Recepšu zāļu nepamatotas lietošanas smagās sekas
Par recepšu zāļu nepamatotu lietošanu var runāt tad, ja cilvēks tās izmanto ne tā, kā norādījis ārsts, – piemēram, ar nolūku gūt labas sajūtas. Recepšu zāles cilvēks lieto nepamatoti gan tad, ja aizņēmies no drauga recepšu pretsāpju zāles, lai mazinātu savas muguras sāpes, gan tad, ja apdullinājies, iešņaukdams vai injicēdams saberztas zāļu tabletes. Neskatoties uz negatīvo seku rašanās risku, nepamatota recepšu zāļu lietošana var kļūt par ilgstošu ieradumu, no kura grūti atbrīvoties.
Nepamatota zāļu lietošana kļūst par arvien izplatītāku problēmu, kas var skart visu vecuma grupu pārstāvjus, tomēr biežāk novērojama jauniešu vidū. Visbiežāk nepamatoti izmantoto recepšu zāļu vidū ir pretsāpju zāles, nomierinošas iedarbības zāles, zāles nomāktības sajūtas novēršanai, stimulanti.
Laicīga nepamatotas recepšu zāļu lietošanas konstatācija un laicīga iejaukšanās notiekošajā var novērst problēmas pārtapšanu atkarībā.
Simptomi
Nepamatotas recepšu zāļu lietošanas pazīmes un simptomi atkarīgi no noteikto zāļu veida. Visbiežāk nepamatoti lieto tādas prāta darbību izmainošas recepšu zāles kā:
- opioīdus, kā oksikodonu (Oxycontin) un tos, kas satur sāpju mazināšanai izmantoto hidrokodonu (Vicodin);
- zāles nomāktības sajūtas novēršanai un nomierinošas iedarbības zāles, kā alprazolamu (Xanax), diazepāmu (Valium) un zāles ar hipnotisku iedarbību (miegazāles), kā zolpidēmu (Ambien), ko lieto nomāktības sajūtas novēršanai un miega traucējumu ārstēšanai;
- stimulanti, kā metilfenidāts (Ritalin), ko izmanto uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroma un dažu miega traucējumu ārstēšanai.
Recepšu zāļu nepamatotas lietošanas pazīmes un simptomi
Opioīdu klasei piederīgu pretsāpju zāļu lietošanas gadījumā:
-aizcietējumi
-depresija
-zems asinsspiediens
-palēnināts elpošanas ritms
-apjukums
-svīšana
-pavājinātas koordinācijas spējas
Nomierinošo un nomāktības sajūtu novērsošo zāļu lietošanas gadījumā:
-miegainība
-apjukums
-grīļīga gaita
-nespēja pieņemt lēmumus
-nevilšus veiktas straujas acābola kustības
-reibonis
Stimulantu lietošanas gadījumā:
-svara zudums
-satraukts garastāvoklis
-aizkaitināmība
-bezmiegs
-augsts asinsspiediens
-nevienmērīga sirdsdarbība
-nemierīgums
-impulsīva rīcība
Citu pazīmju vidū ir:
-zāļu recepšu zagšana, viltošana, tirgošana
-lielāku devu ieņemšana, kā norādīts receptē
-pārmēru straujas garastāvokļa izmaiņas, naidīga izturēšanās
-miegā pavadītā laika paildzināšanās vai samazināšanās
-pavājinātas lēmumu pieņemšanas spējas
-šķietams apreibināšanās stāvoklis, neparasts enerģijas pieplūdums vai mierīgums
-pastāvīga zāļu recepšu "pazaudēšana", kas kalpo par iemeslu lūgumiem izrakstīt jaunas receptes
-recepšu lūgšana vairāk nekā vienam ārstam
Kad jādodas pie ārsta?
Ja tev šķiet, ka tev varētu būt problēmas ar nepamatotu recepšu zāļu lietošanu, aprunājies ar ārstu. Iespējams, tu kautrējies to pārrunāt ar ārstu, - tomēr atceries, ka ārsti strādā ar nolūku tev palīdzēt, nevis tevi nosodīt. Ir svarīgi laikus konstatēt, ka zāles tiek lietotas nepamatoti. Šo problēmu daudz vienkāršāk risināt vēl, pirms tā pārtapusi par atkarību un izraisījusi vēl smagākas problēmas.
Iemesli
Tam, ka pusaudzis vai pieaugušais zāles lieto nepamatoti, var būt dažādi iemesli. Daži no tiem:
-vēlme justies labi vai apreibināties
-vēlme atpūsties, mazināt stresu
-vēlme mazināt apetīti vai kļūt možākam
-vēlme eksperimentēt ar attiecīgās vielas iedarbību uz prāta stāvokli
-vēlme turpināt zāļu lietošanu un atlikt brīdi, kad to būtu jābeidz darīt
-vēlme būt vienaudžu pieņemtam (vienaudžu spiediena ietekmē), socializēties
-vēlme uzlabot koncentrēšanās spējas un akadēmisko veikumu vai sniegumu darba vietā
Komplikācijas
Recepšu zāļu nepamatota lietošana var izraisīt virkni problēmu. Tās var būt īpaši bīstamas, ja tās uzņemtas lielās devās, ja sajauktas ar citām recepšu zālēm vai dažām bezrecepšu zālēm, vai, ja iejauktas alkoholā vai nelegālajās narkotikās.
Sekas
Recepšu zāļu nepamatotai lietošanai var būt smagas sekas. Piemēri:
-Opioīdu lietošana var palielināt noslāpšanas risku, pazemināt asinsspiedienu, palēnināt elpošanas ritmu, iespējams elpas trūkums, nonākšana komā.
-Nomierinošo un nomāktības sajūtu mazinošo zāļu (anksiolītiķu) iedarbība var izraisīt atmiņas traucējumus, pazemināt asinsspiedienu, palēnināt elpošanas ritmu. Pārdozēšanas rezultātā cilvēks var nonākt komas stāvoklī vai nomirt. Ja zāles pēkšņi pārtrauc lietot, iespējamas abstinences simptomu izpausmes – to vidū ir hiperaktivitāte un lēkmju rašanās.
-Stimulantu lietošana var izraisīt ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz bīstamai robežai, sirdsdarbības traucējumus, augstu asinsspiedienu, lēkmes, trīci, halucinācijas, agresiju, paranojas izpausmes.
Atkarība
Tā kā visbiežāk nepamatoti lietotās recepšu zāles aktivizē tos smadzeņu rajonus, kas saistīti ar atalgošanu (reward), ir iespējams kļūt no tām atkarīgam. No zālēm atkarīgi cilvēki turpina tās lietot par spīti pam, ka to dzīve pasliktinās – tieši tāpat, kā kad cilvēki, kas atkarīgi no nikotīna, turpina smēķēt par spīti tam, ka smēķēšana kaitē to veselībai un viņi vēlētos to izbeigt.
Citas sekas
Spriestspējas samazināšanās rezultātā iespējamas vēl citas sekas, kā iesaistīšanās šaubīgos pasākumos, nelegālo narkotiku lietošana, iesaistīšanās nozieguma izdarīšanā, motorizēto braucamrīku avāriju izraisīšana, pazeminātas darbspējas un akadēmiskais sniegums, sarežģījumi attiecībās.
