Miega deficīts Latvijā: kāpēc guļam mazāk, nekā nepieciešams?

Telefons rokā, sociālo tīklu ziņu lente rit uz priekšu gandrīz pati no sevis, un pēkšņi jau ir pusnakts – lai gan gulēt bija plānots doties pirms stundas. No rīta modinātājs zvana pēc it kā godīgi pavadītām astoņām stundām gultā, taču sajūta ir tāda, it kā būtu gulētas vien trīs. 

Vēsturnieks Rodžers Ekirhs (Roger Ekirch), pētot Eiropas iedzīvotāju dienasgrāmatas un tiesu dokumentus no laika pirms elektriskā apgaismojuma ieviešanas, atklāja, ka cilvēki gadsimtiem ilgi nav gulējuši astoņas stundas bez pārtraukuma. Viņu naktsmiers sastāvēja no diviem miega posmiem, starp kuriem bija nomoda periods, – tā dēvētā „pirmā” un „otrā” miega. Elektriskā apgaismojuma ieviešana šo pauzi pamazām izdzēsa, vienlaikus radot priekšstatu, ka katra pamošanās nakts vidū ir miega traucējums, nevis parādība, kas vēsturiski bijusi daļa no cilvēka miega ritma. 

Tomēr mūsdienu Latvijā problēma nav saistīta ar diviem miega posmiem, bet gan ar to, ka bieži vien nepietiek laika pat vienam pilnvērtīgam naktsmieram. 

Starptautisks pētījums atklājis, ka Latvijas iedzīvotājiem ir zemākais miega indekss Baltijas valstīs – 62 punkti, salīdzinot ar 65 punktiem Lietuvā un 66 punktiem Igaunijā. Latvijas iedzīvotāji vēlētos gulēt vidēji 8 stundas un 15 minūtes, taču patiesībā miegam velta tikai 6 stundas un 48 minūtes. Tātad katru nakti pietrūkst gandrīz pusotras stundas miega, turklāt trešdaļa aptaujāto guļ sešas stundas vai mazāk. Kā galveno neizgulēšanās iemeslu respondenti minējuši stresu.¹ 

Plašā sistemātiskā pārskatā secināts, ka bezmiega izplatība pieaugušo vidū Eiropā sasniedz aptuveni 10%. Savukārt miega traucējumu radītais kopējais ekonomiskais slogs Eiropas valstīs ar augstu ienākumu līmeni tiek lēsts 422,9 miljardu eiro apmērā gadā, no kuriem 158 miljardi attiecināmi tieši uz bezmiegu.² 

Īpašu uzmanību pelnījusi arī miega un pie ekrāniem pavadītā laika saistība – tā pati šķietami nevainīgā ieraduma dēļ pirms gulētiešanas vēl mazliet paskatīties telefonā. Saskaņā ar nesena pētījuma datiem katra papildu stunda pie ekrāna ir saistīta ar augstāku trauksmes līmeni, savukārt katra papildu miega stunda – ar zemāku trauksmes līmeni. Visaugstākais trauksmes līmenis tika novērots dalībnieku grupā, kas daudz laika pavadīja pie ekrāniem un maz gulēja.³ 

Magnijs ir cilvēka organismam nepieciešams minerāls, kas piedalās dažādos fizioloģiskos procesos. Zinātniskajos pētījumos tiek pētīta arī magnija saistība ar miega kvalitāti un pašsajūtu dienas laikā.⁴ 

Eiropas Savienībā magnijam ir apstiprinātas veselīguma norādes par tā ieguldījumu normālā nervu sistēmas darbībā, normālu psiholoģisko funkciju nodrošināšanā, kā arī noguruma un nespēka mazināšanā. 

Magnijs ir viena no Coral Club uztura bagātinātāja Evening Formula sastāvdaļām. Kompleksa sastāvā ir arī melisas, apiņu un Baikāla ķiverenes ekstrakti, kā arī aminoskābe L-teanīns. Produkts apvieno vairākas sastāvdaļas vienā formulā, ko iespējams iekļaut ikdienas vakara rutīnā kā daļu no rūpēm par savu labsajūtu. Lietošana: lietot kā uztura bagātinātāju pieaugušajiem pa 1 kapsulai dienā pēcpusdienas ēdienreizes laikā.

Melatonīna lietošana un tā iespējamie ieguvumi tiek pētīti dažādos kontekstos, tostarp saistībā ar diennakts ritma izmaiņām un maiņu darbu. Tomēr, izvērtējot melatonīna lietošanu, būtiski ņemt vērā lietošanas ilgumu, individuālos apstākļus un iespējamos riskus. Neatkarīgi no izvēlētajiem risinājumiem veselīga miega pamatu veido regulārs dienas režīms, piemērota miega vide un konsekventi miega higiēnas paradumi.⁵ 

Coral Club uzsver, ka rūpes par kvalitatīvu miegu ietver ne tikai pārdomātu ikdienas rutīnu, bet arī miega higiēnas pamatprincipu ievērošanu. Regulārs gulētiešanas laiks, mierīga vide un elektronisko ierīču lietošanas ierobežošana pirms miega var palīdzēt veidot veselīgus miega ieradumus. Ilgstoša telefona lietošana pirms gulētiešanas savukārt var traucēt šos ieradumus, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību saviem vakara paradumiem.

Uztura bagātinātājs. 

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.