Atkarība no pretsāpju medikamentiem: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Lielākā daļa cilvēku, kas kļuvuši atkarīgi no pretsāpju medikamentiem, sākuši tos lietot hronisku, regulāru un sistemātisku – visbiežāk galvas vai muguras sāpju – gadījumā. Atšķirībā no citām zālēm, pretsāpju tabletes cilvēki lieto nevis tāpēc, lai izārstētos un justos veseli, bet tikai tādēļ, ka grib justies normāli.
Pretsāpju līdzekļi jeb analgētiķi ir viena no visbiežāk lietojamām medikamentu grupām visās medicīnas jomās – tās ir zāles, kuras lieto sāpju mazināšanai. Tie var būt gan bezrecepšu līdzekļi, kas ir ārīgi lietojami, piemēram, ziedes, geli un pretsāpju plāksteri, gan iekšķīgi lietojamie līdzekļi kā paracetamols vai ibuprofēns. Tāpat pie pretsāpju līdzekļiem pieder arī dažādi spēcīgi recepšu medikamenti, kurus izraksta ārsts, jo tie var izraisīt dažādas blaknes.
Kā darbojas pretsāpju līdzekļi?
Atkarībā no pretsāpju līdzekļa veida, aktīvās vielas var uzsūkties caur ādu, tās var injicēt, norīt kā tableti un uzņemt arī citos veidos. Brīdī, kad jau kārtējo reizi sākas nepanesamās galvas, zobu, muguras vai citas sāpes, daudzi no mums nekavējoties dodas pēc pretsāpju medikamentiem. Pretsāpju līdzekļos esošās vielas mijiedarbojas ar smadzenēs esošajiem receptoriem, kas saistīti ar baudu, atlīdzību un sāpēm. Kad cilvēks lieto pretsāpju līdzekļus, tā fiziskās sāpes tiek efektīvi atvieglotas – rezultāts, kas dažkārt var izraisīt arī atkarību.
Atkarība no pretsāpju medikamentiem
Ilgstoši lietojot pretsāpju medikamentus, lai atvieglotu parastās galvassāpes, un pēc kāda laika pārtraucot tos lietot, galva var sāpēt arī tāpēc, ka organisms šo medikamentu pieprasa, proti, ir radusies atkarība. Tomēr, tā kā receptori, kurus stimulē pretsāpju līdzekļi, atrodas smadzeņu zonā, kas kontrolē arī citas ķermeņa funkcijas, piemēram, sirdsdarbību un elpošanu, nespēja ievērot atbilstošās devas var būt bīstama.
Cilvēka organisms arī pats ražo pretsāpju vielas, piemēram, endorfīnus, taču ilgstoši lietojot pretsāpju līdzekļus, tas endorfīnus sāk ražot mazāk. Pārtraucot lietot zāles, organisms vairs nespēj atgūt normālu dabiskā pretsāpju līdzekļa līmeni asinsritē, turklāt cilvēkam paralēli sāpēm var sākties bezmiegs, nemiers, muskuļu spazmas un citas problēmas. Jāmin, ka nepamatota zāļu lietošana kļūst par arvien izplatītāku problēmu, kas var skart visu vecuma grupu pārstāvjus.
Ietekme uz organismu
Nopietnas veselības problēmas rodas, ilgstoši lietojot, piemēram, ibuprofēnu un aspirīnu. Šie preparāti var kairināt kuņģi, izraisīt kuņģa čūlas veidošanos un asiņošanu. Visbīstamākais no šiem līdzekļiem ir paracetamols, kas tiek noārdīts aknās, bet, to pārdozējot, aknas ar šo vielu vairs netiek galā.
Tādi spēcīgi recepšu medikamenti, kas atvieglo sāpes, kā, piemēram, opiāti, izraisa arī dažādas blaknes: reiboni, miegainību, palēninātu domāšanu, garastāvokļa svārstības, aizcietējumu, sīkās motorikas pasliktināšanos, kā arī atkarību. Ilgstoši lietojot šos preparātus, tie samazina organisma enerģiju, rada motivācijas zudumu, spēcīgu nogurumu un depresiju.
Atkarība no pretsāpju līdzekļiem pēc būtības ir tāda pati kā atkarība no narkotiskajām vielām vai no alkohola, tāpēc arī ārstēšanas metodes ir līdzīgas. Laicīga nepamatotas recepšu zāļu lietošanas konstatācija un laicīga iejaukšanās notiekošajā var novērst problēmas pārtapšanu atkarībā, tāpēc sāpju gadījumā vienmēr vislabāk uzreiz griezties pie ārsta.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
