Jebkurš alkohols ietekmē cilvēka organismu, jebkurš alkohols var radīt atkarību, lai arī bieži vien glāze vai pudele vieglā alkohola tiek attaisnota kā nevainīgs relaksācijas veids vai pat veselības uzlabotājs.

Būtu muļķīgi noliegt tehnoloģijas un ignorēt to lomu bērnu dzīvē, taču ir jāmācās jaunās tehnoloģijas iekļaut savā un savu bērnu ikdienā, lai tās nekļūst par lamatām - pārmērīgu lietošanu jeb atkarību.

Neskatoties uz plaši pieejamo informāciju par atkarībām un to ārstēšanu, sabiedrībā vēl joprojām dominē virkne mītu par alkohola, narkotiku un medikamentu atkarību. Izvēloties tiem ticēt, problēma nereti netiek laicīgi atpazīta un ārstēta.

Recepšu zāles cilvēks lieto nepamatoti gan tad, ja aizņēmies no drauga recepšu pretsāpju zāles, lai mazinātu savas muguras sāpes, gan tad, ja apdullinājies, iešņaukdams vai injicēdams saberztas zāļu tabletes.

Vecākiem jāpievērš pastiprināta uzmanība jauniešu uzvedības izmaiņām, kas varētu liecināt par narkotiku lietošanu, brīdina biedrība "Neatkarība Balt".

Vai jūs savam bērnam dotu alkoholu, lai nomierinātu un iepriecinātu brīvdienās? Pieņemu, ka 99 procenti vecāku par šādu jautājumu neizpratnē ieplestu acis. Emocionālākie pat būtu gatavi vicināt dūres kliedzot: "Tu gribi, lai mans bērns kļūst par alkoholiķi!?"

Īstenībā alkoholam būtu tiesības uz mums apvainoties: "Ko jūs visi nemitīgi skandināt par manu kaitīgumu? Manī nekā tik kaitīga nav!" Tam nāksies piekrist, jo prasme izgatavot labus stipros dzērienus un pareizi tos lietot, ir cilvēku pašcieņas un kultūras jautājums.

Vīns ir dzerts un daudzināts jau gadu simteņiem ilgi, pirms radās kaut niecīga nojausma, ka no vīna iespējams iegūt spirtu, kurā slēpjas tā spēks. Kad arābi atklāja destilācijas mākslu, soli pa solim tika atklāts arī etilspirts un degvīns.

Ar izcilo zinātnieku Dr.habil. med. Georgu Jankovski tiekos Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā. Viņš ir pirmais pasaulē, kas parādīja, ka adata jāiedur līdz kaula vidum, jākairina, tad impulss no kaula aizies uz citām vietām. Līdz tam bija pazīstama ādas sensorā sistēma, ausu, deguna, garšas sensorās sistēmas, bet nekas nebija zināms par kaulu sensoro sistēmu.

Šodien, 31.maijā, vienlaikus ar citām Eiropas valstīm, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publisko 2011. gadā veiktā pētījuma " Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskām vielām" (ESPAD) datus. Pētījuma mērķis – iegūt starptautiski salīdzināmus datus par smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanas izplatību Eiropas valstīs noteiktā gadā dzimušu jauniešu vidū. ESPAD pētījums Eiropā tiek veikts reizi četros gados.