ZĀĻU TĒJAS
dažādu sasmalcinātu un nesasmalcinātu drogu maisījumi, kam dažreiz pievienoti sāļi, ēteriskās eļļas u.c. vielas; viena no zāļu formām. Gatavojot zāļu tējas, izžāvētās lapas, laksti, saknes, sakneņi, mizas un gumi jāsagrūž. Ziedus un ziedu kurvīšus lieto nesasmalcinātus, izņemot liepu ziedus, kas jāsagriež. Augļus un ogas var lietot gan sasmalcinātus, gan arī nesasmalcinātus. Sasmalcinātības pakāpe atkarīga no zāļu tējas lietošanas veida. Drogas, no kurām gatavo zāļu tējas, ko lieto peldēm, sautējošām kompresēm un apliekamajiem, smalki jāsaberž vai jāsagriež (daļiņu caurmērs - 2 mm). Zāļu tējas, no kurām gatavo uzlējumus un novārījumus iekšķīgai lietošanai un kakla skalošanai, lapu, ziedu un lakstu daļiņas nedrīkst pārsniegt 5 mm, milteņu u.c. augu ādaino lapu - 1 mm, mizu, sakneņu, sakņu - 3 mm, augļu un sēklu daļiņas - 0,5 mm. Drogu sasmalcināšanas procesā radušies putekļi, kas mazāki par 0,2 mm, jāatsijā ar piemērotu sietu.
Gatavojot jauktās zāļu tējas, katra sastāvdaļa jāsasmalcina atsevišķi, jāatsijā putekļi un tikai pēc tam rūpīgi jāsamaisa visas sastāvdaļas kopā, iegūstot vienmērīgu maisījumu. Ja zāļu tējai jāpieliek sāļi (piem., kālija nitrāts), no tiem vispirms pagatavo piesātinātu šķīdumu un ar pulverizatoru apsmidzina augu materiālu, to pastāvīgi apmaisot; pēc tam zāļu tējas žāvē, sildot (līdz 60°). Ja zāļu tējas ir higroskopiskas drogas, kas ātri bojājas, tās jāpievieno pēc apsmidzinātā materiāla izžāvēšanas.
Zāļu tējas uzglabā labi noslēgtos traukos vai iesaiņotas. Zāļu tējas un drogas, kas satur ēteriskās eļļas, uzglabā noslēgtos traukos. PSRS Veselības aizsardzības ministrijas Farmakoloģijas komiteja apstiprinājusi dažādu zāļu tējas receptes. Zāļu tējas gatavo galvenokārt speciālās rūpnīcās. Aptiekās tās nonāk lietošanai sagatavotas, safasētas briketēs, tabletēs, granulās ar attiecīgu norādījumu, kādam nolūkam tās paredzētas.
Izšķir dažādas zāļu tējas: ēstgribas ierosināšanai, zarnu darbības regulēšanai, hemoroīdu ārstēšanai, kuņģa, žultsdzinējas, caurejas un pretcaurejas, krūšu, sviedrējošās, nomierinošās, diurētiskās, mīkstinošās (lieto ārīgi skalojumiem, kompresēm), vitamīnu u.c. Mājas apstākļos tējas gatavo tikai no neindīgu augu drogām. Mājas apstākļos no zāļu tējas emaljētā vai stikla traukā gatavo uzlējumu vai novārījumu. Uzlējumam drogu vai tēju aplej ar aukstu novārītu ūdeni (istabas t°), atstāj ievilkties 6-8 st., nokāš un lieto. Novārījumu gatavojot, drogu vai tēju aplej ar karstu vai verdošu ūdeni, vāra dažas min., atstāj ievilkties un nokāš vai arī pēc vārīšanas pārlej termosā, tur 6-10 st., nokāš un lieto. Tā gatavo ziedu, lapu, lakstu, ēteriskās eļļas saturošu sakņu (baldriāna u.c.) novārījumu. Ja jauktajā tējā ir saknes, gurni, mizas, sakneņi, tēju aplej ar verdošu vai karstu ūdeni, lēni vāra 15-30 min., ļauj vēl tikpat ilgi ievilkties, tad nokāš un lieto (var izmantot arī termosu). Ja zāļu tējas ir ziedi, sēklas, lapas, mizas, saknes, augļi, novārījumu var gatavot divējādi: 1) tēju aplej ar aukstu ūdeni, ļauj uzbriest un ievilkties 6-10 st. istabas t°, tad pusi šķidruma nokāš, pārējo vāra 5-10 min., nokāš, pievieno aukstajam uzlējumam un lieto; 2) auksto uzlējumu nokāš pilnīgi, biezumus no jauna aplej ar tādu pašu tilpumu karsta ūdens, vāra 15 min., atstāj ievilkties 15-20 min., nokāš, abus izvilkumus salej kopā un lieto. No ādainām (brūkleņu, milteņu u.c.) lapām gatavo novārījumu. No altejas saknēm, linsēklām u.c. gatavo gļotvielu uzlējumu, kratot ar aukstu ūdeni 30 min.; ja tās ir maisījumos, gatavo gan aukstu, gan karstu novārījumu un lieto abus kopā. Ieteicams lietot vienkāršās zāļu tējas, mazāk jauktās tējas.
Vitamīnu tējās var būt dažādas drogas, kas satur C, P, K vitamīnu un В grupas vitamīnu, karotīnus u.c. savienojumus. Zāļu tējas, kurās ietilpst rožu augļi, jāvāra 10 min. emaljētā traukā un jāļauj ievilkties vairākas st. labi noslēgtos traukos vēsā vietā. Lai labāk saglabātos С vitamīns, gatavojot dažreiz tējām var pielikt citronskābi, sevišķi skuju tējām.
