Lai cik sāpīgas un nepatīkamas mēdz būt problēmas ar pēdām, pārsvarā tās ir ja ne novēršamas, tad risināmas, veicot pedikīra pasākumus mājās vai pēdu aprūpes speciālista (podologa) kabinetā, kā arī valkājot ortopēdiski pareizus apavus.

Tīklene ir acs iekšējais apvalks, kas uztver gaismu. Patoloģisku izmaiņu gadījumā tīklenē notiek redzes asuma samazināšanās. Redzes pasliktināšanās raksturs ir atkarīgs no tā, kādā tīklenes daļā notikušas izmaiņas. Ja skartas tīklenes centrālās daļas funkcijas, tad izteikti samazinās redzes asums, rodas grūtības lasot, tiek izkropļotas līnijas. Ja ir izmaiņas tīklenes perifērijā, tiek traucēta krēslas redze, rodas problēmas ar orientāciju telpā sašaurināta redzes lauka dēļ.

Valda Stalte, endokrinologs Salīdzinājumā ar visiem iedzīvotājiem cilvēki ar diabētu 4 reizes vairāk cieš no depresijas.

Šogad Pasaules diabēta dienā aicina iedzīvotājus izprast un kontrolēt diabētu.

Ikvienai sievietei tas ir īpašs laiks, kad viņa gaida ierodamies pasaulē savu bērnu. Tikko apjaušot savu īpašo stāvokli, vecāki sāk apcerēt, vai gaidāms dēls vai meita, kāds viņš vai viņa varētu izskatīties. Tomēr visbūtiskāk visiem vecākiem ir, lai bērniņš mātes vēderā augtu, attīstītos un piedzimtu vesels.

Inga Lubāne, Krīžu un psihoterapijas centrs "Taka" psiholoģe, psihoterapeite, www.centrstaka.lv Veģetatīva distonija vai somatoforma veģetatīva disfunkcija ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, sarkšana un bālums, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Fiziskās izjūtas papildina paniskas bailes nomirt vai sajukst prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un ķermeniskas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.

Šobrīd daudzi speciālisti skatās uz slimību plašāk - ne tikai kā uz fizisko faktoru iedarbību rezultātu, bet arī psiholoģisko faktoru kontekstā. Var izšķirt sekojošus faktorus, kas ietekmē psihosomatisku saslimšanu rašanos: iedzimtības faktori - cilvēkam jābūt predispozīcijai uz saslimšanu; vides ietekme - svarīga loma ir agrīnai attīstībai, bērnībai, ģimenei, kurā aug bērns; cilvēka dzīves notikumi (faktori, kas saasina saslimšanu), sociālā ietekme.

Nomāktība, stress, nogurums, bezmiegs, slikta pašsajūta, saaukstēšanās, galvassāpes – bieži sastopamas parādības ikdienas dzīvē. Diezgan tipiska reakcija ir gājiens uz aptieku pēc zālēm. Ar vai bez ārsta receptes šobrīd ir nopērkami visdažādākie līdzekļi – pret bezmiegu, slikti sagremotu pārtiku, stresu, depresiju, iesnām, nogurušām acīm un kājām utt. Medikamentu lietošanas instrukcijā ir norādīta informācija par to, kādu simptomu gadījumā lietojams medikaments, iespējamās blakusparādības un rīcība pārdozēšanas gadījumā, un nekas nav teikts par to, kāpēc cilvēks izvēlas tos lietot.

Pusaudžu gados depresija ir sastopama daudz biežāk nekā pārējos dzīves posmos. Pārsvarā pusaudži ar depresīviem simptomiem brauc ārstēties Neirožu klīnikā. Viena no bieži sastopamām problēmām ir nepieņemšana vienaudžu vidē, apsaukāšana, konfliktējošas attiecības ar vecākiem. Vecāki neizprot, kas notiek ar viņu bērnu. Kontaktu trūkumu viņi pamato ar teicienu: "Viņš tā uzvedas, jo viņam tagad ir pārejas vecums."

2010. gada 4. novembrī – MFD Veselības centrā "Pārdaugava" darbu ir uzsākusi sertificēta bērnu fizioterapeite Baiba Kraukle. Ir pieejami dažādi fizioterapijas veidi visa vecuma bērniem.