“Cilvēka papilomas vīruss ir izplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija, kas var izraisīt arī dzemdes kakla vēzi,” saka ginekoloģe, medicīnas zinātņu doktore profesore Jana Žodžika. Viņa uzsver, ka ir vienkāršs un valsts apmaksāts veids, kā sevi un savus bērnus pasargāt, taču saslimstības rādītāji liecina – šī iespēja tiek izmantota gaužām maz.    

Janvāris pasaulē ir dzemdes kakla vēža modrības mēnesis. Kāda šobrīd ir situācija Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm? 

Situācija nav spoža, joprojām esam to valstu sarakstā, kurās ir augstākā saslimstība un mirstība no dzemdes kakla vēža. Lai gan, salīdzinot ar situāciju pirms 10 gadiem, esam labākās pozīcijās, proti, ja 2014. gadā Latvijā bija aptuveni 22–23 saslimšanas gadījumi uz 100 000 sievietēm, tad 2024. gadā tie ir 19. Un tomēr, ja salīdzinām, piemēram, ar Zviedrijas vai Somijas statistiku, kur saslimstība ir 5–6 gadījumi, tad šis skaitlis ir par lielu. Īpaši tāpēc, ka profilaktiskie pasākumi pieejami salīdzinoši ilgstoši. Runa ir par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas izraisa dzemdes kakla vēzi. To jāveic no 12 gadu vecuma gan meitenēm, gan tagad arī puišiem, un vakcīna ir valsts apmaksāta.  

Vai tiešām visiem pienākas valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV? 

Kopš pērnā gada vasaras valsts apmaksā šo vakcīnu jauniešiem no 12 līdz 25 gadu vecumam ieskaitot, kā arī paaugstināta riska grupas iedzīvotājiem, piemēram, sievietēm no 18 līdz 45 gadiem ar priekšvēža izmaiņām vai sievietēm un vīriešiem minētajā vecuma grupā ar imūnsupresiju, tai skaitā ar HIV infekciju, bet ne tikai. Vakcinācijas kurss sastāv no divām devām ar vismaz 6 mēnešu intervālu. Personām ar imūnsupresīviem stāvokļiem rekomendēta trīs devu shēma. Jāpiebilst, ka Latvijā pieejama deviņvalentā vakcīna, kas ne tikai pasargā no biežākajiem dzemdes kakla vēža ierosinātājiem, bet papildus aizsargā arī pret tiem CPV tipiem, kas var izraisīt, piemēram, dzimumorgānu kārpas.  

Tās nu gan ir labas ziņas. Vai šo iespēju vakcinēties izmanto?  

Meitenes pret CPV vakcinē kopš 2009. gada, skrīnings ir no 25 gadu vecuma, tāpēc pēc kāda laika vajadzētu redzēt, ka saslimstība ar dzemdes kakla vēzi mazinās, taču tas nenotiek. Izskaidrojums ir vienkāršs – lai būtu efekts, vajadzīga pietiekama vakcinācijas aptvere. Sākotnēji atsaucība nebija liela, un diemžēl pēdējā gada statistika rāda, ka tā atkal ir samazinājusies, tāpēc arī iznākums nav tāds, kādu mēs vēlētos. Zviedrijā piemēram, sieviešu populācijā, kas pret CPV ir vakcinēta pusaudža vecumā, nav neviena jaunatklāta saslimšanas gadījuma ar dzemdes kakla vēzi. Viņi ir tuvu brīdim, kad būs šo slimību izskauduši, un primāri tas ir vakcinācijas nopelns, jo skrīnings nenovērš izmaiņas šūnās, tikai palīdz tās atklāt iespējami agrīni. Latvijā daudzi vecāki atsakās vakcinēt savas meitas un dēlus, un diemžēl ar sarūgtinājumu jāsaka, ka joprojām ir arī daļa ģimenes ārstu, kuri stāsta, ka to nevajag darīt, jo CPV vakcīna ir jauna. Tā sen vairs nav, un ir pierādīts, ka šī vakcīna ir droša. 

Daudz mītu klīst, tāpēc vecākiem bail... 

Gan mīti, gan arī pastāv trendi... Ir strikti zaļā dzīvesveida piekritēji, un tas viss ir labi, bet, lai cik mēs lietotu veselīgu pārtiku, no vīrusiem neesam pasargāti un mūsu imunitāte diemžēl nav spējīga ar visu tikt galā. 

Kādā vecumā sievietes Latvijā visbiežāk saskaras ar šo diagnozi? 

Vispirms jāteic, ka dzemdes kakla vēzis ir viena no retajām ļaundabīgajām slimībām, kuras rašanos var novērst pilnībā, jo sākotnēji rodas pirmsvēža izmaiņas šūnās, kuras iespējams skrīningā identificēt un novērst. Ja tas netiek izdarīts, sieviete vai nu nav veikusi izmeklējumus, vai tie tomēr savlaicīgi nav uzrādījuši pirmsvēža izmaiņas – arī tā var gadīties, lai gan ļoti, ļoti reti. Pirmsvēža izmaiņas ir pavisam jaunu, 30–35 gadu vecu sieviešu problēma; vēzi biežāk diagnosticē vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem. Bet ir pietiekami daudz ļaundabīgas slimības gadījumu arī vecumā grupā no 30–40 gadiem, mazāk 25–30 gadu vecumā, bet jaunākām par 25 gadiem dzemdes kakla vēzi atrod ārkārtīgi reti. Rezumējot varam droši teikt, ka tā ir reproduktīva vecuma sieviešu slimība, tāpēc gribu vēlreiz uzsvērt, ka vakcinācija ir efektīvākā profilakse, un ārkārtīgi svarīgi to saņemt visiem pusaudžiem. Jā, mūsu valstī CPV vakcīna bez maksas pieejama jauniešiem līdz 25 gadiem, bet efekts nekad nebūs tāds, kā tiem pusaudžiem, kas vakcinēti no 12 līdz 15 gadu vecumam. Kāpēc? Jo galvenā doma ir to izdarīt līdz dzimumdzīves uzsākšanai. Lai gan jaunieši lieto prezervatīvus, tie pilnībā nepasargā no papilomas vīrusa, jo inficēties iespējams arī āda-āda kontakta ceļā. Pusaudžu vecumā ir arī labāka imūnās sistēmas reakcija un pēc vakcīnas ievades izstrādājas augstāks aizsargājošo antivielu līmenis. 

Latvijā darbojas valsts apmaksāta skrīninga programma. Cik aktīvi sievietes izmanto šīs uzaicinājuma vēstules? 

Liela daļa sieviešu atbildīgi izturas pret savu veselību un veic izmeklējumus arī bez uzaicinājuma vēstules, bet konstanti ir daļa, kas to tomēr nedara. Pētījumi parāda, ka šajā jautājumā sievietes izglītības līmenis ir viens no izšķirīgajiem faktoriem, jo sieviete zina, kas jādara, lai pasargātu sevi. Tajā pašā laikā zināšanas gan nenozīmē, ka vienmēr seko rīcība. Ir izglītotas sievietes, arī ārstes, kurām atklāj dzemdes kakla vēzi, jo sieviete desmit gadus nav veikusi izmeklējumus, kaut gan zinājusi, ka tas jādara. Visiem jau liekas, ka tas mani neskars, arī manus bērnus, vecākus ne, bet slimība nešķiro ne pēc sociālā statusa, ne pēc tautības, izglītības vai citiem parametriem. Izmeklējumi, šis minimums jāveic visiem – vakcinācija pusaudža vecumā, tad 25 gados, saņemot vēstuli, jādodas veikt skrīninga pārbaudi... Diemžēl arī šo minimālo programmu ne vienmēr sievietes apzinīgi izpilda, taču primāri katra paša pienākums ir rūpēties par savu veselību. 

Daudzas sievietes baidās no “sliktām atbildēm”. Kas notiek, ja skrīninga testā tiek uzrādītas izmaiņas? Vai tas uzreiz nozīmē vēzi? 

Dzemdes kakla skrīningā nemeklē vēzi, taču ir saprotami, ka bailes, nedrošība ir klātesoši, gaidot izmeklējuma rezultātus, tā ir normāla reakcija. Tomēr gribu uzsvērt, ka mēs meklējam pirmsvēža izmaiņas – tātad labdabīgas. Ja tādas tiek konstatētas, tad tās diezgan vienkārši – ambulatori un vietējā anestēzijā – tiek likvidētas. Procedūru var pielīdzināt zobārsta apmeklējumam. 

Visbiežāk gan skrīninga rezultāti ir negatīvi un sieviete var gaidīt nākamo uzaicinājuma vēstuli vai arī tiek atklātas nelielas izmaiņas, kuras nepieciešams novērot, veicot ikgadējas pārbaudes. Itin bieži tās vienkārši izzūd. Bet arī vieglas pakāpes šūnu izmaiņas nav vēzis, tāpat kā tad, ja nepieciešama minētā nelielā operācija, lai likvidētu izmainītās šūnas dzemdes kaklā – tas viss joprojām ir profilaktisks pasākums, nevis ļaundabīgs audzējs.   

Ko īsti nozīmē kolposkopija, kas bieži dzirdēta saistībā ar dzemdes kakla vēzi?  

Ja skrīningā konstatē šūnu izmaiņas vai tiek atrasti tādi augsta riska papilomas vīrusi, kuri visbiežāk rada šādas izmaiņas, tad veic precizējošu izmeklējumu, un tā ir kolposkopija. Tā ir padziļinātāka dzemdes kakla apskate palielinājumā – pie ieejas makstī tiek novietots mikroskops, kas ļauj speciālistam labāk apskatīt iepriekš ar atšķaidītu etiķskābes šķīdumu apstrādātu dzemdes kaklu. Etiķskābe izmaina gļotādas apvidu, kur ir izmainītās šūnas, un tās kļūst vizuāli redzamas. Parastā apskatē šīs dzemdes kakla pirmsvēža šūnas nerada ne vizuālas izmaiņas, ne sūdzības. Atkarībā no kolposkopijas izmeklējuma rezultātiem sieviete tad var gaidīt vai nu nākamo izmeklējumu pēc gada, vai arī ir jāveic šī mazā operācija, ko sauc par dzemdes kakla elektroekscīziju, kuras laikā izmainītās šūnas no dzemdes kakla tiek likvidētas.  

Kādi ir tie “sarkanie karogi” jeb simptomi, kurus pamanot, nevajadzētu gaidīt skrīninga vēstuli, bet nekavējoties doties pie ārsta? 

Vispirms gribu uzsvērt, ka labdabīgās pirmsvēža izmaiņas nerada nekādas sūdzības vai simptomus parastas ginekoloģiskas apskates laikā. Ir jāveic speciāla uztriepe. Kā jau runājām, reti, taču dažkārt arī skrīningā šūnu izmaiņas sievietei nekonstatē. Tomēr visbiežāk simptomi rodas tāpēc, ka sieviete nemaz nav veikusi skrīninga izmeklējumu.  

Primārās sūdzības ir par asiņošanu no dzimumorgāniem nelaikā jeb, kā mēs sakām, patoloģiska dzemdes asiņošana. Tā var būt jebkura asiņošana, kas neatbilst normāliem menstruāciju kritējiem – asiņošana pēc dzimumakta, nelaikā, stipra asiņošana vai arī tāda parādās menopauzes laikā. Tādos gadījumos uzreiz jādodas pie ārsta, arī tad, ja pēdējā gada laikā veikts dzemdes kakla vēža skrīnings. Jāteic gan, ka sievietēm, kurām ir šādas sūdzības, dzemdes kakla vēzis kā iemesls būs ļoti reti, bet jebkurā gadījumā jāvēršas pie ārsta.  

Cik veiksmīgi dzemdes kakla vēzis ir ārstējams, ja to atklāj agrīnā stadijā? 

Ja atrod pirmās ļaundabīgās izmaiņas, arī tad ārstēšana notiek, veicot dzemdes kakla elektroekscīziju, kas nozīmē, ka sievietei reproduktīvā funkcija tiek saglabāta. Ja izmaiņas ir izteiktākas, tad dažkārt nākas izņemt dzemdi vai, ja sieviete vēlas plānot grūtniecību, tad izņem visu dzemdes kaklu. Tomēr tad jārēķinās ar augstāku grūtniecības iznēsāšanas risku. Ielaistās stadijās ārstēšana ir iespējama, taču tā nav tik efektīva. 

Vai ir jēga vakcinēties pret CPV pieaugušā vecumā, ja sieviete jau ir uzsākusi dzimumdzīvi? 

Vakcīna pasargā no inficēšanās ar jauniem cilvēka papilomas vīrusa tipiem, un inficēšanās notiek dzimumkontaktu ceļā. Tāpēc visu iedzīvotāju vakcinācija pieaugušā vecumā nebūtu efektīva, jo lielākai daļai ap 40 partnerattiecības ir nemainīgas, stabilas, līdz ar to praktiski nav iespēju inficēties ar jauniem cilvēka papilomas vīrusiem. Tomēr ieguvums jāizvērtē katram individuāli, atbildot uz jautājumu, – vai man pastāv iespēja iegūt jaunus cilvēka papilomas vīrusus. Ja iespējamas jaunas attiecības, tad vakcinācija pret CPV varētu palīdzēt.  

Cilvēka papilomas vīrusi ir izplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija. Līdz 20 gadu vecumam to jauniešu vidū, kuri uzsākuši dzimumdzīvi un kuri nav vakcinēti pret CPV, šo vīrusu atrod līdz pat 70–80%, turklāt daudzus tipus vienlaicīgi. Lielākajā daļā gadījumu cilvēka imūnā sistēma no šī vīrusa atbrīvojas un jaunieši nemaz nezina, ka tāds bijis, bet mēs nekad nezinām, kam tiks visnejaukākais – 16. – papilomas vīrusa tips un kam tas radīs problēmas, kam ne. Tāpēc, ja ir risks inficēties ar CPV, vērts apsvērt vakcināciju arī pieaugušā vecumā, tā noteikti nekaitēs.  

Kāds būtu jūsu vēlējums Latvijas sievietēm šajā modrības mēnesī? 

Mīlēt sevi, rūpēties par sevi un būt veselām. Profilakse ir vienkāršs un mūsu valstī apmaksāts veids, kā parūpēties par savu dzīves kvalitāti visa mūža garumā. Un tā ir iespēja izdarīt visu, lai mūsu bērniem visas dzīves agrumā būtu pēc iespējas labāka veselība.