Katru gadu no 12. līdz 18. novembrim Pasaules Veselības organizācija, rīkojot dažādus pasākumus, aktualizē ar antibiotiku rezistenci saistītus jautājumus. Šī gada galvenais aicinājums ir nosargāt šos ļoti vērtīgos medikamentus, jo nepareiza to lietošana apdraud ārstēšanas iespējas nākotnē. 

Kaut arī joprojām nav skaidras atbildes, kādēļ cilvēku organismā attīstās ļaundabīgās šūnas, viena atziņa ieguvusi vienprātību speciālistu lokā – vairāk nekā pusi saslimšanu ar vēzi izraisa nepareizs dzīves veids, nepiemēroti darba apstākļi un uzturs.

Lai izvairītos no gripas, vispirms jāpasargā sevi no nepareiziem priekšstatiem par šo lipīgo vīrusu infekciju, kas ik gadu aukstajos mēnešos cilvēkiem atņem ne vien darbaspējas, bet pat dzīvības. 

Drēgnais rudens laiks ir ne tikai nopietns pārbaudījums mūsu imunitātei, bet arī daudz biežāk liek meklēt dabas līdzekļus, piemēram, zāļu tējas, kas palīdz cīnīties ar klepu un saaukstēšanos. Kuras no tējām ir visefektīvākās, kā izvēlēties sev piemērotāko un kā to pareizi lietot?

Imunitāte ir mūsu galvenais aizsargs cīņā ar rudens saaukstēšanos un vīrusu apdraudējumu mūsu veselībai. Tās stiprināšanai ir pieejami visdažādākie līdzekļi. Kā neapjukt to plašajā klāstā, un kā pareizi lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus, lai sasniegtu vēlamo efektu, kā arī – kādas dabas veltes stiprinās mūsu imunitāti?

Tuvojas oktobra beigas, kad atkal būs jāpagriež laika rādītāji par stundu atpakaļ. Tas nozīmē, ka notiek iejaukšanās cilvēka bioloģiskajā ritmā, kas vienai daļai nesagādā nekādas grūtības, tomēr citiem tas ir diskomforts, un pielāgošanās var prasīt pat nedēļu.

Šogad saaukstēšanās sezona sākusies agrāk nekā ierasts, jo pēc karstās vasaras salīdzinoši strauji pienāca rudens ar tam raksturīgiem laikapstākļiem.

Sāpošs kakls, klepus un iesnas var piemeklēt jebkurā gadalaikā, bet vasarā tam mēdz būt specifiski cēloņi. Saaukstēšanos galvenokārt veicina straujas temperatūras svārstības. Taču veselībai par labu nenāk arī pārāk liels karstums. Vasara šogad ir gara un karsta, tāpēc atvēsināšanās līdzekļus meklējam biežāk. 

Nav noslēpums, ka veselības profilaktiskās pārbaudes var aiztaupīt mums daudz rūpju, jo savlaicīga veselības problēmu atklāšana un ārstēšana ir daudz efektīvāka nekā tad, ja hroniskas kaites ir ielaistas. Tādēļ pret savu veselību jāizturas vērīgi. Tomēr arī otra galējība – nepamatotas un pārāk biežas pārbaudes – nav labs risinājums.

Vasaras karstie mēneši ir laiks, kad īpaši aktivizējas bites, lapsenes un irši, – ne vienam vien neuzmanīgajam nācies izjust šo kukaiņu nepatīkamo dzēlienu. Lai gan lielākoties bišu, lapseņu un arī iršu dzēlieni izraisa vien vieglu tūsku, apsārtumu un niezi, sākoties alerģiskai reakcijai, diemžēl sekas mēdz būt arī daudz nopietnākas.