Par ārstniecības personāla deficītu un ārkārtas situāciju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā

Pagājušā gada 9. novembrī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība nāca klajā ar ziņu, ka Rīgas reģionālajā centrā tiek izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar "darbinieku masveida aizplūšanu", atlūgumus esot uzrakstījuši 15 darbinieki. Vēlāk gan noskaidrojās, ka atlūgumus pārsvarā uzrakstījuši studenti, sanitāri un tikai 2 sertificētas ārstniecības personas, bet šīs neprecizitātes lietas būtību nemaina. Pirms dažām dienām,18. janvārī, masu medijos NMPD vadība vēstīja, ka ārkārtas situācija Rīgas reģionālajā centrā likvidēta. Šāda zibenīga situācijas "uzlabošanās" izklausās mazliet dīvaina, jo nav dzirdēts, ka darbā uz Rīgas reģionālo centru straumēm plūstu sertificēti ārsta palīgi vai ka izsaukumu skaits būtu samazināts par 50%. Kā ir patiesībā?

 
Vēl pirms vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveides personāla mainība un trūkums bija īpaši aktuāls Rīgas ātrās palīdzības stacijā (RĀMPS), un Rīgas reģionālais centrs ir tiešs RĀMPS resursu, tradīciju un funkciju pārņēmējs 2009. gadā, veidojot vienotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Būvējot nākotni, vajadzētu izvairīties no iepriekš pieļautām kļūdām, un tāpēc der atskatīties vēsturē.

   
2004. gadā atzīmējām Latvijas Neatliekamās medicīnas simtgadi. Lai saprastu, kā tad klājies iepriekšējos simts gados, der ieskatīties simtgadei veltītajā grāmatā "Ar dzīvības zvaigzni". Kopš 2003.–2004. gada, kad grāmata tapa, pagājis krietns laiciņš, bet grāmata ir patiesa aculiecinieku liecība grūtībām, veiksmēm un neveiksmēm, problēmām un mēģinājumiem tās risināt, kur visas darbības bija vērstas uz vienu mērķi – radīt profesionālu institūciju, kas spējīga nodrošināt kvalificētu, tūlītēji pieejamu Neatliekamo medicīnisko palīdzību Rīgas un vēlāk arī visas Latvijas iedzīvotājiem. Kādreiz Semjons Štrihs norādīja, ka no idejas līdz vienota dienesta izveidei pagāja 17 gadi… Kurp virzās Neatliekamā medicīna šobrīd, un kāds liktenis tai paredzams tuvākā nākotnē?
 

Simtgades grāmatā lasām ilggadējā "ātrās palīdzības" vadītāja Semjona Štriha atmiņas par Neatliekamo medicīnu pagājušā gadsimta 70.–80. gados: " (..) tolaik bija katastrofāls ārstu un feldšeru trūkums, bet daļa darbinieku neatbilda ieņemam amatam gan personisko, gan profesionālo īpašību dēļ. Partijas, padomju un medicīnas vadošie orgāni nepieļāva bezdarbu, tādēļ Veselības aizsardzības ministrija un Rīgas pilsētas Veselības aizsardzības nodaļa visus pēc administrācijas iniciatīvas no darba citās iestādēs dažādu iemeslu dēļ (dzeršana, darba disciplīnas pārkāpumi, profesionāla neatbilstība utt.) atbrīvotos cilvēkus iekārtoja darbā radniecīgās iestādēs. Viena no tādām iestādēm pastāvīgi brīvo darba vietu dēļ bija Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija (RĀMPS). Tādēļ stacijas vadība sāka īpaši pievērsties vakanto amatu komplektēšanai, iestādes iekšējās disciplīnas nostiprināšanai un personāla kvalifikācijas paaugstināšanai. Šai nolūkā stacijas vadība sāka veidot ciešāku saikni ar Rīgas medicīnas institūtu un visām medicīnas skolām, lai to absolventi – ārsti un feldšeri – mērķtiecīgi tiktu nosūtīti darbā uz Rīgas ĀMPS. Rīgas medicīnas institūts un medicīnas skolas organizēja studentu un audzēkņu mācību prakses. Tas raisīja labvēlīgāku absolventu attieksmi pret darbu RĀMPS. Šis darbs turpinājās visus nākamos gadus, un mums izdevās izveidot pietiekami kvalificētu un zinīgu ārstu un vidējo medicīnas darbinieku kolektīvu, kas spēj sniegt nepieciešamo palīdzību tā laika prasībām atbilstošā līmenī."  

Cik patiesi un atklāti! Bez puspatiesībām, meliem un izskaistinājumiem! Šie vēl ir t.s. Padomju laiki. Pēc neatkarības atgūšanas sāka attīstīties privātais sektors, pavērās iespēja doties darbā uz ārzemēm un šķietami optimistiskā darbinieku komplektācija atkal izjuka. Semjons Štrihs atceras: " (..) diemžēl beidzamo gadu laikā vērojama pietiekami stabila tendence stacijā [Rīgas ĀMPS] strādājošo mediķu skaita sarukšanas ziņā, un šo procesu apturēt nespēja arī tas, ka līdz ar feldšeriem un ārsta palīgiem mēs jau vairākus gadus darba pieņēmām medicīnas māsas, izmantojot tās par dispečerēm vai arī izbraukuma brigādēs ārsta vadībā… Ja tuvākā laikā valdība neveiks kardinālus pasākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kadru nostiprināšanai, tam draud pašlikvidācija ar visām no tā izrietošam sekām." Tā rakstīja Latvijas Neatliekamās medicīnas "tēvs", mūsu daudzu skolotājs un padomdevējs, ilggadējais Rīgas Ātrās palīdzības stacijas, vēlāk Rīgas reģionālā centra vadītājs Semjons Štrihs 2003. gadā. Mums viņš deva viedu padomu visam mūžam, sakot: "Vadīt nozīmē paredzēt!" Šo teikumu kā mantru vajadzētu skaitīt gan politiķiem, gan Veselības aprūpes nozares vadītājiem, un ne tikai skaitīt, bet arī izpildīt! 

 
Vai šobrīd – 2019. gadā – esam sākuši pašlikvidēties? Saspringta situācija ar ārstniecības personālu ir Rīgas reģionālajā centrā un Zemgales reģionālajā centrā. Rīgā daudzo brigāžu dīkstāvju rezultātā pārējām brigādēm stipri pieaug noslodze, savukārt Zemgales reģionālajā centrā ir atsevišķi Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkti, kur vienīgā brigāde strādā vien 10 diennaktis mēnesī. Manā pieredzē ir bijušas atkārtotas situācijas, kad likās, ka pašlikvidācija ir tuvu, bet pēc satricinājumiem nāca stabilizācijas periods un viss sakārtojās, taču ne jau pats no sevis.

Lai situāciju stabilizētu, nepieciešama gan politiķu, gan nozares vadības izpratne un skaidra vīzija par to, kur veselības aprūpes sistēmā atradīsies Neatliekamā medicīna un kādas funkcijas pildīs. Nozarē jāsakārto infrastruktūra, lai pacientam būtu pieejama savlaicīga katra situācijai un vajadzībām atbilstošākā un ekonomiski pamatotākā veselības aprūpe, kura ar likumu noteiktā institūcija to nodrošinās un atbildēs par sniegtās palīdzības kvalitāti. Šobrīd, vērojot riņķa danci ap Veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanu dzīvē, pa pusei strādājošo e-veselību, nestrādājošām datubāzēm un 50 000 iedzīvotājiem ārpus jebkādiem "groziem", ir pilnīgi skaidrs, ka viena daļa šo pacientu radīs papildus spiedienu uz Neatliekamo medicīnu, jo savlaicīgi nebūs varējuši saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Cerams, ka jaunievēlētā Saeima atradīs pareizo un ātrāko risinājumu.

 
Jau 2016. gadā vērsu Veselības ministrijas atbildīgo amatpersonu uzmanību uz pieaugošo darbinieku trūkumu, bet tobrīd izpratni un atbalstu nesagaidīju. 2016. gada 9. decembrī Veselības ministre Anda Čakša, ministres padomniece Alīda Vāne, Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners bija ieradušie īsā vizītē NMPD. Jau tolaik, būdama NMPD direktore, informēju ministrijas visaugstāko vadību, ka Rīgas reģionālajā centrā "pie žoga" personāla trūkuma dēļ stāv 4 brigādes. Briestošā krīze tobrīd ministrijas vadībai nelikās vērā ņemama. 2017. gada augustā tomēr izdevās panākt sapratni un rīcību no nu jau aizejošās Veselības ministres Andas Čakšas, ar kuras gādību tika piešķirti Eiropas struktūrfondu līdzekļi ārsta palīgu apmācībai specializācijas "Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs" ieguvei. Ja aplūkojam plānoto nepieciešamību pēc ārsta palīgiem, kas aprakstīta VM dokumentā "Konceptuālais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu", tad jāatzīmē, ka 2019. gads būs gana veiksmīgs, jo koledžās specializācijas gadā studē aptuveni 170 ārsta palīgi, no kuriem aptuveni 30 beigs studijas un iegūs arī sertifikātu jau šī gada februārī, un aptuveni 140 Neatliekamās medicīnas ārsta palīgi studijas beigs un sertificēsies šī gada jūnijā. Tas būs liels pienesums darbinieku deficīta mazināšanā. Ja aktīva rīcība no VM puses būtu sekojusi gadu agrāk, iespējams, NMPD nebūtu jāsludina ārkārtas situācija.

 
Savukārt valdības rūpe ir gādāt par Neatliekamā medicīnā nodarbinātā personāla atbildībai un darba sarežģītībai atbilstošu atalgojumu. Paldies par izpratni jāsaka tiem politiķiem, kuri nobalsoja par papildu finansējuma piešķiršanu, un cerams, ka atalgojuma pieaugums tiks noteikts budžetā katru gadu un turpmāk nebūs jāsludina ārkārtas situācijas.

Veselības ministrijai ir aprēķināts un politikas plānošanas dokumentā "Konceptuālais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu"  publiskots plāns līdz 2022. gadam personāla deficīta mazināšanai.

Nepieciešamais valsts apmaksāto studiju vietu skaits NMP ārsta palīga kvalifikācijas un sertifikāta iegūšanai

Autors: tabula

 

Neatliekamās medicīnas profesionāļi neizveidojas vienā dienā vai mēnesī, viņu apmācība ir ilgstošs, sarežģīts un dārgs process, pie kam reizē ar diplomu nevar jaunajam kolēģim iedot pieredzi, tā nāk ar laiku, godprātīgi un atbildīgi strādājot izvēlētajā specialitātē un nemitīgi papildinot savas zināšanas.
 

No jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem gribētos sagaidīt stabilu, vismaz vidēja termiņa politiku attiecībā uz Neatliekamās medicīnas attīstību, lai to neietekmē iespējamā veselības ministru un premjeru nomaiņa, politiskās un personīgās atbildības pēctecību. Aizvien grūtāk profesionāļiem kļūst strādāt, pieturēties profesionālai kompetencei, sniegt pacientiem kvalitatīvu Neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja uzstādījumi no nozares virsvadības mainās ik pa 2–3 gadiem. Viena ministre pieprasīja aprīkojumā ieviest ērču izvelkamās pincetes, ambulatorai palīdzībai paredzētos medikamentus, nākamā to visu atcēla.
 

 2017. gada vasarā notika ģimenes ārstu streiks, kura ietekmi uz pacientiem mazināja NMPD, šobrīd gripas epidēmija tuvojas lieliem soļiem, un varam trīs reizes minēt, kura institūcija faktiski nodrošinās medicīnisko palīdzību pacientiem gripas epidēmijas laikā?  

 
Atļaušos atkal atgādināt vēsturi. Pēdējā masīvā gripas epidēmija manā karjerā bija 2007. gadā, kad Veselības ministrija aktīvi iesaistījās ar atbalstu, tika mobilizēti ārsti-rezidenti, ekipēti ar ambulatorai palīdzībai aprīkotām medicīniskām somām, privātfirmu taksometri, izveidotas  papildus tā saucamās "temperatūras brigādes", paralēla šo brigāžu operatīvā vadība, lai netraucētu ikdienas darbu.

Kāds risinājums pacientus sagaida šogad, ja gripas epidēmija uzņems apgriezienus? Uz NMPD resursa iesaisti vairs cerēt nebūtu korekti, jo, neskatoties uz vadības sniegto informāciju par ārkārtas situācijas atcelšanu, personāla deficīts nav mazinājies, pie kam saslimst arī paši mediķi. Arī darba samaksas pieaugums nebūs tik straujš, lai noturētu personālu NMPD. Plānotais atalgojuma pieaugums 18,6% pat neļaus sasniegt to algas līmeni, kāds ir ārsta palīgiem citās iestādēs. Ir pienācis kritiskais brīdis Neatliekamo medicīnu un tajā strādājošo personālu sadzirdēt un sākt rūpēties, lai nenotiktu pašlikvidācija, par kuru runāja Semjons Štrihs jau 2003. gadā. Šobrīd cerības liekam uz jauno veselības ministri, kurai būs jāspēj uzklausīt nozares profesionāļi, jāpārdzīvo arī ausij netīkamas ziņas, jāpieņem nepopulāri lēmumi un jācenšas savlaicīgi paredzēt un operatīvi risināt nozares problēmas.

Sarmīte Villere, LR Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente