Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas, liecina "Mana aptieka & Apotheka Veselības Indekss" pētījuma rezultāti. Turklāt līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem arvien biežāk tiek organizētas tiešsaistes ballītes, kas iezīmē risku alkohola lietošanai vienatnē un lielākās devās.  

 Lielākā daļa cilvēku, kas kļuvuši atkarīgi no pretsāpju medikamentiem, sākuši tos lietot hronisku, regulāru un sistemātisku – visbiežāk galvas vai muguras sāpju – gadījumā. Atšķirībā no citām zālēm, pretsāpju tabletes cilvēki lieto nevis tāpēc, lai izārstētos un justos veseli, bet tikai tādēļ, ka grib justies normāli.

Alkohola lietošana ir iecienīts laika pavadīšanas veids, kas jau sen iesakņojies cilvēku kultūrā. Daži pētījumi liecina, ka alkohola lietošana var pozitīvi ietekmēt veselību, piemēram, sarkanvīns var samazināt sirds slimību risku. Tomēr alkoholam ir arī būtiska loma svara regulēšanā, proti, ikvienam, kurš vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, būtu jāapsver nepieciešamība to lietot.

Vasaras vidus, Jāņi, grila sezona – lai arī šogad svinēšana notiks ģimenes un tuvāko draugu lokā, izpaliekot lieliem ļaužu pūļiem, gluži bez svētkiem jau nu nepaliksim. Un kas gan būtu svētki bez kāda dzirkstošāka vai mazāk dzirkstoša dzēriena? Farmaceits kopā ar neiroloģi apkopojuši iemeslus, kāpēc iedzert vai arī svētkos labāk tomēr atturēties. 

Latvijā starp lietotajām narkotiskajām vielām aizvien popularitātes virsotnē atrodas mānīgi pievilcīgais psihostimulators kokaīns. Tas rada problēmas ne tikai izklaižu industrijas piekritējiem, bet ir vērojama negatīva tendence to lietot arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ meklē ikdienā šķietami problēmu neskarto emocionālās eiforijas efektu.

Gandrīz puse jeb 40% Latvijas skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem norādījuši, ka vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies, liecina Veselības ministrijas informatīvās kampaņas "Spēks pateikt NĒ!" veiktā pētījuma dati. 

Domāju, ka lielākā daļa zina šo reklāmas klasiku. Kur vēl stilīgāk un pārliecinošāk radīt vīziju, ka tikai ar alkoholu var izjust īsto dzīves baudījumu! Uzdrošinos apgalvot, ka arī bez alkohola ir ballīte un tūrisms.

Kustīgs dzīvesveids, rūpes par sevi, sabalansēts uzturs – neviens neapšauba, ka šīs veselību veicinošās aktivitātes ir apsveicamas, tomēr nereti vērojama tendence pārspīlēt. To saista ar helsisma jēdzienu, kas no vienas puses ir veselības kā vērtības apzināšanās, bet no otras puses – krišana galējībās, robežojoties ar tādu psihisko saslimšanu veidu kā procesu atkarība. 

Vismaz 60% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas, liecina jaunākais Veselības indekss. Alkohola lietošanu "ar mēru" visvairāk kontrolē vecākā paaudze – 54% respondentu vecumā no 65 līdz 75 gadiem atzinuši, ka nekad nepārsniedz "pieļaujamās normas". Savukārt pārmērīgu alkohola lietošanu par problēmu atzīst 5% aptaujāto.

Pirms svētkiem visiem līgotajiem būtu jāsadzird un jāņem vērā – nekādi brīnumlīdzekļi nepalīdzēs; reibumu var mazināt tikai kvalitatīvs un adekvāti ilgs miegs. Tomēr, kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nesen veiktā iedzīvotāju aptauja, vēl aizvien pietiekami liela sabiedrības daļa uzskata, ka reibumu ir iespējams mazināt, piemēram, ejot dušā, paēdot vai sportojot.