Kā nodrošināt Ministru kabineta noteikumu izpildi?
Ilgtermiņā no dažādiem avotiem izskan trauksmes signāli par katastrofālo darbinieku trūkumu veselības aprūpē. Šoreiz paraudzīsimies uz pirmsslimnīcas posma Neatliekamās medicīnas nodrošinājumu ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem jeb runa būs par tiem, kuriem būtu jāatsteidzas palīgā tad, kad jāglābj dzīvības.
Prasības pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 60. "Obligātās prasības ārstniecības iestādēm". Noteikumi ir spēkā no 2009. gada 20. janvāra. Atļaušos citēt augšminēto noteikumu atsevišķus Neatliekamajai medicīnai saistošos punktus:
"4.2. Prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādei"
74. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē ir vismaz viena no šādām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, kuras sastāvā ir ne mazāk kā divas ārstniecības personas:
74.1. ārsta palīga brigāde;
74.2. intensīvās terapijas brigāde.
75. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes sastāvā ir:
75.1. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsta palīgs, kurš ir neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes vadītājs;
75.2. ārstniecības persona (ārsta palīgs vai medicīnas māsa), kas sagatavota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai;
75.3. operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.
76. Neatliekamās medicīniskās palīdzības intensīvās terapijas brigādes sastāvā ir:
76.1. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsts, kurš ir neatliekamās medicīniskās palīdzības intensīvās terapijas brigādes vadītājs;
76.2. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsta palīgs vai neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēta medicīnas māsa;
76.3. operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs."
Ar pārliecību varu apgalvot, ka, ja skatāmies no likuma burta, tad šie noteikumi nekad nav tikuši ievēroti, brigādes tikušas komplektētas pēc iespēju principa un līdz 2015. gada februārim vispār, it sevišķi Rīgas reģionālajā centrā, bijis liels "viencilvēka" brigāžu īpatsvars. Darba intensitāte – milzīga, darba samaksa – neatbilstoša atbildībai, specialitātes apguvei nebija nodrošināts valsts budžeta finansējums.
Tāpat arī šobrīd – līdz 30% brigāžu (kā kurā diennaktī un reģionā) ir neatbilstošas MK noteikumiem Nr. 60. Šī problēma nav tikai Rīgas reģionālajā centrā, bet visā NMPD, izņemot Latgales reģionu! Problēma tika identificēta jau iepriekš, tomēr jāatzīst, ka ilgtermiņā valstiskā līmenī nav darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu atbilstošu personālresursu esamību, secīgu paaudžu nomaiņu. Izveidojusies situācija apdraud ne tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ikdienā, bet rada riskus arī valsts iekšējai drošībai, tādēļ šobrīd jācenšas ar kompleksiem paralēliem pasākumiem (specializācijas gada apmācība no ESF līdzekļiem, darba samaksas caurspīdīgs un saprotams pieaugums vismaz vidējā termiņā, motivācijas sistēmas attīstība, mentoru kustība, darba vides uzlabošana, birokrātijas mazināšana) noturēt tos jauniešus, kuri ir motivēti strādāt pirmsslimnīcas Neatliekamā medicīnā un kuru temperamentam šis darbs ir atbilstošs.
Veselības ministrijai ir izdevies piesaistīt ESF finansējumu, lai laika posmā līdz 2020. gadam finansētu apmācību specializācijas gadā 380 studētgribētājiem. Eiropas Sociālā fonda projekta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" (Identifikācijas Nr.9.2.6.0/17/I/001) ietvaros Veselības ministrijas izsludinātā iepirkuma rezultātā pretendentu apvienība Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (RSU SKMK) un Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža (LU RMK) ieguva tiesības nodrošināt ārsta palīgiem apmācības akreditētā 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Ārstniecība" ar kvalifikāciju "Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs". Ziemas uzņemšanā pieteicās 41 studētgribētājs. Šie studējošie diplomu un sertifikātu saņems 2019. gada februārī, bet šī gada vasarā aptuveni 140 sertificēti ārsta palīgi, kuri studē par NMPD vai personīgiem līdzekļiem, cerams, pievienosies NMPD komandai!
Uzskatu, ka šis ir labas sadarbības paraugs starp izglītotāju, darba devēju un nozares ministriju. Nākotnes jautājums – kas notiks pēc 2020. gada? Cerams, ka labi iesāktais nepagaisīs līdz ar Saeimas vēlēšanām.
Lai iegūtu vīziju par situāciju personālresursu jomā ilgtermiņā, der ielūkoties VM konceptuālajā ziņojumā "Par veselības aprūpes reformu":
"3.3.2. Ārstniecības personu nodrošinājums 2016. un 2025. gadā".
Ārstniecības personu esošais nodrošinājums rada nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē.
Plānotais ārstniecības personu skaits sadalījumā pa profesijām
Foto: Publicitātes foto
3.3.5. NMPD nodrošinājums ar ārstniecības personām
• Visā valsts teritorijā pirmsslimnīcas etapā NMP pakalpojumus iedzīvotājiem dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos nodrošina 191 NMP brigāde, kuras izvietotas 103 NMP punktos.
• Pieņemot, ka ārstniecības persona strādā normālā darba laika ietvaros pilna laika darba slodzi, pirmsslimnīcas etapa brigāžu darba nodrošināšanai nepieciešamas 1719 ārstniecības personas.
• Brigāžu dežūru laikus plāno, ņemot vērā diennakts NMP izsaukumu intensitāti (pārsvarā Rīgas reģionālajā centrā). Ievērojot minēto, ikdienā uz līnijas plāno 181 diennakts NMP brigādi.
• Lai nodrošinātu pietiekama skaita un atbilstošas kvalifikācijas personālu darbam NMP brigādē, katrai diennakts (7/24) brigādei noteiktas 4,5 slodzes brigādes vadītājiem (sertificēta ārstniecības persona – ārsts, ārsta palīgs) un 4,5 slodzes brigādes otrai personai – nesertificētam ārsta palīgam. Lai nodrošinātu 191 brigādes darbu, paredzētas 191 x 4,5=859,5 sertificētu ārstniecības personu amata slodzes un tikpat nesertificētu ārstniecības personu slodzes, kas kopā veido 1719 pilna darba laika slodzes.
• Vidēji 2016. gadā NMP brigādēs nodarbināti 1665 darbinieki, no tiem 1486 ārstniecības personas, tajā skaitā 147 ārsti – rezidenti un 179 medicīnas studenti, kuri NMP dienestā nodarbināti nepilnu darba laiku.
• Optimāla ārstniecības personu skaita nodrošināšanai darbam NMP dienestā normālā darba laika ietvaros, tai skaitā, lai nodrošinātu paaudžu maiņu, ik gadu papildus nepieciešami vidēji 100 ārsta palīgi, kopā ārstu palīgu skaitu nepieciešamas palielināt par 824.
• Lai aizstātu NMP dienestā šobrīd strādājošos citu specialitāšu ārstu rezidentus NMP brigādes sastāvā, 2017. gadā NMP dienestam būt nepieciešami papildus 200 ārsta palīgi (skat. 2. tabulu).
2. tabula
Prognozējamais papildus nepieciešamais ārsta palīgu skaits NMPD reģionālajos centros
Foto: Publicitātes foto
• Lai nodrošinātu pietiekamu skaitu sertificētu ārsta palīgu NMP brigādēs, nepieciešams nodrošināt no valsts budžeta apmaksātas studijas neatliekamās medicīnas ārsta palīga kvalifikācijas un sertifikāta iegūšanai ne mazāk kā 100 personām gadā (skat. 3. tabulu).
3. tabula
Nepieciešamais valsts apmaksāto studiju vietu skaits NMP ārsta palīga kvalifikācijas un sertifikāta iegūšanai
Foto: Publicitātes foto
• Lai nodrošinātu atbilstoši NMP brigāžu profilam ārstu-speciālistu, intensīvās terapijas un reanimācijas brigādes ar atbilstošas kvalifikācijas brigādes vadītājiem, ņemot vērā izdienas pensijā aizejošo ārstu skaitu, NMP dienestam papildus nepieciešamais NMP ārsti un anesteziologi/reanimatologi (skat. 4. tabulu).
4. tabula
Prognozējamais papildus nepieciešamais ārstu skaits NMP dienestā
Foto: Publicitātes foto
No 4. tabulas redzams, ka ar atbalsta brigāžu komplektēšanu gan nav pavisam iepriecinoša perspektīva. Rezidenti neizvēlas NM rezidentūru, un nākotnē būs aizvien grūtāk nodrošināt šo tik vajadzīgo atbalsta brigāžu nokomplektēšanu. Ja sertificētu ārsta palīgu var sagatavot 4 gadu laikā, tad par Neatliekamās medicīnas ārstu jāmācās 11 gadus.
Esošo darbinieku deficītu nevar novērst, mainot iestādes vadītājus. Valdībai ir jāsaprot, ka Neatliekamās medicīnas resurss ir viens un tas pats gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās, un tas ir nozīmīgs glābšanas ķēdes posms, kas nedrīkst būt vājš. Par to ir jādomā neatliekami, plānojot nākamā gada budžetu, tāpat ir jāiezīmē konsekvences, uz ko tiks likti akcenti nākotnē – uz stipru primāro veselības aprūpi vai uz slimību un stāvokļu diagnostiku slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Eiropa jau ir sapratusi, ka šķirot pacientus pirmsslimnīcas posmā ir lētāk, un to šobrīd gana veiksmīgi veic ārsta palīgi (stacionāros tiek nogādāti 48–50% pacientu no tiem, pie kuriem aizbrauc). Kuras būs tās stiprās kājas veselības aprūpē tuvākajā nākotnē? Šobrīd izskatās, ka kāja ir viena – NMPD. Un šī kāja ir jāsaudzē un jāstiprina, jo vismaz pagaidām alternatīvas nav.
Sarmīte Villere,
Neatliekamas medicīnas asociācijas prezidente,
Bijusī NMPD direktore
