās ir man un maniem bērniem? Ko varu darīt, lai pasargātu sevi?"

Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimību biedrība veido plašu informatīvo resursu par reimatoīdām slimībām www.reimatik.lv un aicina pieteikties speciālistus – ergoterapeitus, algologus un fizioterapeitus, kuri ikdienā strādā ar reimatoīdo slimību pacientiem.

Šogad Pasaules diabēta dienā aicina iedzīvotājus izprast un kontrolēt diabētu.

Ikvienai sievietei tas ir īpašs laiks, kad viņa gaida ierodamies pasaulē savu bērnu. Tikko apjaušot savu īpašo stāvokli, vecāki sāk apcerēt, vai gaidāms dēls vai meita, kāds viņš vai viņa varētu izskatīties. Tomēr visbūtiskāk visiem vecākiem ir, lai bērniņš mātes vēderā augtu, attīstītos un piedzimtu vesels.

Paraudzīsimies tuvāk uz izplatītākajiem kakla sāpju cēloņiem. Tas palīdzēs jums atpazīt riskantākās situācijas, kuras varētu būt par cēloni kakla un muguras problēmām. Ja potenciāli riskantāko situāciju atpazīšana kļūst par ieradumu, jūs variet viegli izvairīties no ievainojumiem.

Inga Lubāne, Krīžu un psihoterapijas centrs "Taka" psiholoģe, psihoterapeite, www.centrstaka.lv Veģetatīva distonija vai somatoforma veģetatīva disfunkcija ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, sarkšana un bālums, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Fiziskās izjūtas papildina paniskas bailes nomirt vai sajukst prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un ķermeniskas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.

Šobrīd daudzi speciālisti skatās uz slimību plašāk - ne tikai kā uz fizisko faktoru iedarbību rezultātu, bet arī psiholoģisko faktoru kontekstā. Var izšķirt sekojošus faktorus, kas ietekmē psihosomatisku saslimšanu rašanos: iedzimtības faktori - cilvēkam jābūt predispozīcijai uz saslimšanu; vides ietekme - svarīga loma ir agrīnai attīstībai, bērnībai, ģimenei, kurā aug bērns; cilvēka dzīves notikumi (faktori, kas saasina saslimšanu), sociālā ietekme.

Nomāktība, stress, nogurums, bezmiegs, slikta pašsajūta, saaukstēšanās, galvassāpes – bieži sastopamas parādības ikdienas dzīvē. Diezgan tipiska reakcija ir gājiens uz aptieku pēc zālēm. Ar vai bez ārsta receptes šobrīd ir nopērkami visdažādākie līdzekļi – pret bezmiegu, slikti sagremotu pārtiku, stresu, depresiju, iesnām, nogurušām acīm un kājām utt. Medikamentu lietošanas instrukcijā ir norādīta informācija par to, kādu simptomu gadījumā lietojams medikaments, iespējamās blakusparādības un rīcība pārdozēšanas gadījumā, un nekas nav teikts par to, kāpēc cilvēks izvēlas tos lietot.