Īstenībā alkoholam būtu tiesības uz mums apvainoties: "Ko jūs visi nemitīgi skandināt par manu kaitīgumu? Manī nekā tik kaitīga nav!" Tam nāksies piekrist, jo prasme izgatavot labus stipros dzērienus un pareizi tos lietot, ir cilvēku pašcieņas un kultūras jautājums.

"Daudzās valstīs alkohola lietošanas kultūra ir ļoti izsmalcināta," stāsta Stradiņa Universitātes medicīnas goda doktors, Latvijas Universitātes privātdocents, ārsts narkologs Jānis Strazdiņš, bet citviet šīs kultūras pietrūkst, tāpēc alkohols nes lielu postu. Diemžēl Latvija pieder pie valstīm, kur pašlaik alkohola lietošanas kultūra ir zema. Piecdesmit padomju varas gados daudz kas no mūsu kultūras izzudis, ienāca sveša kultūra, un sākās lielas problēmas. Situācija sāka pasliktināties Otrā pasaules kara laikā un sevišķi pagājušā gadsimta 60.-80. gados, kad bija jāpāriet uz ļoti stingriem ierobežojumiem, pat uz alkohola aizliegumu.

Latvijā diezgan liela kārtība alkohola lietošanā bija jau pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes laikā. Alkohola aprites likums bija stingrs, prasības augstas un šo likumu centās ievērot. Vēlāk labu piemēru iedzīvotājiem rādīja prezidents Kārlis Ulmanis, kurš pats alkoholu nelietoja nemaz. Viņš arī ļoti labi prata uzrunāt tautu, jo viņa laikā dzert un pļēgurot bija amorāli. Alkohola aprite tika stingri uzraudzīta, un veikalnieki ļoti viegli varēja pazaudēt alkohola tirdzniecības licenci.

Ulmaņa laikos alkohola lietošanā tika ievērota augsta kultūra. Katram dzērienam bija piemērota glāzīte. Bija pat īpašas glāzes ar līmeņa norādēm – pati mazākā deva bija lēdijām, augstāka – džentlmeņiem, vidēja deva – jūrniekiem un pati augstākā – cūkām. Arī tam bija audzinoša nozīme. Ja cilvēki lietoja alkoholu, to darīja pie bagātīgi klātiem uzkodu galdiem. Nebija iedomājams dzert no pudeles kakliņa. To atļāvās tikai alkoholiķi un amerikāņi.

Diemžēl tagad šāda kultūra ir iezagusies arī pie mums. Piecdesmit padomju režīmā pavadītie gadi atstājuši smagu iespaidu. Mums par sliktu nāca arī atrautība no Eiropas kultūras tradīcijām, bet pamazām mēs tajās atgriežamies. Arī pie mums parādās pareizi servēti galdi, zviedru galdi, ir tikai vīna vai šampanieša galdi. Izvēle plaša, bet bieži vien pietrūkst zināšanu, kā alkoholiskie dzērieni pareizi pasniedzami un lietojami."

Nejaukt un vienmēr uzkost!

"Ja reiz alus galds, tad tā arī jābūt. Alu nedrīkst jaukt kopā ar citiem dzērieniem," skaidro Jānis Strazdiņš. "Nevajag jaukt kopā vīnogu dzērienus, to skaitā konjaku, kas arī gatavots no graudiem – alu, degvīnu, viskiju. Ja jauc dažādu grupu dzērienus, vienmēr ir slikta reakcija un var rasties komplikācijas.

Bīstami ir jaukt arī dažādus liķierus, jo tajos bieži ir piejaukumi, arī dažādas garšvielas. Liķierus paredzēts lietot ļoti mazos daudzumos, viesībās tā parasti ir pēdējā glāzīte pie kafijas.

Smagu reibumu un sekas izraisa arī kokteiļi, ko jauc kopā ar stipriem alkoholiskiem dzērieniem. Man ir radušās aizdomas, ka spirts, ko tajos lieto, nav tik augstas kvalitātes kā dārgajiem degvīniem, viskijiem, konjakiem, kas ilgstoši ir izturēti ozola mucās, kam tiek lietoti ļoti tīri, trīskārt destilēti tā saucamie premium spirti. Kokteiļos uzsvaru liek uz garšu un gāzes saturu, taisa garšu maisījumus, bet nepievērš uzmanību, ko var kombinēt un ko - ne. Arī augu valstī ne viss sader kopā. Ja lieto zemas kvalitātes alkoholu un jauc dažādu grupu alkoholiskos dzērienus, tad vienmēr ir saindēšanās pazīmes.

Pie alkohola noteikti ir jābūt uzkodām. Lielās jubilejās, kurās klāj galdu ar trim ēdieniem, pasniedz kartupeļus ar atbilstoši pagatavotu gaļu un zivīm, apreibšana ir daudz mazāk izteikta. Ēdiens aiztur alkohola uzsūkšanos, līdz ar to reibums neiestājas tik strauji un ir vieglāks. Vissmagākais reibums ir tad, ja cilvēks dzer tukšā dūšā un ļoti noguris. Dzeršana bāros un klubos, lietojot tikai alkoholu bez uzkodām, ir visbīstamākā."

No laba alkohola galva nesāp

"Nopietnas problēmas rada arī tas, ka pie mums notiek ļoti plaša alkoholisko dzērienu viltošana," atzīst narkologs. "Tiek ievesti viltojumi arī no citām valstīm, sevišķi aizdomīgi ir viskiji un dzērieni veikalos pārdod akcijās, kad grēdām sakrāmē kastes ar alkoholu, ko tirgo par zemāku cenu. Neviens sevi cienošs rūpnieks nepārdos savus izstrādājumus zem pašizmaksas. Labi izgatavots alkoholiskais dzēriens ir kvalitatīvs, bet tas ir arī dārgs. Lēto dzērienu cena norāda arī uz to kvalitāti. Reizēm tiek viltoti arī paši dārgākie dzērieni, jo tas ir izdevīgi, un ir iespējams, pateicoties modernajām poligrāfijas un viltošanas tehnoloģijām. Alkohola kontrabanda un nelegālā tirdzniecība ir tik izplatīta, ka mēs pat nezinām, cik procentu legālā tirdzniecība ir tik izplatīta, ka mēs pat nezinām, cik procentu legālā un cik - nelegālā alkohola ir valstī.

To, kādu alkoholu cilvēks ir dzēris, otrā dienā vislabāk pateiks viņa galva. Ja ir lietots slikts alkohols, galva un viss organisms to tūlīt signalizēs. Ja cilvēks nav dzēris daudz un jūtas slikti, tas nozīmē, ka viņš ir lietojis alkohola surogātu. Tās nav paģiras, tas vēl nav alkoholisma simptoms, bet tās ir saindēšanās pazīmes. Un lielākas ir mokas no šiem saindēšanās simptomiem, nevis no kvalitatīva alkohola."

Modernais alkoholisms - dzeršana vienatnē

"Alkohols uz cilvēkiem iedarbojas dažādi. Vispirms jāņem vērā iedzimtības faktors. Ir dzimtas, kurām vispār nevajadzētu lietot alkoholu, jo mēra sajūtas trūkums tiek pārmantots no paaudzes paaudzē un nes milzīgu postu," zina teikt Jānis Strazdiņš. "Un ir arī ļoti izturīgi cilvēki, kuri, ievērojot alkoholisko dzērienu lietošanas kultūru, var lietot alkoholu mazās devās visu mūžu, un tas viņiem būtisku postu nenodara. Pie mums parādījies jauna veida alkoholisms - dzeršana vienatnē.

Cilvēkiem piemīt arī dažādas dzeršanas manieres. Ir gadījuma dzērāji, kuriem patīk pārmērīgi piedzerties, pamatīgi lustēties un novest sevi līdz izteiktai reibuma pakāpei. Kādu laiku viņi spēj būt neatkarīgi no alkohola, bet ar laiku, pārmērīgi dzerot, bieži vien pie tā pierod.

Pēdējos divdesmit gados ir vērojamas radikālas izmaiņas sabiedrībā. Tā ir iegājusi sevī un jaunajās tehnoloģijās. Tagad cilvēki sazinās ar datoru starpniecību un sarunājas skaipā. Sēž savā dzīvoklītī pie datora un bāriņa. Vienatnē dzer pliku alkoholu, vai pajauc to ar kādu atšķaidītāju, un tas ir viss. Pie mums ir parādījies būtībā jauna veida alkoholisms – dzeršana vienatnē."

Alkohols iekļūst katrā šūnā

"Mūsu Gastroententeroloģijas centrā gandrīz katru dienu iestājas ļoti smagi, mirstoši slimnieki, kuru veselība ir sabeigta pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns. "Ir vairāki orgāni, kas alkoholiķiem cieš visvairāk. Tā ir sirds un asinsvadu sistēma, kam raksturīgas sirds klapes un nespēja veikt fiziskas aktivitātes. Aknu agrīnie bojājumi, ko redzam sonoskopijā, ir tauku uzkrāšanās, tās kļūst taukainas. Smagos aknu bojājumu gadījumos jau pa gabalu var redzēt, ka cilvēks ir dzeltenīgā krāsā, novājējis, viņam trūkst spēka. Alkohols bojā aizkuņģa dziedzeri, un dzērājiem mēdz būt tik smagi iekaisumi, ka iestājas sarežģījumi, aknu ciroze, un cilvēku vairs nevar glābt. Cieš arī nervu sistēma, ir lēkmes, kad cilvēks zaudē koordināciju un nevar kustēties. Alkoholiķiem uz ādas mēdz parādīties arī dažādi izsitumi.

Parasti cilvēki iedzer, lai remdētu kreņķus vai viņiem būtu varenāka dūša. Taču nav iespējams pavēlēt: "Alkohol, tu iedarbojies uz smadzenēm, lai man raisās valoda, stāstot anekdotes, un ir vairāk drosmes tuvoties meitenēm!" Izdzertais alkohols iekļūst visur! Kuņģa un zarnu traktā, nieru, aknu, aizkuņģa dziedzera audos un šūnās tas tiek atindēts - pārvērsts daudz indīgākā vielā – acetaldehīdā un vienlaikus šajā procesā izdalās ļoti bīstamas toksiskas vielas – skābekļa brīvie radikāļi. Pēc tam acetaldehīds pārvēršas etiķskābē, kas atkal vairs nav kaitīga. Šo triju reakciju laikā, kad alkohols pārvēršas acetaldehīds etiķskābē, katra šūna piepildās ar kaitīgajiem, brīvajiem radikāļiem. Tāpēc pārmērīga alkohola lieto;sana atstāj ietekmi uz visu organismu."

Mazliet var, bet labāk neriskēt

"Galvenais – cilvēka organisms nav piemērots alkohola lietošanai lielās devās," atzīst Anatolijs Danilāns. "Taču ir pierādīts, ja to lieto nelielās devās, piemēram, izdzer piņģerotu (20-30 ml) degvīna vai glāzi vīna, alkoholam ir pat labvēlīga iedarbība uz organismu. Tas stiprina gan sirds un asinsvadu sistēmu, gan aknas. Alkohos ir tā sauktais antioksidants, bet vēlreiz īpaši uzsveru – lietots nelielās devās.

Problēmas ar alkoholu rodas tāpēc, ka ir divu tipu cilvēki. Ir ļaudis, kuri nekad nebūs hroniski alkohola lietotāji. Svētkos viņi bar pat ļoti piedzerties, bet hroniski dzērāji nekļūs. Un ir cilvēki, kuri sākot pat ar pirmo alus glāzi, pakāpeniski iedzer arvien vairāk, nokļūst uz alkohola lietošanas ceļa un vairs netiek vaļā no šīs indes. Daļa no viņiem mēģina, bet tikai nedaudziem izdodas.

Diemžēl neviens ārsts pasaulē nevar pateikt, vai cilvēks kļūs par alkoholiķi vai ne. Nav tādu analīžu vai izmeklējumu, uz kuriem var nozīmē slimnieku un saņemt atbildi, kurā redzams: "Ahā, šis cilvēks nekad nekļūs dzērājs, viņš var alkoholu arī palietot. Vai pretēji – šis cilvēks, sākot lietot alkoholu, kļūs par alkoholi;ki."

Tāpēc visiem saku – ja rodas vēlme iedzert glāzīti, labāk atpūtieties un palasiet labu grāmatu, ejiet pastaigāties, nodarbojieties ar kādu sporta veidu, noskatieties filmu vai teātra izrādi, uzaiciniet uz randiņu kādu jauku meiteni. Mūsdienās ir daudz alternatīvu iespēju, kā aizgānāt kreņķus, atgūt spēkus un dzīvesprieku."

Teksts: Rasma Rudzāte