Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES). 

"Ar katru gadu arvien atvērtāki kļūstam sabiedrībai, kurā ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, taču ar to vien nepietiek, lai šie cilvēki varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi mūsu sabiedrībā, ir nepieciešama palīdzība vēl dažādās jomās," stāsta invalīdu un viņu draugu apvienības valdes priekšsēdētājs.

Obligātā prasība ārstam spēt sazināties divās svešvalodās izraisījusi plašas debates. Veselības ministrija bija norādījusi, ka prasība jau ir spēkā un jaunajā standartā nekas nemainīsies. Par šādu lēmumu kategoriski iebilda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, uzsverot, ka divu svešvalodu pārzināšana neuzlabotu ārsta pamatuzdevumu – ārstēt cilvēkus.

Ārsta speciālista brigāde ir kā atbalsts NMPD brigādei situācijās, kad pacienti ir kritiskā stāvoklī un NMPD brigādēm ir vajadzīga kvalificētu pieredzējušu ārstu palīdzība. Ārsta speciālista brigāde pierādījusi savu efektivitāti NMPD personāla atbalstam smagu pacientu aprūpē.

Ir pienācis kritiskais brīdis Neatliekamo medicīnu un tajā strādājošo personālu sadzirdēt un sākt rūpēties, lai nenotiktu pašlikvidācija. Jāsaprot, kurp virzās Neatliekamā medicīna šobrīd un kāds liktenis tai paredzams tuvākajā nākotnē?

Latvijas iedzīvotāji veselības aprūpi jau vairākus gadus atzīst par svarīgāko valsts budžeta prioritāti, taču politiskās partijas, kas kandidē uz 13.Saeimu, savās 4000 zīmju programmās veselības nozarē darāmo iezīmējušas visnotaļ deklaratīvi. 

Pašlaik tiek spriests, kāda būs Neatliekamā medicīniskā palīdzība (pirmsslimnīcas posms) Latvijā – vai tiek mēģināts sekot kādam Eiropas valsts modelim vai varbūt tiek gudrots kas jauns? Lai to saprastu, veikts pētījums, kas notiek citās Eiropas valstīs.

Šī raksta mērķis ir analizēt un debatēt par atziņu – par ārsta lomu veselības aprūpes vadībā un zaudējumiem, ko Latvijas veselības aprūpes politikā nodara Andas Čakšas norobežošanās no profesionāļiem. Šobrīd Veselības ministrijā nav neviena sertificēta ārsta, bet tie, kas ir ar ārsta diplomu, nekad par ārstu realitātē nav strādājuši.

"Vienmēr esmu atbalstījis saprātīgus un racionālus priekšlikumus, kas ļautu ietaupīt līdzekļus veselības aizsardzības sistēmā.Ir vairāki virzieni, kuros Veselības ministrija varētu strādāt. Zāļu un medicīnas tehnikas iepirkumu optimizācija. Strukturālas reformas. Iedzīvotājiem izdevīgākas zāļu cenu politikas veidošana utt. Šie procesi diemžēl nenotiek, vai notiek pārāk lēni."

Viedoklis par pirmsslimnīcas posma Neatliekamās medicīnas nodrošinājumu ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem jeb runa būs par tiem, kuriem būtu jāatsteidzas palīgā tad, kad jāglābj dzīvības.